Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Ātrumpārkāpēji jānoņem no trases pēc iespējas ātrāk

Ātrumpārkāpēji jānoņem no trases pēc iespējas ātrāk
Foto: liepajniekiem.lv
06.04.2019 07:15

liepajniekiem.lv

30.martā Liepājā risinājās spraigi notikumi – policijas ekipāža dzinās pakaļ motociklistam, kurš traucās ar ātrumu 200 km/h un ignorēja likumsargu aicinājumus apstāties. Bet 1.aprīlī, kad sabiedrība uzzināja par brīvdienās notikušo, policijas pārvaldē, tāpat, kā katru gadu, tika apbalvoti labākie Satiksmes uzraudzības rotas darbinieki. Viens no tiem, kuri saņēma Valsts policijas Nopelnu zīmi ”Par ieguldījumu ceļu satiksmes drošībā”, bija Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas inspektors AINARS ŠTĪBELIS. Ar viņu saruna, arī par ceļu policista ikdienas ķēķa pusi.

– Cik bieži darbā gadās ekstrēmas situācijas?

– Gadās gan. Sevišķi vasarās. Pēdējais gadījums bija ar motocikla vadītāju. Vasarās tādu motobraucēju, kuri negrib apstāties un mēģina pamukt, ir daudz. Bet mums tagad ir jaudīgas mašīnas, centīsimies izskaust bēgšanas gadījumus.

– Motociklisti jau ne tikai bēg, viņi mēģina arī blēdīties, slēpjot braucamā numurzīmes.

– Arī tādi gadās. Uzloka numurus, lai tie nav redzami. Kādam speciāli sataisīts tā, ka pietiek uzsist ar kāju un numurs vairs nav redzams. Tāpat tiek uz numuriem līmētas atstarojošas plēvītes, lai fotoradars atspīduma dēļ nevarētu piefiksēt numuru. 

– Vai divriteņotie bēgšanai izmanto arī ietves un takas, kā tas nereti vērojams filmās?

– Jā, mēģina. Ar motocikliem ātrumi ir lieli, tāpēc takās iegriezt nav vienkārši. Tā biežāk bēg ar skūteriem. Pa dārziem. Pats esmu pagājušajā vasarā dzinies pakaļ.

– Un izdodas aizbēgt?

– Statistiski rēķinot, 99% noķeram.

– Cilvēki uzskata: policisti pārkāpēju redzēja, redzēja braucamā numuru, kāpēc jādzenas pakaļ?

– Ja pārkāpēju neaizturēs notikuma vietā, policija meklēs braucamā īpašnieku. Tas pateiks, ka braucamo kādam iedevis. Nezināmam.

Atrunas parasti sekojošas: visi iedevuši braucamos izmēģināšanai pirms pārdošanas nezināmam cilvēkam. Tāpēc pārkāpējs jānotver tad, kad pārkāpums tiek izdarīts. Lai īsto vainīgo varētu saukt pie atbildības.

– Pēc pakaļdzīšanās sabiedrība pauda sašutumu, ka policijas darbinieki, dzenoties motociklistam pakaļ, paši radījuši draudus satiksmes drošībai.

– Pirmkārt, ikvienam ceļu policistam jāiziet apmācības Drošas braukšanas skolā, lai vispār varētu sēsties pie stūres. Otrkārt, katrs gadījums izvērtējams atsevišķi. Pa pilsētas centru, protams, ar tādiem ātrumiem nevar traukties. Tad labāk, lai bēglis aizbrauc. Šajā gadījumā pakaļdzīšanās nebija pa blīvi apdzīvotām ielām. Es uzskatu, ka šādi braucēji ir jāaiztur un jāsauc pie kārtības, jo, braucot ar dubultu ātrumu apdzīvotā vietā, viņi rada papildu apdraudējumu. Ja šādus braucējus neizskaudīs, viņiem radīsies nesodāmības sajūta un viņi turpinās apdraudēt cilvēkus. Tāpēc viņus jānoņem no trases pēc iespējas ātrāk!

– Un kā ar autovadītājiem ātrbraucējiem? Vai agresīvo braucēju skaitam ir tendence samazināties. Vai, gluži pretēji, augt?

