Komunālās pārvaldes pārstāvis Aigars Štāls informē, ka šo darbu mērķis ir ierobežot svešzemju sugu un kāpu biotopiem neraksturīgo lapu koku, krūmu un lakstaugu izplatību, atjaunot un uzlabot kāpu aizsargājamo biotopu stāvokli un kvalitatīvas piekrastes ainavas saglabāšanos.

“Vispirms joslā no Jūrmalas ielas virzienā uz Pērkones ielas pusi tiks izzāģētas krūmu jaunās atvases, dzinumi, kas iepriekšējā vasarā un rudenī atkal sazēluši un varētu traucēt priedīšu un citu kāpām raksturīgo augu nostiprināšanos. Otrkārt, turpināsies krūmu biežņas retināšana virzienā uz Pērkones ielu. Zari un citas krūmu ciršanas atliekas tiks savāktas,” stasta A. Štāls.

Darbi turpināsies un tiks pabeigti līdz aprīļa vidum, kad sākas putnu ligzdošanas periods.

”Kopšanas darbi nepieciešami, jo šeit izveidojies necaurredzams lapu koku, krūmu un lakstaugu pamežs ar vietai netipisku vai invazīvu sugu pārstāvjiem. Smiltsērkšķi, klintenes, kazenes un citi ieceļojušie augi vietām veido biezokni, kas rada liela apjoma organiskās atliekas un nobiras, palielina barības vielu daudzumu augsnē, tādejādi degradē mūsu jūras piekrastei raksturīgo vidi,” skaidro pilsētas dārzniece Alda Damberga.

Tā kā faktiski notiek kāpu aizaugšana, tad krūmāju tīrīšana nodrošinās, lai šeit turpmāk veidotos un atjaunotos pelēkās kāpas fragmenti, kas mijas ar tām raksturīgu krūmu, koku puduriem un priežu audzēm. 

”Šāda ekosistēma savukārt ir nozīmīga bezmugurkaulnieku sugām, kā arī piekrastes ainavas elements,” piebilst dārzniece.

Pagājušā gada februārī, martā un aprīlī Nodarbinātības aģentūras darbinieki jau veica krūmu un lapu koku izciršanu, sākot no Jūrmalas ielas – līdz apmēram pusei no kāpu joslas no kopjamās teritorijas.

Taču šopavasar, atšķirībā no iepriekšējā gada, netiek plānota lielo lapu koku, galvenokārt papeļu, izzāģēšana.

”Lielo koku izņemšanai vislabākais laiks būtu rudens pēc veģetācijas perioda un ziemas mēnešos, kad ir sals. Otrkārt, mums nepietiek darbaspēka, lai visus uzdevumus paveiktu līdz putnu ligzdošanas sākumam, kas oficiāli noteikta ar 15.aprīli,” skaidro Nodarbinātības aģentūras vadītājs Vairis Šalms.

Darbi kāpās notiks, ievērojot aizsargājamo biotopu apsaimniekošanas un aizsardzības vadlīnijas, kā arī pēc sugu un biotopu ekspertu atzinumiem, kas sagatavoti pilsētas Teritorijas plānojuma un Liepājas pludmales tematiskā plānojuma izstrādes un šo plānošanas dokumentu ietekmes uz vidi novērtēšanas gaitā.

Biotopu kopšanas darbus rekomendē biotopu eksperte Inga Straupe.

UZZIŅAI

Baltijas jūras Latvijas piekrastē sastopamie aizsargājamie biotopi:

• Mežainas piejūras kāpas – dabiski vai mākslīgi veidojušies parastās priedes sausieņu mežu biotopi uz augstām piejūras kāpām. Raksturīgi nabadzīgi augšanas apstākļi: sausa smilts augsne ar maz barības vielām.
• Ar lakstaugiem klātas pelēkās kāpas – dominē daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, sūnas un ķērpji, ir vismaz trīs raksturojošās sugas: iesirmā kāpsmildzene (Corynephorus canescens), ķērpji – cerārijas (Cetraria spp) un kladonijas (Cladonia spp).