Medicīnai līdzekļu Latvijā ir par maz, bet, lai veselības ministram būtu morālas tiesības no valsts prasīt vairāk naudas, vispirms ir jāpierāda, ka tie līdzekļi, kas ir, tiek izmantoti saprātīgi, sacīja Liepājas reģionālās slimnīcas ārsts, viens no Latvijas Ārstu biedrības dibinātājiem un pirmais tās prezidents Ivars Krastiņš.

“Manuprāt, ir divas ļoti svarīgas lietas, kas būtu jārisina, – pirmkārt, veselībai atvēlētā nauda, kuras neapšaubāmi ir par maz, jāizlieto racionāli, lai no tās būtu maksimāls labums,” sacīja Krastiņš, uzsverot, ka vispirms ir jāpierāda, ka medicīnai piešķirtie līdzekļi tiek izlietoti racionāli, un tikai pēc tam var prasīt vairāk. “Nevar paņemt cauru spaini ar ūdeni un visu laiku teikt – lejiet klāt,” spriež ārsts.

Otra, viņaprāt, svarīgākā problēma ir kvalificētu kadru trūkums. “Šodien pat visas interneta vietnes ir pilnas ar ziņām, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam trūkst darbinieku, un slimnīcās situācija nav labāka”.

Kā uzskata Krastiņš, valsts patlaban nevar atļauties neko vairāk kā “nopietnas reģionālās slimnīcas”. “Viens no galvenajiem uzdevumiem būtu samazināt disproporciju starp lielajām galvaspilsētas slimnīcām jeb ūdensgalvu Rīgā, kas medicīnā ir izveidojusies, un nodrošināt, lai arī reģionos ir pieejama kvalitatīva medicīniskā palīdzība,” uzskata Krastiņš. Viņš piebilda, ka “šeit runa nav tik daudz par naudu, bet par to, lai reģionos būtu cilvēki, kas strādā”.

Ārsts piekrita veselības ministra Jura Bārzdiņa (Liepājas partija/ZZS) teiktajam, ka Latvijā vajadzētu samazināt tās vietas medicīnā, kur cilvēki strādā ugunsdzēsēju režīmā – sēž, neko nedara un gaida, kad nu būs. Tāda situācija nereti esot mazajos traumpunktos. “Ir žēl, ja kvalificēts ķirurgs mazā pilsētiņā sēž pie dīķa blakus traumpunktam un gaida. Šis ķirurgs varētu operēt astoņas stundas dienā – darīt to, ko viņš māk,” sprieda Krastiņš, uzsverot, ka tieši mazo traumpunktu darbību valstī vajadzētu organizēt racionālāk.

Uz jautājumu, vai jaunajam veselības ministram izdosies veikt plānotās reformas, Krastiņš atbildēja, ka tas lielā mērā būs atkarīgs no komandas, jo viens neesot karotājs. “Uzskatu, ka Bārzdiņš lieliski saskata problēmas kopumā. Iepriekšējie veselības ministri visu Latvijas veselības jomu skatīja caur savas iestādes, savas partijas vai pat savas partijas kases šauro prizmu. Tas nebija īsti labi,” atzina Krastiņš.

Latvijas veselības sistēma pēdējos divdesmit gados, kā uzskata ārsts, attīstījusies kā pa celmiem. “Piemēram, igauņi visas nepieciešamās veselības reformas veica 90.gadu vidū, un mēs ar šausmām uz viņiem skatījāmies, sakot, ka Igaunijas veselības aprūpe “aizies pa burbuli”. Bet tagad rezultāts ir tāds, ka Igaunijā ir apmierināti gan pacienti, gan ārsti,” vērtēja Liepājas slimnīcas mediķis.

Krastiņš norādīja, ka Latvija vēl joprojām nespēj sadūšoties un veikt reformas. “Mēs tikai runājam par reformām un imitējam to veikšanu,” uzskata ārsts.

LETA