Viena no tādām reizumis atnākušām ķibelēm ir – aizsalis ūdensvads. ”Pašreiz vēl zemes sasalums nav tik liels, lai aizsaltu zemē ieraktas caurules. Bet nepatikšanas var gadīties kādai mājai, kurā iekšējie tīkli nav nosiltināti – aizsalt var nepasargāti cauruļu ievadi ēkās, nenosiltinātas caurules pagrabos, arī vietās, kur nav aizvērtas durvis,” stāsta pilsētas izpilddirektora vietnieks Didzis Jēriņš, aicinot, ka māju saimniekiem vēl tagad derētu pārskatīt, vai caurules ir nosiltinātas un vai kaut kur lieki nestāv durvis vaļā.

”Fiziku neapmānīsim – lielie aizsalumi sāk veidoties pēc lielajiem saliem, kad sals iet ārā no mūriem. Ja tuvākajās brīvdienās būs klāt atkusnis, tad noteikti aizsalumi caurulēs parādīsies pirmdien, otrdien,” prognozē SIA ”Liepājas namu apsaimniekotājs” valdes loceklis Artis Rimma.

Līdz otrdienai aizsalis ūdensvads bija vienai ”LNA” apsaimniekotai ēkai Dorupes ielā:

”Tā ir koka ēka, tajā ir ievilkts centralizētais ūdensvads, bet saimniecībai ir jāseko līdzi. Sagadījies tā, ka durvis palikušas vaļā, ūdensvads aizsalis. Šodien vīri strādā, jāseko, ko tur varēs līdzēt,” viņš pastāsta.

Savukārt pašvaldības uzņēmumam ”Liepājas ūdens” tieši sala dēļ šoziem vēl nekādu avāriju nav bijis, pēc ūdensapgādes nozares vadītāja Jāņa Blūma teiktā.

Cita liksta, ko var sagādāt ziema, sniegs un atkušņi – lāstekas. A. Rimma stāsta, ka uz ēku jumtiem vēl turas sniegs, zem tā ir piesalis ūdens. ”Zinām savu apsaimniekojamo māju spicos divslīpju jumtus. Pašreiz sniegu no jumtiem tīrījuši neesam, kad būs atkusnis, operatīvi darbosimies,” viņš saka.

Pagaidām par lielām lāstekām ziņojumu neesot. Savukārt D. Jēriņš piebilst, ka vēl nav tik liela sniega, lai izaugtu arī lielas lāstekas, taču svarīgākais – tās neveidosies, ja jumts būs siltināts un mājai nebūs lielu siltuma zudumu.

Dažam liepājniekam toties sirdēsti par citu ko. Karostas iedzīvotāja Dina bijusi pārsteigta, ka nedēļas nogalē traktoriņš, tīrot ietvi Lazaretes ielā, aizstūmis sasaluša sniega kupenu priekšā viņas mašīnai, kas stāvējusi uz mājas piebraucamā ceļa.

”Visu to čupu iestumj aiz manas mašīnas! It kā tā kaudze nav liela, bet tas ir sasalis sniegs. Esmu pusslima, netaisījos ap to kaudzi dancot, lāpstas man nav, un steidzos uz darbu,” viņa pasūrojas, uzsverot, ka sniegu tīrīt ”nav mans pienākums”.

Pavisam sadusmojusies, kad pusi dienas vēlāk zvanījusi uz dažādiem telefoniem pašvaldībā, sūtīta no viena pie otra, bet neviens neko negrasījies risināt. Ar tādu problēmu viņa saskārusies pirmo reizi divdesmit gadu laikā. Uz darbu viņa tomēr tikusi, apbraukusi kaudzei apkārt pa mājas zaļo zonu.

D. Jēriņš, uzklausot šo sūdzību ar ”Kurzemes Vārda” starpniecību, pauž viedokli: ”Tīrot ietvi, vienmēr kāds valnītis būs piestumts. Vai tad lai traktorists pie katras mašīnas kāpj ārā un nostumj atsevišķi? Galvenais jau tomēr, ka ietve ir notīrīta! Droši vien tīrīja svētdien – tomēr arī katram mašīnas vadītājam jāpadomā par sevi, kā viņš ziemā brauks, nevis, ka vienmēr atnāks kāds cits un izdarīs. No rīta jārēķinās, vajag desmit minūšu vairāk laika, lai var notīrīt un atkausēt logu, mašīna jāuzsilda, sniegs no jumta jānotīra. Katram jāpadomā arī par to, lai ziemā mašīnā būtu lāpsta. Ja gadītos kaut kur iestrigt, tad būtu ziepes! Man liekas, ka problēma ir tā, ka aizvien vairāk domājam par savām tiesībām, sagaidām, ka vienmēr kāds aiz mums savāks, bet priekšā paklās tepiķīti.”