– Līkne nemainās. Un joprojām ir gadījumi, kad autovadītāji bēg. Pārsvarā tie ir braucēji reibumā un bez tiesībām. Un, ja izdodas aizbēgt, tad ir parastās atrunas: mašīnu biju iedevis kaimiņam. Vai kādam citam.

– Kāds ir ātrbraucēja un agresīvā braucēja portrets?

– Pārsvarā tie ir vīrieši vecumā no 18 līdz 30 gadiem. Jauni cilvēki.

– Vai taisnība, ka visagresīvāk uzvedas tie, kuri sēž pie ”BMW” stūres?

– Jā, vismaz lielākā daļa.

– Kāpēc tā?

– Iespējams, tāpēc, ka šīs markas auto ir liela jauda. Tāpat iespējams, ka nosaukums noteicošais. Kad šādi braucēji pēc pārkāpuma izdarīšanas ierodas policijā, viņi notikušo nožēlo un vaino mašīnu. Kaut patiesībā taču vainīgs tas, kurš vada mašīnu!

– Kuri no piedzīvotajiem gadījumiem tev spilgtāk iespiedušies atmiņā?

– Pirmais prātā nāk gadījums ar automašīnu ”VW Passat”, ar ko brauc mums ļoti labi zināms vīrietis. Esam jau iedēvējuši viņu par Rudes ziedu. Aiz Rolavas, tā saucamajā mazajā bordertaunā blakus A9 šosejai, bija aizbraukuši pēc dzērieniem. Varēja būt ap vieniem naktī. Pēc tam caur Grobiņu tēmēja aizbraukt atpakaļ uz Rudi. Mēģinājām apstādināt, bet nepakļāvās. Pakaļdzīšanās bija līdz Rudei. Beigās iebrauca mežā. Vadītājs gan paspēja izlēkt no mašīnas un ieskriet mežā, bet noķērām. Tur bija pilns pārkāpumu komplekts – bez tiesībām, bez apdrošināšanas, bez tehniskās apskates, kā arī alkohola reibumā. Par laimi, neviens toreiz necieta un braucējs tika saukts pie atbildības.

– Vai tev ir nācies pielietot dienesta ieroci?

– Paldies Dievam, nē! Un ceru, ka nevajadzēs.

– Un kuri psiholoģiski bijuši smagākie gadījumi?

– Viens no šādiem bija negadījums Brīvības ielā, kur vieglais auto saskrējās ar vilcienu. Arī pērn uz A9 ceļa, kur pēc vieglā auto sadursmes ar kravas auto gāja bojā divi jauni cilvēki. Uz to ir smagi skatīties.

– Kā atbrīvojies no darbā gūtajām negatīvajām emocijām? Ej kliegt?

– Braucu uz mežu. Esmu mednieks un makšķernieks. Vai arī vienkārši staigāju pa mežu un mēģinu visu pārdomāt un nolikt malā.

– Policijas darbinieki ne tikai ļaundarus aiztur un brauc uz negadījumiem, ir taču arī pozitīvie gadījumi, kad palīdzat cilvēkiem, piemēram, eskortējat auto ar grūtnieci, ar slimu mazuli.

– Pašam bija gadījums, kad eskortējām auto ar slimnieku. Ar rotas komandieri Leonīdu Tarabanu patrulējām pa Zirņu ielu, kad ieraudzījām transportlīdzekli, ko vadītājs stūrēja ļoti agresīvi. Kad apstādinājām mašīnu un piegāju pie vadītāja, jautājumi bija lieki. Mašīnā sēdēja asiņojošs cilvēks, kurš bija sev ar zāģi savainojis vēderu. Skaidrs, ka bija pēc iespējas ātrāk jānokļūst medicīnas iestādē! Nekavējoties pieņēmām lēmumu auto konvojēt. Laimīgi pavadījām un cilvēks ir sveiks un vesels.

– Vai par šādiem gadījumiem ir gandarījums?

– Protams! Ikviens var pienākt pie mums un mēs palīdzēsim. Parādīsim ceļu, ja cilvēks apmaldījies. Jā, arī mājās aizvedīsim. Man pašam bija gadījums Raiņa ielā. Braucam un redzu: pajauna sieviete stāv, atbalstījusies pret sienu, un var redzēt, ka viņai slikti. Pieejot pie viņas, uzzināju, ka kļuvis slikti ar sirdi. Pēc sievietes lūguma nogādājām viņu dzīvesvietā.

