34% pedagogu atbildējuši, ka iegūtās zināšanas noderot bieži, bet 8% – vienmēr vai ļoti bieži. 36% pedagogu atzīmēja, ka profesionālajās aktivitātēs iegūtais noderot ne bieži un ne reti, savukārt 2% pedagogu zināšanas un prasmes novērtējuši kā nederīgas. 

Aptaujātie skolotāji pauduši, ka bieži kursos tiekot runāts par ideālo modeli – tie esot “atrauti no reālās dzīves”. Nereti skolotājiem pietrūkst kursu, kuri sniedz arī zināšanas un teorētisko bāzi mācību priekšmetā.

Par labām profesionālās pilnveides aktivitātēm vairums jeb 63% pedagogu atzīst, ja tās vada zinošs un prasmīgs vadītājs. Tāpat 50% pedagogiem svarīga ir iespēja jauniegūtās zināšanas un prasmes tūlītēji izmantot.

Pedagogi arī novērtē, ja aktivitātes ir kodolīgas un tās nepārsniedz astoņas akadēmiskās stundas jeb vienu darba dienu vai arī notiek brīvlaikā, neietekmējot mācību procesu.

Teju puse jeb 49% no aptaujātajiem pedagogiem par vērtīgām profesionālās pilnveides aktivitātēm uzskata klātienes darbnīcas, kur dalībnieki jauniegūto informāciju pielieto reālu situāciju plānošanā vai modelēšanā. Šāds nodarbības formāts attālinātās darbnīcās simpātisks šķiet vien 25%.

42% pedagogu ieskatā vērtīgas profesionālās pilnveides aktivitātes ir klātienes semināri, kur vadītā procesā skolotāji savstarpēji dalās ar pieredzi. Savukārt šādus seminārus attālināti par vērtīgiem uzskata 31%.

E-kursu pieejamība, kur paša izvēlētā laikā un vietā attālināti tiek apgūti interesējošie temati, skatoties mācību video un pildot uzdevumus, ir svarīga 45% pedagogu.

Klātienes nodarbības, kur lektors izklāsta informāciju, par vērtīgām atzīst 30%. Tikpat skolotāju atzinuši arī attālinātās nodarbības.

Savukārt konferences, kur vairāki jomas eksperti izklāsta informāciju, attālināti labprāt apmeklē 28% aptaujāto pedagogu, bet klātienē – tikai 21%.