liepajniekiem.lv
Viena projekta maksimālā summa būs 30 tūkstoši eiro uz vienu praksi, nodrošinot iespēju uzlabot gan telpas, gan darba apstākļus.
Jaunajiem arī iekārtas, vecākajiem – tikai remonti
Kopējais pieejamais finansējums ir 5,8 miljoni eiro, no kuriem 4,93 miljoni eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, bet 870 tūkstoši eiro ir nacionālais līdzfinansējums, kas ietver valsts un privātos līdzekļus.
Atbalsts paredzēts jaunu ģimenes ārstu prakšu izveidei – lai nodrošinātu medicīnisko aprūpi tajās Latvijas teritorijās, kur pieejamība šobrīd ir nepietiekama.
Jaunatvērtajām ģimenes ārstu praksēm tiks atbalstīti gan remontdarbi, gan medicīnisku iekārtu iegāde, norāda Veselības ministrijā (VM).
Par jaunatvērtu praksi tiek uzskatīta tāda prakse, kura īsteno savu darbību ne ilgāk kā trīs gadus.
Savukārt esošas ģimenes ārsta prakses varēs saņemt atbalstu tikai remontdarbiem, tostarp koplietošanas telpu atjaunošanai, piemēram, gaiteņa, uzgaidāmās telpas vai kāpņu telpas remontam, jo prakses aprīkojuma izmaksas, t.sk. medicīnas iekārtu izmaksas, ir iekļautas valsts budžeta maksājumos par pakalpojumu sniegšanu un attiecīgi tās nedrīkst no publiskas naudas finansēt dubultā, piezīmē VM.
Par esošo praksi ir uzskatāma tāda prakse, kas īsteno savu darbību ilgāk par trīs gadiem.
Uzsākt praksi – dārgi
“Protams, ir labi, ka vismaz tāds atbalsts ir, un jāpriecājas par tiem jaunajiem, kuri izmācās, grib un sāk strādāt,” piezīmē Liepājas ģimenes ārste Linda Reicle.
“Cik mums ir tādu jaunatvērtu prakšu, kas atbilst vienam no kritērijiem – jaunatvērta prakse, kas ir reģistrēta mazāk nekā trīs gadus?” viņa jautā.
Zina teikt, ka tādu Liepājā ir mazāk nekā vienai rokai pirkstu.
L. Reicle norāda, ka uzsākt ģimenes ārsta darbu nav vienkārši: nepieciešamas lielas investīcijas, kur bieži vien ar pārdesmit tūkstošiem ir stipri par maz, kā arī jāveic telpu pārbūves, lai tiktu ievērotas īpašas prasības.
L. Reicle pastāsta, ka, lai varētu atvērt savu praksi, ieguldījusi milzīgus līdzekļus, pat paņemts bankā kredīts.
Piemēram, ja ģimenes ārsts ir jauns un grib savu praksi, obligāta prasība ir telpu pieejamības nodrošināšana, viens no nosacījumiem – jānodrošina pacēlājs.
Bez tā nemaz nevar praksi piereģistrēt, taču pacēlājs vien ir dārga manta, nemaz nerunājot par citām izpildāmajām prasībām, – izmaksas ir ļoti lielas.
Viņa skaidro, ka
ģimenes ārstiem, kuri reģistrējušies agrāk, bijušas citas pieejamības prasības.
Piemēram, ja tagad ģimenes ārsts grib aiziet pensijā un atdot savu praksi jaunajam ārstam, tas nozīmē, ka jaunais ārsts ir tādās kā sprukās. Jo, reģistrējot savu praksi, viņš saskaras ar jaunajām prasībām.
Vēl ģimenes ārstiem dažkārt tiek norādīts, ka savai darbībai, praksei var izmantot atbalstus un programmas uzņēmējiem.
Jā, faktiski ģimenes ārsts ir uzņēmējs, taču ģimenes ārsti strādā, lai iedzīvotājiem būtu veselības aprūpe, norāda L. Reicle.
Lielāka pretimnākšana no pašvaldības, kuru iedzīvotāju labā ģimenes ārsti strādā, būtu arī nozīmīgs atbalsts.
Seši plāno sākt, desmit – beigt
L. Reicle pastāsta, ka “Liepājas ģimeņu veselības centrā” regulāri saņem iedzīvotāju zvanus ar jautājumiem un lūgumiem viņus piereģistrēt šajā praksē.
Ģimenes ārstu novecošanās un paaudžu maiņa – temats, kam pieskaras gan valstiskā un pašvaldību līmenī, gan arī paši ģimenes ārsti.
Kurzemē šobrīd primāro veselības aprūpi iedzīvotājiem nodrošina 176 ģimenes ārsti.
Līdzīgi kā Latvijā, arī
Kurzemē un Liepājā vairāk nekā trešdaļa ģimenes ārstu ir vecumā no 65 gadiem jeb jau pensijas vecumu sasnieguši.
“Liepājā darbojas 44 ģimenes ārstu prakses, četras ģimenes ārstu prakses darbojas gan Liepājā, gan Dienvidkurzemes novadā. Ārstu vidējais vecums ir 58 gadi.
Vecumā no 65 gadiem ir 34%, vecumā no 60 līdz 65 gadiem ir 25%, savukārt vecumā no 50 līdz 59 gadiem ir 25% ģimenes ārstu. Ģimenes ārstu, kas jaunāki par 50 gadiem, šobrīd ir 16%,” vēsta Liepājas domes Vides, veselības un sabiedrības līdzdalības daļas vadītāja Elīna Tolmačova.
