Strādājot pie 2014. – 2020.gada ES fondu plānošanas perioda aktivitātēm, Ekonomikas ministrija kā vienu no būtiskākajām prioritātēm definējusi atbalsta sniegšanas turpināšanu daudzdzīvokļu māju renovācijai, šim mērķim plānojot būtiski lielāku finansējumu nekā šajā periodā, portālu informēja Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

Pašlaik sarunās ar Eiropas Komisiju par nākamo ES fondu plānošanas periodu ir noteikts 220 miljonu latu liels ERAF finansējuma apmērs ēku energoefektivitātes pasākumu īstenošanai. Plānots, ka atbalsta sniegšana mājokļu renovācijai varētu atsākties 2014.gada vidū.

Kā zināms, šā gada 31.jūlijā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra pārtraukusi projektu iesniegumu pieņemšanu aktivitātē “Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi”, jo pieprasītais atbalsta apjoms ir sasniedzis programmas kopējā finansējuma apmēru – 62,75 miljonus latu.

Ņemot vērā, ka maksimāli pieejamais finansējums energoefektivitātes pasākumu īstenošanai esošajā ES fondu plānošanas periodā jau beidzies, Ekonomikas ministrija ir lūgusi Finanšu ministriju 2014.gada budžetā paredzēt finansējumu fondu pārejas mehānisma izveidei, lai pārtraukums starp ES fondu programmām būtu iespējami īsāks un iedzīvotāji varētu saņemt atbalstu renovācijas projektu īstenošanai.

ERAF aktivitāte ”Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” ir pirmais nozīmīgākais atbalsta mehānisms daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes uzlabošanai. Viens no šīs aktivitātes būtiskākajiem mērķiem ir bijis vispirms aktualizēt līdz šim sabiedrībā maz izprastos energoefektivitātes jautājumus un radīt piemērus, lai iedzīvotājiem būtu lielāka pārliecība par ieguvumiem, kurus sniedz ēku renovācija.

Vērtējot māju renovācijas programmas īstenošanas ieguvumu Latvijas sabiedrībai un tautsaimniecībai kopumā, Būvmateriālu ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Juris Grīnvalds norāda: ”Ēku siltināšana Latvijā ir relatīvi jauns būvniecības process, kas pēdējo 5 gadu laikā sevī ietvēris arī dažādas ”bērnības slimības”, mītus un bailes no nezināmā. Informācijai šajā stadijā bijusi visbūtiskākā loma. Patiecoties informatīvās kampaņas ”Dzīvo siltāk” aktivitātēm, dažu gadu laikā Latvijas sabiedrība ir uzzinājusi ne tikai par siltināšanas aktualitāti un finansiālajām iespējām, bet arī daudz darīts pavisam praktisku lietu uzlabošanā, kā rezultātā būvdarbu kvalitāte siltināšanas projektos ir būtiski uzlabojusies. Kvalitatīvi nosiltināto māju apkures rēķini runā paši par sevi. Ekonomikas ministrijas īstenotā aktivitāte “Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” ir tas retais gadījums, kad ieguvēji ir visi – gan iedzīvotāji, gan apsaimniekotāji, gan būvniecības nozares uzņēmumi, gan pašvaldības un valsts kopumā”.

Daudzdzīvokļu māju renovācijas aktivitāte ar ERAF līdzfinansējumu 50% apmērā tika uzsākta 2009. gada 14.aprīlī, sākotnēji programmas kopējo finansējumu paredzot 14,13 miljonu latu apmērā. 4 gadu laikā finansējums atbalstam daudzdzīvokļu ēku renovācijai tika palielināts līdz 62,75 miljoniem latu.

Līdz 2013. gada 31.jūlijam  rezervētais ERAF finansējums ir 60,46 miljoni latu – noslēgti 811 līgumi par ERAF finansējumu 49,49 miljonu latu apmērā, 57 projekti ir apstiprināti (par ERAF finansējumu 5,02 miljonu latu apmērā) un 88 projekti tiek izvērtēti (ERAF finansējums 5,95 miljonu latu apmērā).

Visvairāk projektu pieteikumu ir saņemts no Kurzemes -396, un Vidzemes – 314, no Rīgas reģiona saņemti 307 projektu pieteikumi, no Zemgales – 229, Rīgas – 132. Vismazāk projektu saņemti no Latgales – 56.

Noslēgto līgumu (tai skaitā, pabeigtie projekti) sadalījums pa reģioniem – no Kurzemes – 224, Vidzemes – 176, Rīgas reģiona – 181, no Zemgales – 126, no Latgales – 35.

Aktīvāko pilsētu (vislielākais noslēgto līgumu, t.sk. pabeigto projektu skaits) starpā irLiepāja – 84 projekti, Valmiera – 60, Rīga – 69, Ventspils – 52, un Limbažu novads – 22.