Pirms četriem gadiem Vaiņodes ielas galā, pļaviņā pie paša Liepājas ezera, atklāja bērnu rotaļlaukumu. Visu vasaru tas bija pilns ar cilvēkiem: bērni spēlējās, vecāki sauļojās vai tāpat atpūtās. Rudenī inventāru novāca, nākamajā gadā, sākoties siltajam laikam, atkal uzstādīja, un tā visus šos gadus.

“Kur šogad palicis mūsu laukums? Vai nebūs?” jautā tuvējo māju iedzīvotāji.

Šonedēļ laukumā rosās trīs vīri no simtlatnieku programmas. “Nē, neko nezinām par laukumu,” viņi saka sarunā ar “Kurzemes Vārdu”. “Mums ir uzdevums novākt zāli, un to mēs arī darām.” Viens no viņiem pērn rudenī piedalījies laukuma inventāra novākšanā. “Gan jau varbūt uzliks – vēl vasara īsti nav sākusies,” viņš domā.

“Es arī ceru, ka laukums šogad būs,” saka turpat netālu dzīvojošā pensionāre Ausma Ruicēna. “Iepriekšējās vasarās te bija cilvēku pilns: vecmāmiņas sauļojās, bērneļi spēlējās vai plunčājās pa ūdeni.” Viņā priecājas: bija labi, ka cilvēkiem bija vietiņa, kur palikt, jo līdz jūrai patālu, bet te – rotaļlaukums un atpūtas vieta pie pašas mājas. Turklāt šī esot vienīgā normāli sakārtotā vieta pie ezera.

Rotaļlaukumu atgriežamies gaida arī netālu dzīvojošā deviņus gadus vecā Elīna Nīmane un desmit gadu vecā Helēna Vītola. Viņas uz šejieni nākušas gandrīz katru dienu. “Sētā nav ko darīt, tur viss salauzts, bet te bija interesanti,” viņas teica.

Nokāpjot no ietves un nonākot laukumiņā, kur iepriekšējos gadus bija uzstādītas šūpoles, slīdkalniņš, smilšu kaste, soliņi un daudz kas cits, kurpe iestieg zemē – visapkārt vēl stipri mitrs. “Ziemā te viss bija zem ūdens un ledus,” rāda A. Ruicēna.

“Būs, būs! Jau nākamnedēļ sāksim darbu, un atpūtas vieta atkal tiks labiekārtota,” sola aģentūras “Nodarbinātības projekti” direktors Zigmunds Cīrulis. Tieši mitrums esot tas, kas līdz šim liedzis šo darbu jau padarīt. Un šī nav tāda vienīgā vieta, viņš skaidro. Piemēram, pie Pērkones kanāla jau ilgi neesot iespējams savākt zaru kaudzes – tehnika joprojām stieg zemē.

“Kā pērn novākts, tā viss šī laukuma inventārs atrodas Komunālās pārvaldes noliktavā,” stāsta Z. Cīrulis. “Šis un tas ir jāpielabo, kas pagājušajā sezonā sabojāts, un, visticamāk, jau nākamās nedēļas sākumā ķersimies pie darba un liksim visu pa vietām.” Būs atkal koka celiņi, slīdkalniņš, soliņi un viss pārējais. Arī bojas, kas ierobežo vietu, cik tālu droši drīkst brist ezerā. “Taču brīdināšu: lai arī bojas ūdenī ir, te tomēr nav peldvieta, jo ūdens analīžu paraugus neņem un ūdens pārbaudes neveic, te ir atpūtas vieta,” vēl piebilst Z. Cīrulis.

Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds” 

Elīna Nīmane (no kreisās) un Helēna Vītola, dodoties pastaigā ar sunīti, pie reizes atnākušas paskatīties, vai laukums pie ezera nesāk atdzīvoties. Iepriekšējos gados viņas te bieži nākušas atpūsties un nākšot arī šogad, jo sētā esot garlaicīgi.