Portālā vērsās kāds liepājnieks, kuram nepavisam nav
paveicies ar pirkumu kādā Liepājas apavu veikalā. Vīrieša par teju 30 eiro
iegādātie apavi pēc neilga laika saplīsuši, bet veikalā pārdevēja atteikusies tos
mainīt vai atdot atpakaļ naudu.

Kā portālam pastāstīja vīrietis, viņš 5.jūlijā veikalā
”Arizona” dēlam iegādājies kedas, kuras maksājušas 28,32 eiro. Pēc pāris dienu
valkāšanas apavi saplīsuši, stāsta liepājnieks: ”Gumijas zole
vienkārši atdalījās no auduma.”

Vīrietis, vadoties pēc patērētāju tiesību aizsardzības
likuma, kas paredz ikvienai precei divu gadu garantiju, protams, ar bojātajiem
apaviem 1.augustā devies uz veikalu. Taču tur viņu sagaidījis nepatīkams
pārsteigums – pārdevēja atteikusies mainīt preci vai izsniegt par to samaksāto
naudu.

Veikalā liepājniekam norādīts, ka, iegādājoties apavus, viņš
noslēdzis līgumu, kura 12.4.punkts paredz, ka ieteicams iegādāties vienai
sezonai divus apavu pārus. Vienu apavu pāri drīkst valkāt vienu divas dienas,
pēc kā apaviem trīs četras dienas jāļauj atpūsties.

”Protams, ka nekādu līgumu, iegādājoties apavus, nebiju
parakstījis,” tā liepājnieks. Taču pēc apavu kārbas atkārtotas apskates, viņš
tajā patiesi atradis iemestu papīra lapu, kur lasāmi jau minētie noteikumi.
Tajos noteikts arī tas, ka, neievērojot punktu 12.4., pretenzijas netiek
pieņemtas.

”Tas ir kaut kāds murgs,” pamatoti sašutis ir vīrietis:
”Apavus taču pērk valkāšanai, nevis turēšanai uz kumodes! Turklāt neko
neteiktu, ja kedas būtu maksājušas 7 vai 10 eiro, bet nopirktais apavu pāris ir
pietiekami vērtīgs.”

Vīrietis vērsies pēc padoma arī Patērētāju tiesību
aizsardzības birojā, kur darbinieki bijuši izbrīnīti par veikala attieksmi.
Birojā viņam apstiprināts, ka precei garantija ir likumā noteiktā kārtībā.

Tad vīrietis atkārtoti devies uz veikalu, tāpat uzrakstījis
iesniegumu tirdzniecības vietai. Tajā teikts: ”2014.gada 5.jūlijā jūsu veikalā
Liepājā, Klaipēdas ielā 62, iegādājos sporta apavus, modeli ”BK 29-0371501”, par summu 28,32 EUR.  2014.gada 1.augustā secināju, ka iegādātie
sporta apavi vairs nav valkājami, jo tiem ir atdalījusies gumijas zole (abām
kājām), no auduma virsmas, kur ir vai nu līmēts, vai sakausēts savienojums.
Sporta apavi tika nogādāti veikalā, kur tika veikts šo apavu pirkums. 2014.gada
6.augustā saņēmu mutisku paziņojumu (pa telefonu) no veikala pārstāvja, ka
kurpju pārdevējs neatzīst ražotāja vainu, un pie sporta apavu bojājuma vainīgs
ir pircējs tos valkājot. Es nepiekrītu šādam paziņojumam un lūdzu sniegt man
rakstisku atbildi no SIA ”ARIZONA” par konkrēto sporta apavu bojājuma iemesliem
un pamatojumu kādēļ netiek atzīta acīmredzama sporta apavu izgatavotāja vaina,
un netiek veikta no SIA ”ARIZONA” puses 
rūpnīcas brāķa aizvietošana ar līdzvērtīgu preci.”

Pēc ilgāka laika viņam izdevies panākt, ka pārdevēja pieņem
bojātos apavus. Liepājniekam solīts tos nosūtīt uz ekspertīzi.

Liepājnieks portālam atzina: ”Ne jau naudā šoreiz ir
problēma. Es šo situāciju kaut kā pārdzīvošu, kaut, manuprāt, 99% tas bija
ražošanas brāķis. Taču vēlos brīdināt citus pircējus. Jo jautājums ir par to,
cik liepājnieki jau ir cietuši no līdzīgas veikala attieksmes?”

Vīrietis neslēpj, ka viņam arī iepriekš citos veikalos
gadījies iegādāties nekvalitatīvas preces, kas ātri saplīsušas. Taču
nekad viņam nav nācies saskarties ar šādu attieksmi: ”Vienmēr tirgotāji bijuši
pretimnākoši un bojātā prece apmainīta.”

Kad portāls vērsās SIA ”Arizona”, lai lūgtu tirdzniecības
vietu komentēt radušos situāciju, kāds vīrietis strikti norādīja: ”Latvijas
likumdošana paredz, ka gadījumos, ja pircējam ir pretenzijas, viņam ir jāraksta
iesniegums. Ja tāds ir uzrakstīts, atbildi sniegsim likumā paredzētajā kārtībā.
Vai tad šis cilvēks ir speciālists apavu jautājumos, ka zina, kādēļ apavi
sabojājušies?”

Savukārt, jautāts pēc viņa ieņemamā amata un vārda un
uzvārda, kungs portālam atteicās sniegt šādu informāciju. Tā vietā viņš pārmeta
medijam, ar kādām tiesībām viņam jautājumus uzdod prese, ja konkrētais
žurnālists nav persona, kura iegādājusies apavus.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Patērētāju
informēšanas un komunikāciju daļas vecākā konsultante Ilze Žunde portālam
atzina, ka situācijas un pārdevēju reakcija patērētāju pretenziju gadījumā ir
dažādas: ”Tas, ko paredz normatīvais akts, ir vispārīga rīcības shēma
situācijā, kad patērētājs iegādājies līguma noteikumiem neatbilstošu preci, un
ir tikai normāli, ka pārdevējam ir pretējs viedoklis. Savukārt, strīdus
gadījumā, kad puses nespēj vienoties, ir nepieciešama trešās puses jeb eksperta
piesaiste, kas var novērtēt preces atbilstību.”

Viņa skaidro, ka saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības
likuma 27.pantu patērētājam ir tiesības pieteikt prasījumu pārdevējam divu gadu
laikā no preces iegādes dienas. Ja puses nespēj vienoties sarunu ceļā par
risinājumu, patērētājam ir tiesības vērsties pie pārdevēja ar rakstisku
prasījuma pieteikumu, izvirzot konkrētu prasību.

Ja preces neatbilstība atklājas pirmo sešu mēnešu laikā,
patērētājs ir tiesīgs pieprasīt pēc savas izvēles preces maiņu pret
līdzvērtīgu, preces trūkumu/defektu novēršanu, cenas pazemināšanu vai naudu,
kas samaksāta par preces iegādi.

”Komersanta pienākums saskaņā ar normatīviem ir sniegt
rakstisku atbildi uz patērētāja prasījumu 10 dienu laikā,” skaidro PTAC
pārstāve: ”Ja komersants nepiekrīt patērētāja sniegtajam prasījuma pamatojumam
(piemēram, komersants uzskata, ka defektu rašanās cēloņi ir patērētāja rīcības
sekas, nevis ražošanas defekts), lai izšķirtu strīdu nepieciešama neatkarīga
ekspertīze.”

Tāpat komersanta pienākums ir sniegt patērētājam norādes par
preces lietošanu. Ja nepieciešamas īpašas iemaņas vai jāpilda kādi specifiski
norādījumi, jābūt lietošanas instrukcijai, lai prece saglabātu savu
izpildījumu. Patērētāja pienākums ir iepazīties ar šiem lietošanas noteikumiem,
kas ir līguma sastāvdaļa. Savukārt, ja patērētāju neapmierina līguma noteikumi,
tam ir tiesības izvēlēties alternatīvu preces pārdevēju, kura piedāvātie līguma
noteikumi to apmierina.

”Konkrētajā gadījumā jānorāda, ka ar līguma noteikumiem
nedrīkst būt ierobežotas patērētāja tiesības vērsties pie pārdevēja ar
Prasījuma pieteikumu. Ņemot vērā defektu un komersantam iesniegto sūdzību,
patērētājam ieteiktu vērties pie komersanta ar atbilstoši noformētu prasījuma
pieteikumu, kur ir skaidri izvirzīta prasība. Ar Prasījuma pieteikuma paraugu
un veidlapu var iepazīties Patērētāju tiesību aizsardzības centra mājaslapā: http://ptac.gov.lv/page/335,” tā
I.Žunde.

Viņa piebilst: ”Atteikuma gadījumā, patērētājam jāpieņem
lēmums par ekspertīzes pieteikšanu. Patērētājs ir tas, kurš nosaka, vai
ekspertīze tiks pieteikta, kura no pusēm to pieteiks. Par pieņemto lēmumu
attiecība uz ekspertīzi patērētājam komersantu jāinformē rakstiskā formā. Tomēr
jāņem vērā, ka līguma nosacījumi (tajā skaitā, instrukcijā sniegtie lietošanas
norādījumi) tiek ņemti vērā veicot preces defektu cēloņu noteikšanu ekspertīzē.”

_______________

Iesaki tēmu vai ziņo
par notiekošo arī Tu! To var izdarīt ikviens portāla lasītājs, izmantojot
sākumlapā esošo formu “Piedalies satura veidošanā!”. Turpat iespējams
iesūtīt arī dažādus fotostāstus, piemēram, no kāda pilsētā notikuša pasākuma.