Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieks Ingus Ukstiņš jau gandrīz 20 gadus ir dienestā Valsts policijā un tikpat ilgi dejo tautiskās dejas, portālam pastāstīja Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze Madara Šeršņova.

Dejot Ingus sāka piecu gadu vecumā, pēc tam pāris gadus dejoja arī vidusskolā, taču deju kolektīvā ”Sudmaliņas” viņš ir no 2002.gada. 
Pirmie Dziesmu un Deju svētki Ingum bija 1998.gadā, kad viņš pārstāvēja Priekules vidusskolas deju kolektīvu. Taču kopumā Ingum šie jau ir sestie Dziesmu un Deju svētki, no kuriem vienos viņš ir piedalījies kā dziedātājs, studiju gados Policijas akadēmijā pārstāvot vīru kori. 

Bija posms, kad Ingus ir dejojis pat divos kolektīvos vienlaikus. Viņš smejot saka: ”Tas bija tad, kad biju jauns un spēka gados. Abiem deju kolektīviem vadītāja bija viena. Vienam deju kolektīvam mēģinājumi bija pirmdienās un trešdienās, bet otram – otrdienās un reizēm arī ceturtdienās.”

Tas gan esot bijis tad, kad viņam vēl nebija ģimene, par ko arī ir jauks stāsts – dejojot iepazinies ar sievu. Sākotnēji gan viņi dejojuši katrs savā kolektīvā, taču nu jau divus gadus dejo kopā. 

Ingum ir svarīgi, lai viņa bērni atrod to, kas viņiem dzīvē patīk un padodas. Viņam nav tik būtiski, lai bērni ietu vecāku pēdās. Taču abiem dēliem pašiem ir radusies interese, tāpēc šobrīd dejo abi – gan jaunākais bērnudārzā, gan vecākais – skolā.

Ingus stāsta: ”Lielākajam bērnam tagad ir tas vecums, kad prioritātes un intereses mainās un ir svarīgi, lai viņš pats izlemj, ko vēlas darīt. Noteikti neuzspiedīsim kaut ko konkrētu. Ja viņš negribēs dejot, taču gribēs darīt kaut ko citu, mēs tikai atbalstīsim!” 

Grobiņas novada vidējās paaudzes deju kolektīvā ”Sudmaliņas” Ingus dejo ilgāk par pārējiem. ”Draugi no deju kolektīva jokojot saka, ka es ”Sudmaliņās” esmu kā tāda mēbele. Es tur dejoju visilgāk, taču neesmu apsvēris tādu variantu, ka varētu nedejot. Man šeit ir domu biedri un draugi, kuri atbalsta. Ir sava kompānija un kopības sajūta, kas jebkurā deju kolektīvā ir svarīga. Tas ir tāpat, kā sporta veidā – ja nav komandas gars, nekas nesanāks. Jābūt vienotiem.” 

”Šobrīd mēģinājumi rit pilnā sparā. Dalībnieki jau nedēļu ir Rīgā un katru dienu no rīta līdz pat vakaram ir mēģinājumi, pie kā Ingus un pārējie dalībnieki, tostarp liela daļa mūsu kolēģi, kuriem šie nav pirmie Dziesmu un Deju svētki, ir jau pieraduši,” tā M.Šeršņova. Kura turpina: ”Visi strādā ar atdevi, cenšoties padarīt šos svētkus īpašus arī pārējiem.”

Savukārt Ingus, jautāts, vai viņam ir kāds mīļākais priekšnesums vai deja, mirkli padomā, tad teic, ka šogad ir topā ”Ir 1873.gads. Dimd Rīga”, kur emocijas sit augstu vilni.

Ingus raksturo: ”Mūzika visu padara emocijām bagātāku, pats dejas ritējums un izpildījums – tas ir fantastiski! Visu nedēļu mēģinot gaišā dienas laikā un treniņtērpos, jau viss izskatās ļoti labi! Taču tautas tērpos un tumšā laikā, tostarp ar gaismas efektiem – būs kolosāli!” 

Dienestā policijā Ingus Ukstiņš ir no 1999.gada. Nākamgad apritēs jau 20 gadi Valsts policijā. Ingum patīk tas, ko viņš dara un tur, kur viņš šobrīd atrodas. Lielāko gandarījumu šajā darbā viņam sniedz spēja palīdzēt cilvēkiem un strādāt preventīvā jomā, panākot sabiedrības drošību: ”Domāju, ka tas ir svarīgākais, lai cilvēki tev apkārt justos droši.”  

Ingus uzskata, ka policistam ir jābūt godprātīgam: ”Tādam, kuram patīk savs darbs. Tāds, kurš nāk uz darbu ar iniciatīvu, iedvesmu un ir gatavs darboties, iesaistīties jebkurā pasākumā, kas ir nepieciešams sabiedrības drošībai. Ja tā ir, tad darbiniekam viss ir kārtībā un domāšana ir pareizajā virzienā.”