Pateicībā skolas atjaunotājiem, atjaunošanas veicinātājiem, pārmaiņu iedvesmotājiem un remontlaika patvēruma devējiem piektdien Raiņa 6. vidusskola bija aicinājusi viņus, arī citu Liepājas skolu direktorus, lai pateiktu paldies un arī lai palepotos ar padarīto. Starp uzaicinātajiem viesiem bija arī ASV vēstniecības Latvijā izglītības un kultūras atašejs Raiens Pesekass, jo skola sadarbojas arī ar vēstniecību.

Lai gan skolēni un skolotāji svaigajā ēkā ar pilnu jaudu darbu sāka jau mācību gada sākumā, tikai tagad, pavasarī, svinības rīkotas, jo beidzot skola ir saņēmusi arī visu jauno IT aprīkojumu un mēbeles – “Kurzemes Vārdam” skaidroja skolas direktors Kārlis Strautiņš.

“Citādā skola”, kā šo skolu sauc tās interneta mājaslapā, viesiem tika izrādīta, iesakot apmeklēt sešas darbnīcas, demonstrējot šīs skolas lepnumu, modernumu un citādumu. Piemēram, programmēšanas pamatprasmju apguvi. Mājturības un tehnoloģijas stundās darāmo – diemžēl pagaidām vēl tikai zēnu stundās 8. un 9. klasēs – modelēšanu kompjūterā un 3D printēšanu. Raiņa 6. vidusskolai ir lielākā 3D printeru klase Eiropā, apgalvo direktors, un skola vēlas, lai arī citām tuvākajām mācību iestādēm un pat uzņēmumiem būtu iespējams izmantot šos deviņus printerus. “Gribam atrast veidu, kā citas skolas varētu mums atsūtīt savus modelīšus, kurus mēs tām varētu izprintēt. Galvenais jau ir iemācīties modelēšanu, printeris katrā skolā nav tik svarīgs,” stāstīja K. Strautiņš.

Savukārt izprintētos modeļus citā kabinetā var izmantot informātikas fakultatīvajās nodarbībās. Tā viesi varēja redzēt, kā šeit pamatskolas skolēni mācās paši izveidot elektronisku vadību maziem luksoforiņiem, kuri izdrukāti ar blakus kabineta trīsdimensiju printeri. Varēja arī pavērot angļu valodas nodarbību “Mafija”, vadītu kā “stratēģisku spēli”, savukārt citā kabinetā tika demonstrētas “pašvadītās mācīšanās prasmes” jeb bērnu vidū populāras datorspēles “Minecraft” izmantošanu angļu valodas apguvē. Un visbeidzot varēja arī iemest aci Mārtiņa Mamja astronomijas fakultatīvajā nodarbībā – mūsdienās astronomija no skolu obligāto priekšmetu sarakstiem Latvijā ir svītrota, turpretī 6. vidusskolas rīcībā ir arī teleskops.

Skolas modernizācijas projekta autors arhitekts Gundars Vīksna, šīs skolas absolvents, uzskata: “Katram laikam ir savas iezīmes. Ja manā laikā šajā skolā būtu bijusi kaut vai puse no tā visa, kas tagad te ir, tad mēs visi būtu izauguši par labākiem cilvēkiem, mēs būtu arī labāka sabiedrība kopumā. Jauniešiem jau tās tehnoloģijas patīk. Es par tām domāju mazāk, vairāk par vides kvalitāti. Kad visa skola bija tāda, kādas tagad vēl ir [neremontētās] gala kāpņutelpas, tad par normu tika uzskatīts kaut kur kaut ko ieskrāpēt, kaut ko nodarīt, nospļaut stūrī. Kaut kādu procentu no sabiedrības uzvedības veido vide, un kaut kādu procentu – kopējā morāle, kas valda sabiedrībā. Vide, kurā cilvēks uzturas, viņu organizē. Uz demolēšanu provocē arī nodrupušas trepes, prastas dzelzs margas, kurām noplēsti visi rokturi un kur rociņa ķeras pie tā dzelzs gabala. Tā te bija manā laikā – tad jau skola bija kā cietuma sistēma, tev pēc definīcijas ir jāstāv ierindā, un visiem vienādi jāsmaida un jāsoļo. Diezgan destruktīvi un demoralizējoši. Šodien tas viss [ir citādāk], ko es sajūtu tur iekšā skolā.”

Bijušais direktors Imants Kurvins: “Skola ir skaista! Ir citi laiki. Man viss bija jādara pašam. Sporta zālei sita ārā stiklus, tos nevarēja dabūt, un divas dienas applūda, sasala ūdeņi, pilsētas izpildkomitejā neviens neko nevarēja, tikai, kad pie partijas sekretāra griezos, ventiļus sataisīja. Tagad ir smuki. Bet tā tehnoloģija – tai es neticu. Ne jau visi, arī skolotāji, prot ar to rīkoties. Bērniem patīk, jā, bet sarunāties jau neprot, puišeļi stāv katrs savā gaiteņa galā, savā starpā runā pa telefonu. Kā tu attīstīsi līderību, ja tikai urbjas ekrānā? Visi tagad cenšas, lai bērniem vieglāk kaut ko iegrozītu atmiņā, bet vienmēr tā nevar, drusku jau jāuzspiež arī.” I. Kurvins savulaik mācījis fizkultūru, pasūrojas, ka sporta laukuma projekts bijis jau viņa laikā, bet nebijis naudas, lai to īstenotu. Viņš prāto: “Te vienmēr būs apdzīvots, sapostīs ātri, ja mikrorajonu laidīs iekšā.” K. Strautiņš atzīst – brīvi pieejams sporta laukums tik tiešām nebūs tikmēr, kamēr nebūs izdomāts, kā to uzraudzīt, lai pasargātu no demolēšanas. Viņš cerot, ka uz vasaru jautājums būs atrisināts. Jauno stadionu bērni sākuši lietot tikai šopavasar.

46Skatīt galeriju