Līdz 2029. gadam ieskaitot darbu plāno beigt 10 ģimenes ārsti.
Prakses vietas, kur ģimenes ārstu maiņa plānota jau šogad un nav prakses pārņēmēja, pēc Nacionālā veselības dienesta (NVD) tīmekļvietnē pieejamiem datiem, Liepājā šobrīd ir trīs.
“Runājot par ģimenes ārstu paaudžu nomaiņu – pašvaldība maksā stipendiju sešiem stipendiātiem ģimenes medicīnas rezidentiem, kas tuvāko trīs gadu laikā varēs uzsākt darbu Liepājā,” norāda pašvaldības pārstāve.
NVD Kurzemes nodaļas vadītājas vietniece Ildze Liepiņa pastāsta, ka Kurzemē pēdējo trīs gadu laikā (no 2022. gada) sākušas darbu 17 prakses, kurās strādā 18 jaunie ģimenes ārsti.
“Lielākā daļa ir bijusi prakšu pārņemšana,” norāda NVD pārstāve.
Sešas prakses ir tādas, ko jaunie ārsti atvēruši pilnībā no jauna, sākuši no nulles. Dienvidkurzemes novadā no 2022. gada darbu sākuši divi jaunie ģimenes ārsti, bet Liepājā – trīs.
I. Liepiņa norāda, ka visbiežāk jaunie, kuri ieguvuši ģimenes ārsta specialitāti, pēc studijām arī paliek Rīgā, reģionus izvēlas maz.
2024./2025. gadā no valsts budžeta finansētas 52 rezidentūras vietas ģimenes ārsta specialitātē (2025./2026. g. – 53, 2026./2027. g. – 53).
2024. gadā kā rezidentūras darba vietu Kurzemes reģionā (Liepājas Reģionālajā slimnīcā) izvēlējušies divi ģimenes ārsta specialitātes rezidenti, informē ministrija.
Kopumā Kurzemes reģionā gatavību apmācīt rezidentus izrādījušas 23 ģimenes ārsta prakses, no tām septiņas – Liepājā.
Izglītības un zinātnes ministrijas pēdējā pārskatā vēstīts, ka 2023. gadā kopumā studēja 74 017.
Visvairāk studējošo izvēlējās studijas izglītības tematiskajā grupā “Veselības aprūpe un sociālā labklājība” (19%).
Maģistra studiju līmenī šo jomu izvēlējušies 40% studējošo jeb 7139 studenti. 2914 studenti veselības un sociālo aprūpi apguva koledžās, 3898 – bakalaura studijās, bet doktorantūrā – 194.
Laikā no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. septembrim Latvijas augstākās izglītības iestādes absolvēja 14 059 cilvēki.
Arī starp absolventiem līderos bija “Veselības aprūpe un sociālā labklājība” – 19% jeb 2755 absolventu: koledžās – 889, bakalaura programmās – 781, maģistros 1066, doktorantūrā – 19.
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU), kas ir viena no divām Latvijas augstskolām (otra ir Latvijas Universitāte), kurā var apgūt ģimenes medicīnu, pārstāve Tīna Sidoroviča portālu informēja, ka šobrīd rezidentūrā ar specializāciju “Ģimenes ārsts” mācās virs 100 studentiem.
Savukārt 2024. gadā no 167 medicīnas RSU rezidentiem, starp visvairāk diplomus saņēmušajiem, bijuši arī jaunie ģimenes ārsti – tādu bija 21. Latvijas Universitātē (LU) šobrīd mācās 58 topošie ģimenes ārsti, pēdējā augstskolas izlaidumā diplomus saņēmuši 23 jaunie ģimenes ārsti, bet gadu iepriekš – 16.
Uzziņai
Situācija ar ģimenes ārstiem 2025. gada 1. janvārī
| Reģions/prakse | Brīvo prakses vietu skaits 01.01.2025. | Ģimenes ārstu skaits uz 01.01.2025. | No tiem, ģimenes ārstu skaits vecumā no 65 gadiem | Ģimenes ārstu skaits no 65 gadiem % no kopējā skaita | Plāno pārtraukt līguma attiecības ar NVD līdz 2029. gadam (ieskaitot) | Plāno pārtraukt līguma attiecības ar NVD līdz 2029. gadam (ieskaitot) % | |||
| Kurzeme | 2 | 176 | 69 | 39 | 28 | 16 | |||
| Liepāja | 44 | 18 | 41 | 10 | 16 | ||||
| Ventspils | 25 | 5 | 20 | 1 | 4 | ||||
| Dienvidkurzemes novads | 20 | 8 | 40 | 3 | 10 | ||||
| Kuldīgas novads | 1 | 18 | 4 | 22 | 0 | 22 | |||
| Saldus novads | 19 | 11 | 58 | 4 | 21 | ||||
| Talsu novads | 24 | 11 | 46 | 4 | 17 | ||||
| Tukuma novads | 1 | 24 | 11 | 46 | 6 | 25 | |||
| Ventspils novads | 2 | 0 | 0 | 0 | 0 | ||||
| Kopā Latvijā | 7 | 1201 | 382 | 32 | 172 | 14 | |||

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.