Apaļvaidzi Viesturiņu piektdien pārveda uz palātu pie māmiņas. Taču vēl svētdien nokļūt Liepājā, Kurzemes perinatālajā aprūpes centrā, tikko dzimušajam puisēnam bija dzīvības jautājums. Ja nebūtu divu izpalīdzīgu vīru, kas piestāja palīdzēt avarējušai mediķu mašīnai, mazulis līdz centram varēja arī nenokļūt. Piedzimstot bērniņš cieta no skābekļa bada, un viņu steidzami vajadzēja pārvest no Ventspils uz Liepājas slimnīcu, taču Užavas apkaimē ap plkst. 22.20 ātrās palīdzības automašīnai ceļā izskrēja stirnu buks. Mašīna avarēja un tālāk braukt vairs nebija iespējams, turklāt tā palika bez elektrības, izlādējās arī mašīnas akumulators, elpināšanas aparatūra apstājās un atdzisa inkubators, kurš sildīja mazuli. Ārste un māsiņa siltāk satīstīja mazuli un elpināja viņu, izmantojot palīgierīces, savukārt šoferis mēģināja apstādināt kādu mašīnu, taču rets vēlīns garāmbraucējs nozibsnīja savas ugunis neapstājoties.

Tikai ap pusnakti pie avarējušā auto piestāja kāds mersedess ar diviem vīriem — viņi Ventspils ostā bija nobraukuši no prāmja un nu devās uz Liepāju. Mediķi pat nepaguvuši lūgt, vai puiši nevar aizvilkt viņu auto uz Liepāju, kad viens no puišiem teicis: “Labs ir, aizvilksim.” Pēc 90 kilometriem viņi sasniedza Liepājas slimnīcu. Mediķi varēja uzelpot — mazais pacients bija drošībā.

Viestura māmiņa par 3.decembra vakarā notikušo uzzināja tikai ceturtdien, kad pēc dzemdībām pati drīkstēja atbraukt uz Liepāju pie bērniņa. “Mana sirds dauzījās šokā, kad dzirdēju, kas atgadījies, un es pat puišiem godīgi paldies nespēju pateikt,” stāsta Inita Gerke. Todien, fotografējoties Dienai, viņi visi satikās, lai gan atsaucīgie palīgi — Dzintars Vilemsons un Mareks Katričs to darīja ļoti negribīgi, sakot, ka tas taču nav nekāds varoņdarbs. “Ļoti iejūtīgi, saprātīgi puiši, mēs varam tikai priecāties, ka ir tādi cilvēki mūsu ceļā,” saka neonatoloģe Vineta Kalna.

Dzintars un Mareks Dienai atzina, ka paši kā autovadītāji nav atsaucīgi stopotājiem, jo bieži ir dzirdēts par uzbrukumiem, taču avarējusi ātrās palīdzības mašīna ir pavisam kas cits. “Man nebija divu domu,” teic Dzintars. Viņš zina: “Ir sāpīgi, ja neviens neapstājas. Mana pirmā sieva nositās autoavārijā, un neviens nepiestāja un nepalīdzēja. Pats tādā situācijā esi tik apjucis, ka nezini, kur zvanīt, kādu pogu spiest,” stāsta Dzintars un piebilst: “Nekad jau nevar zināt, kam tu pabrauc garām.”

Nora Driķe
“Diena”