Kā svinēt Lieldienas, ja dzimta kopā nevar pulcēties? Ģimeņu atbalsta centra “Liepāja” vadītāja Guna Krēgere-Medne teic, ka tradīcijas tomēr nedrīkst aizmirst, tās rada drošības sajūtu.

“Šis ir laiks, kad apzināties vērtības, kas mums ir, un tas dod iespēju arī meklēt jaunus ceļus, kā domāt par saviem tuvajiem. Labi, ka mums ir iespēja sazvanīties, virtuāli satikties.” Varbūt šajās Lieldienās tuviniekus, pie kuriem netiekam ciemos, varam atcerēties, kopā ar bērniem pārskatot un sakārtojot fotoalbumus, un ne tikai atminēties reiz kopīgi svinētos svētkus, bet arī pastāstīt par saviem vecākiem, vecvecākiem, par pārdzīvotiem krīzes periodiem Latvijas vēsturē.

“Piemēram, ļoti labi atceros, kā vecāmamma stāstīja par kara laikiem, kad bijis daudz dažādu grūtību. Vecvecāki daudz ko pārvarēja, bet šī ārkārtējā situācija ir mūsdienu izaicinājums,” saka G. Krēgere-Medne.

Lai arī mazākā lokā, svētki ir jāsvin. Viņa uzsver: “Mēs, pieaugušie, apzināmies, ka situācija nav pārāk stabila. Bet vecāku uzdevums ir ar savu rīcību radīt drošību bērnos un, uzturot tradīcijas, parādīt – lai arī ir lietas, kuras mainījušās, citas lietas nemainās. Drošība cilvēkā ir pamatu pamats jau no maza zīdainīša. Tā nepieciešama, lai mēs, būdami pieauguši, spētu pieņemt izaicinājumus, reizēm ar kaut ko riskētu, izmēģinātu jaunas lietas. Ja drošība bērnībā nav mūsos ielikta, izveidojamies bailīgi, no nezināmā izvairāmies.”

Bez drošības izjūtas bērnam parādās trauksme, miega traucējumi, viņš ir uzbudināts, raudulīgs, depresīvs. Ir bērni, kas arī tagad, epidēmijas laikā, baidās iet ārā. Un vecākiem jārada drošība bērnos, ne tikai stāstot, ka mums, lūk, ir dezinfekcijas līdzeklis un aizsargmaska, bet arī ievērojot tradīcijas un rādot – ir labas lietas, kas nemainās.

G. Krēgeres-Mednes ģimene Lieldienās parasti dodas uz lauku mājām, jo ir pavasaris un visiem gribas būt ārā. Parasti līdzi bijuši arī bērnu draugi, šogad svinētāju loks būs šaurs, bet svētki būs jebkurā gadījumā.