Talkas dienā uzkopta apkārtne, pārcilāts komposts, veidotas dobes, kastes pildītas ar zemi, ravēts, arī iesēti zirņi, kas esot jādara gada 100. dienā. Noslēgumā turpat dārzā gatavota zupa, ar ko ieturēties pēc labi padarītā darba. “Nē, nekas nav postīts. Bija sapūsti atkritumi, kāds pasēdējis, bet nekas traks,” teritorija pēc ziemas esot kārtībā, vērtē Ilze More.

“Dārzs mostas, un ikviens droši var nākt palīdzēt to modināt. Ņemiet līdzi savus instrumentus – grābeklīti, lāpstiņu. Īpašs uzaicinājums nav jāgaida, jebkurā mirklī var nākt un strādāt, kam vajag zemes terapiju,” papildina Linda Ulāne. “Ir brīvas dobes. Ja ko iesējat, iestādāt, pieliekat klāt akmentiņu ar informāciju, kas zemītē ir. Lai to zina arī citi. Ja liekas, ka dārzā pietrūkst, piemēram, garšaugu spirāles, droši veidojiet.” Tā kā ir doma dārza malā veidot saulespuķu sienu, līdzīgi kā tas bijis pērn, biedrības pārstāves rosina tās audzēt un daļu dēstu atnest pēcāk arī šurp. “Šogad šiem ziediem būs arī īpaša nozīme,” atzīmē L. Ulāne, atgādinot, ka tās ir viens no Ukrainas valsts simboliem.

Ja ir iespēja, dārza veidotāji aicina liepājniekus aktīvi iesaistīties, arī ziedojot, piemēram, kokmateriālus un augsni, kas noderēs jaunu dobju veidošanai. Tāpat var nest sēklas, kuras iepakos, reģistrēs un ievietos sēklu kastītē – gan kopienas dārzam, gan arī citiem, kas to vēlēsies. Var labiekārtot teritoriju. I. More norāda, ka smilšu kaste bērniem ir, bet, lai būtu omulīgāk, var vēl ko piedomāt klāt, lai brīvais laiks šeit būtu interesantāks. “Esam noskatījuši vienā kokā ideālu zaru, kurā var ierīkot šūpoles. Ja kāds vēlas, var pieteikties šo ideju realizēt,” aicina I. More, atgādinot, ka kopienas dārza ideja ir ar uzsvaru uz vārdu “kopā”. Kopā veidot, ikviens var nākt, piedalīties, ierīkot dobes, sēt, stādīt, ravēt, laistīt. Nav ne žoga, ne vārtu. Var arī nākt pasēdēt dārzā un neko nedarīt.