2011. gada 24. novembris iezīmējis jaunu pavērsienu Liepājas jūgendstila pētniecībā – atradušies paaudzēs glabātie Saule – Sleinis ģimenes īpašuma Peldu ielā 33/35 ēku projektu oriģināli, vēstīts mājas lapā liepaja.lv.

Šo nenovērtējamo materiālu uz Būvvaldi atnesa namīpašuma līdzīpašniece Kaija Liepiņas kundze. 

Liepājas jūgendstila dokumentālo liecību ir maz, tāpēc katrs jaunums priecē, tomēr šis gadījums ir īpašs – saglabājies ne tikai  četrstāvu mūra nama projekts, bet arī divstāvu koka sētas mājas un pat necilās palīgēkas zīmējumi, kaut abu pēdējo dabā vairs nav.

Koka māju projektējis Č. Karrs, kura vārds jau stabili ierakstīts Liepājas jūgendstila vēsturē, bet mūra namu, kā izrādās, projektējis arhitekts Pauls Kampe (1885–1960), viens no pazīstamākajiem latviešu mākslas un arhitektūras vēsturniekiem.

P. Kampes darba klātbūtne Liepājā ir pirmais pierādījums tam, ka mūsu pilsētai jūgendstila periodā strādājuši arī Rīgas arhitekti. Vienlaikus varam lepoties ar vienu no retajām būvnieciskām liecībām par arhitektūras vēsturnieku, kura darbība Rīgas politehnikumā un Latvijas Universitātē būtiski ietekmējusi Latvijas arhitektūras studentu paaudzes laikā no 1912. gada līdz pat 2. pasaules kara beigām.

Izcilās personības mūžs noslēdzās emigrācijā, bet arī tur Kampes darbs bija veltīts Latvijas arhitektūras un mākslas pētniecībai. Viņa vairāk nekā 40 teorētiskajos zinātniskajos darbos rodamās atziņas joprojām tiek piesauktas šo nozaru diskusijās, konferencēs un publikācijās.

Jāpiezīmē, ka P.Kampe kā projektējošs arhitekts veidojies, gan strādājot Aleksandra Vanaga birojā Rīgā, gan stažējoties liepājniekiem šodien draudzīgajā Darmšatatē, gan arhitektūras studiju nolūkā apceļojot Poliju, Itāliju, Somiju u.c zemes.

Katram, kam kaut nedaudz zināma arhitektūras vēsture, šis iedvesmas avotu uzskaitījums rāda: P. Kampem bijušas iespējas radoši iedvesmoties no dažādu Eiropas jūgendstila skolu labākajiem paraugiem. Varbūt tieši tāpēc nams Peldu ielā 33/35 ir tik eleganti vienkāršs un vienlaikus izsmalcināti detalizēts. Diemžēl padomju laikā lielie dzīvokļi pārbūvēti par mazākiem, tomēr ēkas ārējais veidols saglabājies.

Liepājas jūgendstila vēsturi, nolūkā izveidot grāmatu par šo tēmu, pēta Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, Dr.habil.arch. Jānis Krastiņš. Viņam šī gada 18.novembrī par nopelniem Latvijas valsts labā piešķirts Atzinības krusta II šķiras ordenis.

Komentējot šo notikumu, ikkurš visupirms min J.Krastiņa devumu Rīgas jūgendstila pētniecībā un aktualizēšanā. Sveicot Krastiņa kungu ar apbalvojumu, paturam cerību, ka arī Liepājas jūgendstila pētniecības rezultāti būs ievērojami.

Gadījums ar Peldu ielas 33/35 projektiem ļauj nojaust, ka Liepājā vēl varētu atrasties ne viens vien lielisks pārsteigums, tāpēc atgādinām : ja jums mājās glabājas projektu, mājas grāmatu, īpašumu vērtību noteikšanas dokumentu oriģināli vai kopijas, fotogrāfijas, dienasgrāmatas, vēstules vai citi dokumenti, kas ietver jebkādu informāciju par Liepājas ēkām, ielām, parkiem  u,c. pilsētvides elementiem laikā no 20.gs. sākuma līdz 1. pasaules karam, lūdzam vērsties pilsētas Būvvaldē pie Vecliepājas rajona arhitektes Guntas Šnipkes vai Pieminekļu aizsardzības inspektores Ilzes Bernātes.

Gunta Šnipke,
Vecliepājas rajona arhitekte

Valerija Liepas foto