Turpinot strādāt pie valstī vienota Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izveides, uz tikšanos Kurzemes pilsētu un rajonu (Liepājas, Saldus, Kuldīgas, Ventspils un Talsu) pašvaldību vadītājus un par neatliekamo palīdzību atbildīgos mediķus bija aicinājusi NMP dienesta direktore Renāte Pupele. Amatpersonas gaidāmās pārmaiņas vērtē dažādi.

Liepājniekus uz Kolku nesūtīs

Janvārī Ministru kabinets pieņēma lēmumu par vienota valsts Neatliekamā medicīniskās palīdzības dienesta izveidošanu. Tas nozīmē, ka pašlaik esošo 39 pašvaldībām piederošo institūciju vietā, kas nodrošina iedzīvotājiem neatliekamo palīdzību, būs visā valstī vienots dienests ar vairākiem reģionālajiem centriem. Mērķis ir panākt, lai iedzīvotāji visā valstī saņemtu vienlīdz kvalitatīvu palīdzību, kā arī, strādājot vienotā dienestā, būs iespējas veiksmīgāk piesaistīt nozarei papildu līdzekļus un modernizēt ātrās palīdzības darbu.

Plānots, ka Kurzemes reģionālais centrs būs Kuldīgā. Tur atradīsies Kurzemes rajonu centrālais dispečerdienests, no kura koordinēs ātrās palīdzības brigāžu darbu visā reģionā. Liepājas Reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Juris Bārzdiņš gan tūlīt norādīja, ka mūspusē pāreja uz jauno kārtību reāli varētu notikt ne ātrāk kā šā gada beigās, bet, visticamāk, pat tikai nākamā gada sākumā. Viņaprāt, ja reforma notiks, kā iecerēts, tie, kam nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība, būs tikai ieguvēji. Īpaši cilvēki attālākos lauku nostūros.

Reformas veicēji skaidro, ka līdz šim tieši attālāko nostūru cilvēkiem uz ātrās palīdzības ierašanos jāgaida ilgāk nekā pilsētniekiem. Viens no reformas mērķiem esot likvidēt situācijas, kad uz attālāku nostūri brauc brigāde no rajona centra, lai gan daudz ātrāk palīgā ierastos kaimiņrajona ātrā palīdzība, kura notikuma vietai ir daudz tuvāk.

Vēl kāda būtiska nianse ir tā, ka, šādā vienotā sistēmā strādājot, uzreiz būs iespējams izlemt, kāda līmeņa palīdzība slimniekam ir nepieciešama, un nenogādāt viņu mazajās rajona slimnīcās, lai vēlāk transportētu uz citu.

Nevis ekonomija, bet haoss

Daļa Liepājas rajona pašvaldību vadītāju jauno kārtību tomēr gaida ar bažām.

Pēc Sakas Novada domes priekšsēdētāja Ulda Kristapsona domām, ir pareizi, ja uz izsaukuma vietu sūta mediķu brigādi, kas atrodas tuvāk pacientam, nevis to, kurai būtu jābrauc, ņemot vērā atbildības zonu. Kaut arī dispečers būs Kuldīgā, jaunās tehnoloģijas palīdzēs nenovirzīties no pareizā ceļa – mašīnas būšot aprīkotas ar GPS, internetu, mobilo tālruni un rāciju.

Skeptiskāk noskaņots ir Dunikas Pagasta padomes priekšsēdētājs Andis Rolis. Viņaprāt, GPS vēl nenodrošina iespēju atrast katru mazo celiņu. Tāpat Dunikas pašvaldības vadītājs šaubās, vai tagad ir arī īstais laiks, kad veicama reorganizācija, ņemot vērā ekonomisko situāciju.

Plānā, kas paredz Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta reorganizāciju, sākotnēji bija paredzēts, ka Liepājas rajonā atbalsta punkti būs ne tikai Priekulē un Aizputē, bet arī Pāvilostā un Nīcā, taču valsts nebija gatava nodrošināt algas, aizbildinoties ar finanšu trūkumu. Tomēr tagad pavīdējis neliels cerību stariņš. NMP dienesta direktore Renāte Pupele apsolījusi aprīļa beigās ierasties Liepājas rajonā, lai situāciju iepazītu klātienē. Viņa sacījusi, ka, izvērtējot medicīniskās palīdzības punktu nepieciešamību, tiks ņemts vērā, cik izsaukumu līdz šim ir saņemti no Pāvilostas un Nīcas.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības reformas veicēji uzsver, ka viens no iemesliem, kāpēc pārmaiņas nepieciešamas, – lai palīdzība pie cilvēkiem ierastos pēc iespējas ātrāk.

Detalizētāk par pārmaiņām medicīnas lomā un speciālistu viedokļus lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 15.aprīļa numurā Kristīnes Pastores un Ilzes Šķietnieces sagatavotajā publikācijā.