liepajniekiem.lv
Dāvana bērniem
Krēta ir vēstures liecībām bagāta, tajā veidojusies senākā civilizācija Eiropā – mīnojieši. “Faktiski Krētai gājušas pāri visas civilizācijas, un katra no tām tur atstājusi savu nospiedumu, īpaši venēcieši,” stāsta Mārtiņš.
Feldmaņi ir diezgan aktīvi ceļotāji, iepazīt kādu valsti viņi cenšas vismaz reizi gadā. Visbiežāk ceļojot trijatā – Mārtiņš, viņa sieva Aurika un meita Beatrise.
Šoreiz uz Krētu no Rīgas lidojuši piecatā – Eiropas civilizācijas šūpuļa apmeklējumam pievienojies arī dēls Edijs un vedekla Anna Una.
“Šādā sastāvā ceļojam reizi piecos gados, kad vienam bērnam ir pusapaļa un otram apaļa jubileja, tad mēs parasti viņiem dāvinām ceļojumu,”
teic Mārtiņš.
Braucienus plānojot individuāli, jo neesot grupu ceļojumu fani. Pirms pieciem gadiem bijuši Kiprā, šoreiz izvēle kritusi uz Krētu.
Meklējot galamērķi nedēļu ilgajam ceļojumam, primārais kritērijs bijis siltums jeb noķert pavasari agrāk, nekā tas iestājas Latvijā.
Ģimene lūkojusies tieši pēc salas, kur nav lielu attālumu, lai var ērti izbraukāt ar automašīnu, ko Krētā īrējuši. Tas ļāvis pašiem plānot laiku un maršrutus un labāk iepazīt salu, ne tikai apskatīt vietas, kas ceļvežos norādītas kā “noteikti jāredz”.
Mārtiņš stāsta:
“No rīta izstaipies, padzer kafiju un no zila gaisa izdomā, kur šodien brauksim. Nav tik saspringta grafika kā ceļojot grupā.”
Lai gan sākotnēji šķitis, ka satiksme Krētā ir haotiska, pierodot pie tās, ceļotāji secinājuši, ka tā tomēr ir krietni labāka nekā Latvijā.
“Krētieši visu laiku pīpina, taču ar laiku sapratām, ka tā nav agresīva pīpināšana – šādi viņi brīdina, ka kaut ko darīs: brauks atpakaļgaitā, piebremzēs. Viņi uzsignalizē arī gājējam, kurš iet tuvu ielas malai. Viss tā bez stresa, ar apmēram šādu attieksmi: es braucu, tu uzmanies!”
Ceļotāji nakšņojuši nevis viesnīcā, bet īrētā villā ar baseinu, trīs guļamistabām un trīs vannasistabām, kas izmaksājis salīdzinoši lēti – nedēļā 700 eiro. Ja šo summu sadala uz “piecām galviņām”, sanāk 20 eiro par nakti.
Netālu no villas atrodas Kurnas ezers, kur var peldēties kopā ar bruņurupučiem. “Pa ezeru mināmies ar katamarānu, un blakus peldēja bruņurupuči. Ļoti skaisti!” iespaidos dalās liepājnieks.
Pāri kalnam uz paradīzes pludmali
Ģimene apmeklējusi arī atsevišķas “noteikti jāredz” vietas, tostarp slaveno Balos pludmali, kas minēta kā viena no skaistākajām pasaulē.
Tūristus uz turieni parasti ved ar kuģīti, jo tai ir apgrūtināta pieeja no sauszemes puses.
“Bija diezgan ekstremāli, lai aizbrauktu līdz stāvvietai, no kuras līdz apslēptajai pludmalei kājām bija jāiet trīs kilometri pāri kalniem. Taču tas bija tā vērts –
skatam pavērās nenormāli skaista paradīzes pludmale.
Mūsu fotogrāfijās tā tiešām izskatās kā skatu kartītēs – tirkīzzils ūdens, baltas smiltis, viss tīrs un skaists,” sajūsmu pauž gaismu mākslinieks.
Maijā Vidusjūrā ūdens bijis +25 grādus silts, tikmēr mūsu pludmalē jūlija pirmajās dienās reti kurš sadūšojās peldei, jo ūdens temperatūra nesasniedza pat +15 grādus.
“Varam teikt, ka mēs šogad esam peldējušies jūrā,” pasmejas Mārtiņš.
Alu, kur esot dzimis dievu valdnieks Zevs, apskatīt gan nav izdevies, jo tā bijusi slēgta. Tīmeklī atrodamas ziņas, ka pērn sākta šīs alas atjaunošana, līdz ar to interesentiem tā nebūs atvērta visu šo vasaru.
Feldmaņu ģimene vēl apmeklējusi vienu no skaistākajām pilsētām salā – vēsturisko Haniju, kur izbaudījuši vecpilsētas romantisko ieliņu un krodziņu šarmu un aplūkojuši slavenāko apskates objektu – Venēcijas molu.
“Mums obligāti bija jāapskata Eiropas senākās civilizācijas šūpulis Knosas pils, kas celta 3000 gadus pirms mūsu ēras. Bijām arī Matalas pilsētiņā, kur 70. gados apmetās hipiji. Tā bija ļoti interesanta un skaista – krāsaina, tādā priecīgā hipiju stilā.
Viņi bija klintī izlauzuši alas, dzīvoja komūnās, pīpēja zāli un baudīja vasaru. Tagad vecie hipiji ielās tirgo visādus niekus.”
Mārtiņš stāsta, ka Krēta ir gan ļoti skaista, gan arī salīdzinoši lēta sala – gan ēdiens, gan citas lietas tur maksājot lētāk nekā Latvijā.
Brokastis gatavojuši paši, taču pusdienās un vakariņās vietējo ēdienu baudījuši katru dienu citā restorānā. “Virtuve tur ir ļoti garšīga! Visi tie jūras produkti… Grieķu salātiem ar oriģinālo fetas sieru ir pilnīgi cita garša!”
Liepājnieks arī spriež, ka krētieši ir ļoti viesmīlīgi. Kalnos ceļotāji uzgājuši autentisku brīvdabas krodziņu ar galdiņiem zem olīvkokiem.
Tā saimnieks ļoti lauzītā angļu valodā pavēstījis, ka viņam šodien piedāvājumā ir tikai trīs produkti, proti, ēdienkartes nav, un to, ko viņš šajā dienā izdomājis pagatavot, to arī pasniedz viesiem. “Bet bija ļoti garšīgi,” pauž Mārtiņš.
Nākamgad abi ar Auriku atzīmēs 25 gadu kāzu jubileju. Par godu tai iecerējuši baudīt kultūras tūrismu basku zemē – Bilbao pilsētā, kur ir slavenais Gugenheima muzejs.
Padomi
> Vislabākais laiks Krētas apmeklējumam ir maijs vai septembris. Šajā salā faktiski ir divi gadalaiki – sausais un slapjais. Vasara tur ir karsta, bet ziema slapja.
> Baudot salas jaukumus, noteikti nevajag aizmirst par aizsardzības līdzekļiem pret sauli, vēlams ar SPF 50+.
> Krētā noteikti jānogaršo dažādi jūras produkti. Arī Krētas salāti un citi autentiski grieķu un krētiešu ēdieni.
> Salā ir daudz nelielu olīveļļas spiestuvju, un daļa no tām piedāvā ekskursijas. Eļļas ir ļoti garšīgas un var noderēt par lielisku dāvanu mājiniekiem.
Interesanti fakti par Krētu
> Grieķijas lielākā un piektā lielākā sala Vidusjūrā (pēc Sicīlijas, Sardīnijas, Kipras un Korsikas).
> Zeva un Mīnotaura dzimtene.
> Salā ir trīs lielas kalnu grēdas: Bielefona, Idas kalni un Dikti. Slavenākā ir Samārijas aiza – apmēram 16 km gara, viena no garākajām Eiropā.
> Krētieši vēsturiski bijuši vieni no veselīgākajiem cilvēkiem pasaulē.
> Salā savvaļā dzīvo kazas, ko dēvē par kri-kri.
> Krētā dzimis slavenais gleznotājs, skulptors, arhitekts El Greko.
Avots: dažādi resursi
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
