Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Ar pašvaldības atbalstu labiekārtoto teritoriju turpina aprūpēt nama iedzīvotāja

Ar pašvaldības atbalstu labiekārtoto teritoriju turpina aprūpēt nama iedzīvotāja
"Piemājas dobē kooperējamies ar kaimiņiem, maināmies ar augiem. Sēžu tur pie dobes, dzeru rīta kafiju vai vakara tēju. Visu laiku skatos uz to kā uz savu saimniecību. Nemāku tā, ka nekas nenotiek, netiek sakopts," stāsta Inga Veiķeniece. (Foto: Ģirts Gertsons)
30.07.2020 06:00

Nora Driķe

"Kurzemes Vārds"

Ar pašvaldības atbalstu labiekārtojot teritoriju, daudzdzīvokļu māju pagalms ieguva jaunus apstādījumus. Projekts beidzās, bet kas tos aprūpēs? “Tā kā es te dzīvoju, man palika žēl. Nav jau jēgas sastādīt, ja pēc tam nekopj, diezgan liela naudiņa tomēr ieguldīta,” saka Dzintara ielas 82. nama iedzīvotāja Inga Veiķeniece, kura šopavasar apņēmusies gādāt par četru namu kopīgiem apstādījumiem.

I. Veiķeniece pati pieteikusies un pēc savas ierosmes kļuvusi par Siguldas ielas 11., 13. un 15. nama un Dzintara ielas 82. nama kopīgā pagalma apstādījumu dārznieci. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji atvēl līdzekļus gan apstādījumu uzturēšanai, gan jaunu augu, augsnes, mulčas iegādei, pašlaik arī mēģina atrisināt laistīšanas jautājumu, pastāsta Siguldas 11. un 15. mājas apsaimniekotāja E. Zemele.

“Esam ļoti priecīgi, ka to kāds uzņēmies, jo strādātāju, cilvēku, kas kaut ko grib darīt, ļoti trūkst,” viņa piebilst. Ciktāl “Kurzemes Vārdam” izdevās noskaidrot, tad šis ir pirmais gadījums Liepājā, kad četru māju iedzīvotāji (divu ēku apsaimniekotājs ir “Namu serviss APSE”, divas mājas apsaimnieko Evija Zemele) vienojušies par kopīgu apstādījumu aprūpēšanu. Parasti tas ir sētnieku pienākums, teica pilsētā lielākā namu apsaimniekotāja “LNA” pārstāve Ieva Puka.

Šīm četrām mājām kopīgam pagalma labiekārtošanas projektam pašvaldība piešķīra līdzfinansējumu 2016. gada konkursā. Pēc tam izveidotos apstādījumus divus gadus kopa SIA “Piejūras ainava”, dārzkope Valda Čaure. Tomēr viņa no šī darba atteikusies.

“Sāpēja sirds skatoties, ka krūmi nokaltuši, neviens tos nelaista. Sapratu, ka daudzdzīvokļu mājās iedzīvotāji nav ieinteresēti. It kā grib, lai ir skaisti, bet nav gatavi ieguldīt. Visam vajag sirdi klāt. Privātmāju saimniekiem tā ir – ja vajag, tad paši arī stādījumus aplaista. Te nebija īsti skaidrs, kurš laistīs?” viņa atceras. Mēģinot uzturēt apstādījumus, arī viņai nācies diezgan daudz ko no labiekārtošanas laikā iestādītā nomainīt un atjaunot.

V. Čaures stāstītais atbalsojas I. Veiķenieces teiktajā. Viņai, šejienes iedzīvotājai, nav bijis vienalga, kas notiek ar kopīgajiem augiem un pagalma izskatu, un kopš šā gada maija tās ir viņas rūpes. “Es arī stādu klāt. Kā jau pilsētā, kaut kas ir izrakts, izrauts – sešas tūjas, forsītijas… Tās būs jāpiestāda klāt. Iestādīju divas hortenzijas, veigelu. Jāgaida vēsāks laiks, kad varēs stādīšanu turpināt. Ap kokiem apdobes uztaisīju.

No “Depo” stiepju zemi maisos.” Apkopjot vakaros pagalma apstādījumus, paiet divas trīs stundas. Katru dienu viņa apstaigājot aprūpējamo teritoriju “pa perimetru”. Uz Jāņiem pagalmā izveidojusi puķu “ugunskuru” un dekorācijām palūgusi kādu savu bijušo kaimiņu izgatavot zārdus, kuros iekarināt ziedošus puķu podus. Tie pēcāk iestādīti gružkastēs, jo tās citādi kalpojušas tikai par apkārtnes netīrības avotu. Ja ir sastādītas puķes, tad atkritumus cilvēki gružkastēs nemet un putniem nav ko izvazāt pa visu apkārtni.

“Es jau zinu, ko vēl papildināšu,” stāsta I. Veiķeniece, pilna entuziasma. Pati viņa līdz šim iekopusi puķudobi pie mājas, tāpat kā to darījuši vairāki citi kaimiņi pie saviem logiem. Ikdienā viņa ir Kristīgā bērnudārza vadītāja, bērnībā bija lauku meitene, ar zemes darbiem uz “tu”, Durbes vidusskolā mācījās dārzkopības novirziena klasē. “Bet vai tad jaunībā tādas lietas interesē?” Tagad pašai sava dārza nav, bet zeme velk.

Droši vien tāpēc I. Veiķeniece tā iedegusies stādīt, ravēt un kopt kopīgo pagalmu. Turklāt viņa jūt arī kaimiņu atbalstu. Kamēr runājamies, garām iet pensionāre, šejienes iedzīvotāja, kura neskopojas ar labiem vārdiem: “Jūs tik skaisti te visu esat sakārtojusi! Ravē un strādā kā bitīte! Labi, ka nav noplēsuši puķes. Es jau baidījos, ka tik kaut ko neizdara! Bet tagad ir ļoti labi!” Savu vārdu gan viņa minēt nevēlas.

“Cilvēki ir atsaucīgi. Kad kaut ko dara, vienmēr pasaka paldies. Pirmā stāva kaimiņi arī palīdz. Kādu dienu pagalmā bija jauna ģimenīte, divas meitenītes, trīs un četri gadi, rauj nezālīti, liek spainī, atņem man kapli. Vecāki rāj, bet es saku, lai tik palīdz,” stāsta I. Veiķeniece. Tagad viņu sveicinot arī tādi cilvēki, kurus pati nepazīst. Viņai jau galva pilna idejām un iecerēm, kā apstādījumus papildināt ar lavandām, kazbāržiem, vilkābelēm un budlejām. Kaut ko kārtīgi iestādīt gan te nav nemaz vienkārši, jo tuvu zem augsnes virskārtas ir būvgružu slānis.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz