No 13. līdz 14. septembrim SIA “Liepājas RAS” sadarbībā ar Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociāciju (LASUA) rīkoja semināru “Latvijas atkritumu apsaimniekošanas nozares attīstība Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2013.- 2020. projekta kontekstā”, informē SIA “Liepājas RAS” Poligona tehnoloģisko sistēmu inženiere Liene Jākobsone. Šogad seminārā piedalījās 96 dalībnieki.

Semināra mērķis bija veicināt atkritumu kā resursu apzināšanu un izmantošanu, apglabājamo atkritumu samazināšanu, ilgtspējīgas atkritumu apsaimniekošanas nozares politikas ieviešanu valstī un reģionos.

Seminārā piedalījās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Valsts vides dienesta pārstāvji, LASUA un LASA biedri, nozaru konsultanti, sadarbības partneri, uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji un citi interesenti.

Semināru vadīja SIA “Liepājas RAS” valdes loceklis Normunds Niedols.

Kā pirmais uzstājās Lietuvas reģionālo atkritumu apsaimniekošanas centru asociācijas prezidents Juozas Jankevičs, kurš iepazīstināja ar atkritumu apsaimniekošanas sistēmu kaimiņvalstī. Lietuvā vairākos reģionos ir ieviesta nodeva par atkritumu apsaimniekošanu, bet par atkritumu dalītās vākšanas infrastruktūru atbildīgi ir reģionālie centri.

SIA “Ventspils Steel Construction” lielgabarīta atkritumu konteineru ražotāji seminārā bija ieradušies, lai prezentētu savu produkciju. Uzņēmums ražo metinātas metāla konstrukcijas, galvenokārt, dažāda izmēra lielgabarīta konteinerus, kurus piegādā tādiem metāllūžņu apsaimniekotājiem, kā ”Kuusakoski”, ”Tolmets” un citiem. Liela daļa produkcijas tiek eksportēta uz Skandināvijas valstīm. Uzņēmums secinājis, ka daudzviet Latvijā atkritumu konteineri ir sliktā stāvoklī, tāpēc piedāvā atjaunot esošo konteineru parku.

SIA “RecoLat” pārstāvji seminārā meklēja sadarbības partnerus plastmasas atkritumu pārstrādei. “RecoLat” ir plastmasas pārstrādes rūpnīca, kas nodarbojas ar rūpniecisko un sadzīves HDPE un PP plastmasas atkritumu pārstrādi. No plastmasas atkritumiem tiek ražotas kvalitatīvas polimēru granulas, kuras tālāk tiek izmantotas jaunu plastmasas produktu ražošanā. Semināra ietvaros tika organizēta ekskursija uz SIA ”RecoLat” rūpnīcu Liepājā.

Uzņēmuma ”Transwaste” pārstāvis Stuart Wells videoprezentācijā iepazīstināja ar atkritumu apsaimniekošanas pieredzi Anglijā. Galvenā atkritumu apsaimniekošanas stratēģija britu zemē balstīta uz atkritumu samazināšanu poligonos, atkritumu pārstrādi un otrreizēju izmantošanu. Tāpat kā Latvijā, arī Anglijā atkritumu noglabāšanas tarifi poligonos ar katru gadu pieaug. Noglabāšanas tarifs šobrīd ir vairāk kā 60 mārciņas par tonnu, taču 2014. gadā to plānots paaugstināt līdz pat 80 £/t. Līdz ar to, katru gadu pieaug pārstrādāto un kompostēto atkritumu apjoms, bet poligonos noglabāto atkritumu apjomi sarūk. Mājsaimniecībās saražoto atkritumu daudzumi samazinās, taču tik un tā tie ir lieli – viens iedzīvotājs gadā rada 414 kg atkritumu. Stuart Wells pārstāvētais uzņēmums ”Transwaste” nodarbojas ar atkritumu savākšanu un pārstrādi. Uzņēmumā tiek izmantotas šķirošanas līnijas, kā arī atkritumu smalcināšanas un mehāniskās atdalīšanas iekārtas.

Par pašreizējo situāciju nozarē. SIA ”Liepājas RAS” valdes loceklis Normunds Niedols kopā ar LASUA izpilddirektoru Armandu Nikolajevu apzināja atkritumu apsaimniekošanas stāvokli reģionos – līdz šim izdarīto, rekultivēto izgāztuvju skaitu, poligonu apsaimniekošanas situāciju, atkritumu priekšapstrādes, dalītās atkritumu vākšanas un šķirošanas infrastruktūru. Informāciju aktualizēs un savā mājas lapā www.lasua.lv pieejamu uzturēs LASUA.

Savukārt Latvijas atkritumu saimniecības asociācijas (LASA) valdes priekšsēdētāja Rūta Bendere iepazīstināja ar projektu ””RECO BALTIC 21 TECH” Latvijas atkritumu saimniecības attīstībai”. Projekta mērķis ir uzlabot lokālā un reģionālā līmeņa atkritumu apsaimniekotāju spējas pielietot tādu atkritumu apsaimniekošanas īstenošanas gaitu, kas veicinātu ES atkritumu apsaimniekošanas direktīvu ieviešanu, tādējādi palīdzot Baltijas jūras reģiona valstīm risināt ar atkritumu apsaimniekošanu un to noglabāšanu saistītās problēmas. Projekta ietvaros Latvijā tiek realizēti 4 LASA apstiprinātie pilotprojekti:

1. Zaļo atkritumu kompostēšana  Mārupē – realizē SIA “Meliorators –J”;

2. Komposta kvalitātes uzlabošana  izmantojot sliekas (Vermicomposting) – SIA “Mālpils Biotehnoloģijas centrs”;

3. Priekšapstrādes metodes izstrāde bioatkritumiem – SIA “Piejūra”;

4. Biogāzes savākšana atkritumu noglabāšanas vietās, izmantojot biošūnas – SIA “Getliņi EKO”.

Galvenā problēma, ar ko saskārušies kompostu ražotāji, ir likumdošanas trūkums komposta kvalitātes prasībām, līdz ar to ir sagatavoti priekšlikumi MK noteikumu papildināšanai, iekļaujot bioatkritumu komposta kvalitātes kritērijus.

Semināra laikā tika atzīts, ka Latvijā nav pieejamu datu vai kvalitatīvu apkopojumu par nacionālo plānu realizāciju – cik un kas ir realizēts no plānotā.

Somu atkritumu apsaimniekošanas tehnikas ražotāja  ”TANA” reģionālais menedžeris Kari Oksanen semināra dalībniekus iepazīstināja ar atkritumu smalcināšanas tehnikas piedāvājumu. Uzņēmums ražo šrēderus, kas smalcina dažāda veida atkritumus, iegūstot frakcijas izmēros no 50 līdz 500 mm. Tehnika ir labi piemērota Latvijas poligoniem, jo atkritumu apjomi ir mazi, un ar vienu iekārtu ir iespēja sasmalcināt visa veida atkritumus. Uzņēmums piedāvā gan pārvietojamas, gan stacionāras iekārtas. Bet kokmateriālu smalcināšanai ”TANA” piedāvā šķeldotājus ar jaudu līdz 280 m3/h. Vairāk par tehnikas piedāvājumu skatīt mājas lapā: http://www.tana.fi/products/

