Trešdiena, 12. maijs Valija, Ina, Ināra, Inārs
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Uzticamas un aktuālas ziņas šajā laikā ir ļoti svarīgas!

Piesakies paziņojumiem un esi informēts par būtiskākajiem notikumiem Liepājā!

Pieteikties

Arī augstskolu mācībspēki norāda uz nepietiekamu darba samaksu

Arī augstskolu mācībspēki norāda uz nepietiekamu darba samaksu
Foto: Egons Zīverts
22.10.2015 10:29

LETA

Izglītības nozarē strādājošo streiks
varētu iegūt plašāku atsaucību, jo aizvainoti par algu reformas
rezultātu ir ne tikai pirmsskolas un skolu pedagogi, bet arī augstskolu
pasniedzēji, vēsta laikraksts “Neatkarīgā Rīta Avīze”. 

Liepājas Universitātes (LiepU)
rektora vietas izpildītāja Māra Zeltiņa laikrakstam atzīst, ka
augstskolu pasniedzēju atalgojums ir problēma. “Mēs neesam pret
skolotājiem vai bērnudārzu audzinātājiem, bet mūsu visu darbs ir
nenovērtēts. Tāpēc intelektuālais potenciāls vai nu aizplūst, vai
speciālisti ir spiesti strādāt vairākās vietās,” uzsver Zeltiņa. Viņa
gan “gaismu tuneļa galā neredzot”, bet LiepU darot visu, lai varētu
sakārtot situāciju iekšēji.

Laikraksts par piemēru min kādu LiepU pasniedzēju, kura strādā uz pusslodzi un par darbu saņem 200 eiro uz rokas.

Tāpat tiek apskatīta situācija Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU),
kur situāciju glābjot tas, ka lektori visbiežāk apvieno šo darbu ar
pētniecību zinātnes projektos, par ko arī saņem atsevišķu algu.
Saskaitot abas summas kopā, iznāk daudzmaz pieklājīga nauda, norāda RTU
rektora vietnieks biznesa un inovāciju jautājumos Artūrs Zeps, gan
piebilstot, ka pasniedzēja daļa esot tiešām maza.

Viņaprāt, arī jaunais augstākās izglītības finansēšanas modelis
situāciju neuzlabos. Tas esot skaidrs, ņemot vērā, ka augstskolas arī
nākamgad nesaņems tos 60 miljonus eiro, ko nosaka likums, paredzot
novirzīt šai jomai 0,25% no iekšzemes kopprodukta. Cerēt uz algu
pielikumu diez vai iespējams, secina Zeps.

“Ja jau izglītība ir valsts prioritāte, tad varēja arī tai, līdzīgi
kā veselības nozarei, piešķirt no prezidentūrai pāri palikušajiem
līdzekļiem kādus miljonus eiro,” piebilst RTU pārstāvis.

Tikmēr Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) laikrakstam norāda, ka
uzdevusi augstskolām līdz 2015.gada nogalei izstrādāt un iesniegt
ministrijā savas jaunās attīstības stratēģijas, kurās būtu iekļauts arī
akadēmiskā mācību personāla atalgojuma modelis.

IZM uzsver, ka likums nosaka augstskolu tiesības patstāvīgi noteikt
mēnešalgas likmes, kas nav mazākas par Ministru kabineta noteiktajām
likmēm. Tādēļ ministrija aicina “augstskolu arodbiedrības iesaistīties
pasniedzēju algu sistēmas sakārtošanā katrā augstskolā tā, lai tā būtu
konkurētspējīga”.

LETA jau ziņoja, ka aptuveni pēc mēnesi ilgas jautājuma skatīšanas
atlikšanas valdība 9.jūnijā atbalstīja IZM informatīvo ziņojumu par
jaunu augstākās finansēšanas modeli. Tomēr, neskatoties uz Ministru
kabineta akceptu, nozares pārstāvji joprojām nav vienisprātis par
būtiskiem finansējuma sadalījuma kritērijiem.

Ziņojumā raksturoti finansēšanas modeļa izstrādei piesaistītās
Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas izvirzītie scenāriji
jauna finansēšanas modeļa ieviešanai un aplūkoti papildu nepieciešamie
ieguldījumi no valsts budžeta un Eiropas Savienības struktūrfondu
līdzekļiem.

Jauna finansēšanas modeļa ieviešanai atbilstoši Pasaules Bankas
izstrādātajam zināšanu sabiedrības attīstības scenārijam kopējais
papildus nepieciešamais valsts budžeta finansējums 2016.gadā būtu 11 792
000 eiro, 2017.gadā – 15 251 000 eiro, 2018.gadā – 18 930 000 eiro.

Tāpat vēstīts, ka Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku
arodbiedrība (LIZDA) sākusi streika rīkošanas procedūru. LIDZA
secinājusi, ka situācija ar 2016.gada valsts budžeta projektu, paredzot
nepietiekamu finansējumu jaunajam pedagogu darba samaksas modelim, nav
apmierinoša. Arodbiedrība uzsvērusi, ka joprojām netiek ņemta vērā
virkne priekšlikumu modeļa pilnveidošanai.

Atbilstoši likumdošanai ir izveidota LIZDA un vairāku ministriju
izlīgšanas komisijas sēde, kurā tiks mēģināts rast risinājumus saistībā
ar arodbiedrības prasībām attiecībā uz pedagogu algām un citām
izglītības nozares nepilnībām.

Izlīgšanas komisijai būs jāformulē domstarpību protokols, cenšoties
panākt izlīgumu. Plānots, ka nākamā izlīgšanas komisijas sēde notiks
29.oktobrī, bet LIZDA biedri uz sēdi sanāks dienu pēc tam – 30.oktobrī.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz