Liepājas specializācija rūpniecībā ir veiksmīga; mašīnbūves, elektronikas un metālapstrādes nozares ir straujāk augošās jomas un labākās eksporta nodrošinātājas, turpretī pilsētas tūrisma rādītāji varētu būt daudz labāki, sprieda bankas “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš, kurš ar savu skatu no malas piedalījās ekonomikas tematiskajā darba grupā, kas piedalās Liepājas attīstības programmas 2021.–2027. gadam izstrādē.

Šī darba grupa – pašvaldības, izglītības jomas un dažādu uzņēmumu pārstāvji – pulcējās otrdien, 25. februārī. Pilsētas ekonomikas attīstību vispirms raksturoja Attīstības pārvaldes Ekonomikas nodaļas vadītājs Arnis Vītols, pieminot gan galvenos demogrāfiskos faktus par Liepāju, gan to, ka samazinājies aktīvo uzņēmumu skaits, toties tajos ir vairāk darba vietu. Visvairāk pilsētā ir tirdzniecības uzņēmumu, toties vislielākie darba devēji ir rūpniecības uzņēmumi, kas skaita ziņā ir otrajā vietā. Bezdarba līmenis pašlaik ir “viens no vēsturiski zemākajiem – pilsētā ir nedaudz vairāk par 2000 bezdarbnieku”, bet pieaudzis ir pirmspensijas vecuma bezdarbnieku īpatsvars.

Savukārt iedzīvotāji pašvaldības veiktajā aptaujā par ekonomiku izteikušies, ka pilsētā trūkst piemērotu telpu ražotnēm, būtu jāatbalsta ražošanas uzsācēji, piešķirot uzņēmumiem citādi neizmantojamus īpašumus ar atvieglotiem nosacījumiem un nodokļu atvieglojumiem, un uzskata, ka investīciju apmērs Liepājā ir nepietiekams. Liepājnieki arī kritizējuši tūrisma piedāvājumu, uzskata to par nepietiekamu, minējuši, ka pašvaldība nepietiekami sadarbojas tūrisma attīstībā, iedzīvotāji vēlas, lai attīstītos velotūrisms, kempingi, paplašinātos spa piedāvājums, tiktu atbalstīta vietējā amatniecība. Daļa uzskata, ka pilsētā trūkst pienācīgi apmaksātu darba vietu, un vēlas lielāku atbalstu vietējiem, mazajiem un jauniešu uzņēmumiem.

“Ko domāt un darīt Liepājai, plānojot nākotni?” jautājumu izvirzīja P. Strautiņš. Ekonomists uzskata – jārēķinās, ka ekonomiku visā pasaulē ļoti stipri ietekmēs koronavīrusa izplatība, viņš pieļauj, ka vīruss varētu izraisīt pat lielāku ekonomisko krīzi, nekā tā bija 2009. gadā. Jau tagad Ķīnā liela daļa rūpnīcu stāv, retāk kursē lidmašīnas, “piegādes ķēdes sāk šūpoties”. “Labā ziņa – šajā situācijā nonācām ar relatīvi paceltām burām,” turpināja P. Strautiņš. “Pēdējie divi gadi bijuši labi, Liepājas specializācija rūpniecībā ir veiksmīga.” No vienas puses, labi, ka Liepāja maz atkarīga no pārtikas ražošanas un kokapstrādes, bet, no otras puses, šo nozaru pieaugums te dažādotu ekonomiku. Ļoti vēlama būtu informācijas tehnoloģiju un biznesa pakalpojumu attīstība. Pozitīvi, ka iedzīvotāji savu finansiālo situāciju vērtē diezgan labvēlīgi. “Bet naudu īpaši tērēt netaisās. Uz patēriņu nevar likt uzsvaru. Cilvēki plāno naudu krāt, arī mājsaimniecību kredītportfelis sācis augt, būtu labi, ja tas pieaugtu vēl un cilvēki vairāk aizņemtos tieši mājokļu pirkšanai. Tam būtu labs iespaids uz ekonomiku. Arī Liepājā var gaidīt lielāku aktivitāti mājokļu būvniecībā,” prognozē ekonomists. Taču, viņa vērtējumā, tūrisms un informācijas tehnoloģiju joma varētu attīstīties daudz labāk.

Uzziņai

No ekonomikas nozares darba grupas priekšlikumiem – turpmākajos gados risināmais

Vienota problēma visām ekonomikas jomām – kvalificētu darbinieku trūkums. Piedāvātie risinājumi.

* Uzlabot izglītības kvalitātes līmeni, popularizēt informācijas tehnoloģiju (IT) jomu, sākot no bērnudārza līmeņa; atbalstīt skolotājus, ja skolā ārpusstundu nodarbībās darbojas IT pulciņi.
* Izveidot “zaļo koridoru” IT cilvēkiem, lai palīdzētu no pirmās iestrādes tikt līdz produkta realizācijai.
* Radīt vienkārši pieejamu dzīvokļu fondu – īres dzīvokļus, dienesta viesnīcas.
* Atvieglot nosacījumus viesstrādnieku nodarbinātībai.
* Bērnunama ēku (kad bērnunama vairs nebūs) pārveidot par bērnudārzu tuvumā esošā industriālā parka strādājošo un Zaļās birzes iedzīvotāju bērniem.

Citi priekšlikumi:

* Nav pilsētas tūrisma stratēģijas, nav datu tās izstrādei; izstrādāt atsevišķu rīcību plānu tūrisma nozarē.
* Atbalstīt kultūrvēsturiskā mantojuma īpašniekus tā atjaunošanā.
* Izveidot laikmetīgās mākslas muzeju.
* Piesaistīt mentorus tūrisma uzņēmumu attīstībai.
* Jauna tilta būvniecību pār Karostas kanālu.
* Pievienot Cimdeniekus Liepājai.
* Attīstīt tiešos reisus no Liepājas lidostas uz Skandināvijas valstīm un prāmju līniju uz Zviedriju.
* Būvēt viaduktu no Tērauda ielas pār dzelzceļu.

Un daudzi citi ierosinājumi.