– Ievērojama daļa sabiedrības uzskata: ceļu policisti to vien dara, kā ”slauc” naudu.

– Šiem cilvēkiem varu teikt: nepārkāpiet noteikumus un neviens jūsu naudu neaiztiks.

Mūsdienās ceļu policijas darbinieki ikdienā transportlīdzekļus apstādina tikai tad, ja ir kāds pārkāpums, piemēram, agresīva braukšana, nepārliecinoša auto vadīšana, kas var liecināt par to, ka vadītājs ir reibumā. Ja auto tiek stūrēts pārliecinoši un nepārkāpjot noteikumus, to neapstādinās. Jo policijas automašīnas ir aprīkotas ar modernām tehnoloģijām, ar kuru palīdzību pēc numura var uzzināt, vai auto ir apdrošināts, vai tam ir derīga tehniskā apskate, kam šis auto pieder, vai tas nav meklēšanā.

Izņēmums ir profilaktiskie reidi, kad tiek apstādināts un pārbaudīts ievērojams skaits transportlīdzekļu. Un gadījumi, ja tiek meklēts kāds bīstams noziedznieks. Bet tad, apstādinot auto, pirms salona un bagāžas nodalījuma pārbaudes vadītājam tiek izskaidrota situācija. Tāpat ar gadiem jau iestrādājusies tā saucamā profesionālā acs, līdz ar ko atsevišķos gadījumos apstādinām kādu auto. Piemēram, ja rodas aizdomas, ka varētu būt lietots alkohols.

– Vai braucēji izturas ar sapratni?

– Pārsvarā, ap 90%, jā. Bet vienmēr jau ir tādi, kas negācijas izgāž uz apkārtējiem. Kopš spēkā aizliegums pie stūres izmantot mobilo telefonu, bieži vadītāji mūs āzē. Proti, braucot mums garām, liek roku vai pat kādu priekšmetu pie auss. Acīm redzot, ir cilvēku kategorija, kuriem šādas izdarības sagādā baudu.

– Kāpēc, tavuprāt, daļa ļaužu policistus uzskata par sliktajiem, sauc par ”mentiem”?

– Pārsvarā tie ir cilvēki, kuriem bijusi lielāka saskare ar policiju. Negatīvā jomā. Paši pārkāpj noteikumus, bet, kad tiek saukti pie atbildības, tad viņiem tas nepatīk. Otrs iemesls šai nepatikai varētu būt arī mantojums no padomju laikiem.

Nav jau noslēpums, ka toreiz miliči ņēma kukuļus. Bet mūsdienās tas nenotiek! Vismaz mūsu pārvaldē noteikti! Un nebūtu arī iespējams, jo esam nokarināti ar kamerām un mikrofoniem no priekšas un aizmugures.

– Kā tas nākas, ka esi ceļu policists? Senču aicinājums?

– Nav gan. Un patiesībā ceļu policijā esmu salīdzinoši nesen – no 2014.gada. Pirms tam, no 2009.gada, biju iecirkņa inspektors, bet vēl pirms tam – no 1994.gada – strādāju Robežsardzē. Kad sākās reorganizācija, pieņēmumu lēmumu pārnākt uz policiju. Kaut gan sapnis par policiju man bija kopš bērnības. Kāpēc, nezinu, bet gribējās. Un tieši par ceļu policistu. Un nu esmu te.

– Kā Rucavas puika kļuva par liepājnieku?

– Rucavā pabeidzu pamatskolu, pēc kā Cīravas profesionālajā vidusskolā kļuvu par plaša profila traktoristu-mašīnistu. Mazliet pastrādāju kolhozā, bet, kad Latvija atguva neatkarību, sāku strādāt Robežsardzē. Strādāju Rucavas kontrolpunktā par inspektoru. Biju maiņas vecākais.

– Vai nav bijusi doma meklēt mazāk stresainu darbības jomu, negaidi izdienas pensiju?

– Man patīk tas, ko es daru. Daudzi man jautājuši: kas tev šajā darbā patīk? Nevaru izskaidrot, bet pievelk. Uz darbu nāku ar prieku. Man ir gandarījums, ja varu šo pasauli kaut par kripatiņu labāku darīt.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz