Lai kandidētu uz Baltijas jūras vēja parku apkalpošanu, Kurzemes piekrastes ostām tuvāko gadu laikā nepieciešams veikt būtiskus ieguldījumus infrastruktūras pilnveidē.

Kamēr kaimiņvalstis jau aktīvi gatavojas, Latvijas ostu attīstības tempu nepieciešams paātrināt, uzskata asociācijas pārstāvji.

Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs skaidro, ka Latvijas ostas atrodas ģeogrāfiski izdevīgā vietā, lai kļūtu par daļu no Baltijas jūras atkrastes vēja enerģijas attīstības atbalsta centriem. Četri no pieciem Latvijas teritoriālajos ūdeņos attīstāmajiem vēja parkiem atradīsies tieši Kurzemes piekrastē.

Ar ostu infrastruktūras starpniecību tiks nodrošināta vēja parku darbība un apkope, organizēta vēja ģeneratoriem nepieciešamo detaļu transportēšana, turbīnu montāža, kā arī citi nozīmīgi procesi. 

Nāburgs norāda, ka piemērotas ostu infrastruktūras minimums ir vismaz 15-20 hektāru teritorija, divas 200 metrus garas piestātnes un augsta nestspēja. Lai pagūtu izmantot strauji augošās atjaunīgās enerģijas nozares sniegtās iespējas, ostām jāuzsāk aktīvs esošās infrastruktūras pielāgošanas process.

Nāburgs piebilst, ka ostu gatavība gan pašreiz vēl izteikti atšķiras, taču nekas nav nokavēts un interesentiem ir jāsāk aktīvi darboties.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora vietniece investīciju un enerģētikas jautājumos Laura Štrovalde skaidro, ka nozares potenciāla izmantošanā būtisks ir laika posms, kurā ostas būs gatavas iesaistīties vēja enerģijas ieguves apkalpošanā.

Pieredze rāda, ka, sniedzot pakalpojumus vēja parku attīstītājiem jau būvniecības procesā, ir liela iespēja kļūt par konkrēto vēja parku atbalsta punktu turpmāko 20-50 gadu apkalpošanas periodā. Tas pavērtu ostām potenciālu ilgtermiņā nodrošināt ilgtspējīgu attīstību, sniegtu būtiskus ieguldījumus vietējo reģionu izaugsmē, kā arī jaunu darba vietu izveidē, uzsver Štrovalde.

Viņa skaidro, ka gan Lielbritānijas, gan citu valstu pieredze liecina, ka, piemēram, mazās ostas, pārorientējoties no zvejas vai citām nozarēm uz atkrastes vēja parku apkalpošanas jomu, iegūst jaunu attīstības izrāvienu.

Latvijas ostu priekšrocība ir to dažādībā. Uzlabojot jau esošo infrastruktūru, būtu iespējams aizpildīt visu nepieciešamo pakalpojumu nišas. Tomēr nozares pārstāvji norāda, ka ir būtiski, lai ostas savā starpā plānotu kopīgu stratēģiju un aktivitātes. Tas būs priekšnosacījums, lai ostas ieņemtu ievērojamu lomu ne tikai vēja parku apkalpošanā, bet arī, piemēram, ūdeņraža uzglabāšanā.

LIAA pārstāve min, ka valsts iestādes ir informējušas ostas par vēja enerģijas attīstības potenciālu un nākotnē plānotajiem projektiem. Tāpat ostu pārstāvji tiek aicināti tikties ar vēja parku attīstītājiem, lai apspriestu sadarbības iespējas.

Kā vienu no labajiem piemēriem, kur tuvāko četru gadu periodā plāno izbūvēt prasībām nepieciešamo infrastruktūru, Vēja enerģijas asociācijas pārstāvji min Liepājas ostu. 

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis norāda, ka Latvijas ekonomikas izaugsmes veicināšanai ir būtiski, lai vēja projektu būvniecības procesā tiktu izmantotas tieši Latvijas ostu sniegtās iespējas. 

Liepājas osta atrodas 100 kilometru attālumā no plānotajiem atkrastes vēja parkiem.

Hmieļevskis uzskata, ka Liepājā ir visas iespējas izveidot lieljaudas vēja parkiem nepieciešamo infrastruktūru –

gan brīvā teritorija ostas akvatorijas iekšienē, gan labi grunts ģeotehniskie rādītāji, kas ļauj nodrošināt nepieciešamo nestspēju. 

Hmieļevskis norāda, ka izstrādāta Liepājas ostas Priekšostas attīstības koncepcija, kas paredz pirmajā kārtā izbūvēt infrastruktūru 39 hektāru platībā. Ir izstrādāts projekta tehniskais risinājums, apzinātas nepieciešamās investīcijas, izstrādāta projekta ieviešanas ceļa karte un laika grafiks.

Šāda projekta īstenošanai paredzēti četri gadi, kas atbilst reģionā plānoto atkrastes vēja enerģijas parku būvniecības plānotajiem laika grafikiem, pat nodrošinot zināmu laika rezervi.

Liepājas ostas projekta mērķis ir izveidot nozīmīgu reģiona atkrastes vēja enerģijas parku būvniecības atbalsta bāzi, vienlaicīgi paredzot teritoriju ar nozari saistītai ražošanai un uzturēšanas, kā arī apkalpošanas bāzei.

Tehniskā projekta izstrāde balstīta uz dažādiem labas prakses piemēriem no vadošajām nozares apkalpošanas ostām Dānijā, Nīderlandē un Vācijā.

Projekta realizācija atbilstoši tirgus situācijai un pieprasījumam paredzēta trīs kārtās.

Vēja enerģijas asociācija darbojas kopš 1998.gada, un tās mērķis ir sekmēt vēja enerģijas izmantošanu Latvijā, līdzdarbojoties nozares normatīvā regulējuma un vides sakārtošanā, kā arī veicināt sabiedrības informētību un izpratni par atjaunojamajiem, it īpaši vēja, energoresursiem.