Katru gadu rudenī, kad kokiem dzeltē un sāk krist lapas, uz savām ziemas mītnēm no jūras piekrastes dodas strīpaino saldūdens asaru bari. Cerot uz prāviem lomiem, šo notikumu ar ilgošanos bija gaidījuši makšķernieki.

Liepājā asaru mednieki blakus neatlaidīgajiem pliču un brekšu makšķerniekiem galvenokārt drūzmējas Tirdzniecības kanāla krastos, taču daži no viņiem plēsīgās zivis gūsta arī no laivām, kur izredzes guvumam lielākas.

“Kaut arī laiks bija vējains un bieži lija, asari labi kodās visu aizvadīto nedēļu. Tomēr par visveiksmīgāko ir jāatzīst pagājusī svētdiena, kad laiks bija mierīgāks un vairāk uzspīdēja saule. Bija brīdis, kad likās, ka ūdens no asariem kanālā sācis mutuļot. Arī makšķernieku netrūka un katrs darīja, ko var,” pastāstīja kāds makšķernieks. Viņš teica, ka sākumā ķērušies prāvāki eksemplāri, pat tuvu kilogramam, bet pēc tam vidējais zivju svars samazinājies un svārstījies ap 300 gramiem. Tomēr, neraugoties uz to, pacietīgākie spiningotāji esot guvuši no septiņiem līdz astoņiem kilogramiem smagus lomus. Šonedēļ asari gan esot pazuduši un ķeroties tikai pliči.

Zivju pētnieks Ēvalds Urtāns teica, ka vasaras mēnešus pēc nārsta liela daļa no Liepājas ezera asariem pavadot jūrā. Tā esot ierasta migrācija un ar vides piesārņotību vai nepiesārņotību tam neesot nekāda sakara. Jūrā barības daudzveidība plēsoņām esot lielāka un arī plašuma, kur izvērsties, tur ir vairāk. Tādēļ asari labi nobarojušies un uzkrājuši enerģiju ziemai. Savukārt aukstuma posmu pavadīt zivis mēdzot ezerā, kur sala mēnešos apstākļi ir mierīgāki. No jūras atpeldējušos asarus varot atšķirt pēc krāsas, jo tie izskatās gaišāki. Tomēr, migrējot uz ziemas mītnēm, zivīm vēl jāpārvar dažādi šķēršļi. Arī makšķernieku rīki. Asari esot tādas zivis, kuru krājumi ir pietiekami lieli, tāpēc to spiningošanai nekādi ierobežojumi nav paredzēti.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Pētera Jaunzema foto

Asaru mednieki pagājušajā nedēļā labus lomus guva Tirdzniecības kanālā.