Semināra otrā dienā VARAM valsts sekretāra vietnieks vides aizsardzības jautājumos Jurijs Spiridonovs skaidroja Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2013.-2020. gadam virzību un citus aktuālos atkritumu apsaimniekošanas jautājumus. Spiridonovs, informējot par aktualitātēm atkritumu apsaimniekošanas normatīvajos aktos, uzsvēra, ka VARAM neplāno ieviest fundamentālas izmaiņas likumprojektos. ”Izsludinot tehniskos grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas likumā, VARAM ir saņēmusi ārkārtīgi lielu priekšlikumu skaitu, kuri visi neattiecas uz ierosināto grozījumu virzību. Ņemot vērā to, ka līdz šim VARAM nav rosinājusi fundamentālās izmaiņas atkritumu apsaimniekošanas sistēmā bez iepriekšējām konsultācijām, likumprojekta virzība tika apturēta, lai vismaz daļēji vienotos ar priekšlikumu sniedzējiem par to ierosinājumiem, tai skaitā, lai plašāk izdiskutētu tos.” Valsts sekretāra vietnieks solīja, ka šāda pieeja saglabāsies arī nākotnē, tai skaitā topošajā valsts atkritumu apsaimniekošanas plānā, kurā tiks iezīmētas iespējamās izmaiņas, bet diskusijas par katru no tām notiks atsevišķi.

Aktīva diskusija izvērtās par reģionālajiem atkritumu apsaimniekošanas plāniem, jo VARAM grasās no tiem kā atsevišķa dokumenta atteikties. Tiek solīts, ka reģionālais griezums joprojām pastāvēs, taču tas tiks ietverts valsts plānā.

Savukārt, skaidrojot Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2013.-2020. gadam projektu, Spiridonovs akcentēja, ka VARAM nav paredzējusi plānā ietvert fundamentālas izmaiņas salīdzinājumā ar esošo sistēmu, tai pat laikā tiek plānots iezīmēt iniciatīvas, par kurām nepieciešamas plašākas diskusijas. Plāna izstrādi kavē tādi ierobežojumi, kā Nacionālā attīstības plāna trūkums, līdz ar to nav zināmi arī ES fondu plānošanas dokumenti nākamajam plānošanas periodam, kas ierobežo iespējas noteikt atbalstāmo pasākumu finansēšanas avotus. Kā nozīmīgs atkritumu apsaimniekošanas plāna izstrādes ierobežojums tika minēts arī kvalitatīvu statistikas datu un pētījumu trūkums.

Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2013.-2020. gadam projekts tikšot publiskots tuvākajās nedēļās un tad 40 laikā varēs sniegt komentārus un priekšlikumus.

Ministrijas pārstāvis informēja, ka VARAM ir izstrādājusi koncepciju par depozīta sistēmas piemērošanu dzērienu iepakojumam, kuras mērķis ir izvērtēt iespējamos risinājumus sistēmas piemērošanai un noteikt turpmākos  attīstības virzienus.

Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektore Inga Koļegova savā uzrunā solīja, ka turpmāk būs sagaidāmas pakāpeniskas un dinamikas pārmaiņas sistēmā – VVD prognozējamība, dažādu nozaru, tai skaitā atkritumu apsaimniekotāju, iesaistīšana aktuālo jautājumu risināšanā, kā arī sagaidāma stingra vēršanās pret normatīvo aktu pārkāpējiem.

Semināra diskusijās tika uzsvērta pašvaldību loma atkritumu apsaimniekošanā. Pēdējā laikā saasinātā uzmanība nozarei saistīta ar to, ka, paliekot pašvaldību atbildībai un saistībām (t. sk. finansiālām) par atkritumu apsaimniekošanu, tiek virzīti normatīvie akti, kas samazina pašvaldību ietekmi uz šo sfēru. Latvijas pašvaldību savienības (LPS) padomniece Sniedze Sproģe informēja, ka novembrī atkritumu apsaimniekošana būs viena no galvenajām tēmām LPS.

Šāda veida atkritumu apsaimniekotāju seminārus SIA ”Liepājas RAS” rīko jau septīto gadu pēc kārtas. Šie semināri ļauj reizi gadā satikties atkritumu apsaimniekotājiem, lai uzzinātu nozares aktualitātes, diskutētu par problēmu jautājumiem, kā arī apmainītos savstarpējā pieredzē.