Protams, daļa pacientu to uztver ar milzīgu prieku, jo, zinot garās rindas pie speciālistiem, viņi šādā veidā var nomierināt par savu vai tuvinieka veselību satraukto prātu. Citi šādu iespēju nosoda, uzskatot, ka īsta ārstēšana tā nevar notikt.

Taču paši speciālisti saskata kā abpusēji izdevīgu risinājumu.

Atvieglo, pārsteidz, izraisa neticību

Elīna ir no Dienvidkurzemes novada. Pirmo reizi par attālināto konsultāciju iespējām uzzinājusi pirms diviem gadiem Liepājas Reģionālajā slimnīcā (LRS) no bērnu ķirurģes Marijas Kraules.

“Bērniņam bija divi mēneši, kad bija jāaizved uz nieru ultrasonogrāfijas kontroli. Pēc vizītes daktere Kraule drošības labad ieteica konsultēties Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā (BKUS). Protams, ka darīsim. Galvā jau domāju, kā un kad brauksim uz Rīgu, taču daktere jau uzreiz informēja, ka,

nosūtot visus izmeklējumus, ir iespēja nebraukt uz Rīgu, bet konsultēties vispirms attālināti,”

pieredzē padalās mamma.

Tuvākā konsultācija bijusi pēc aptuveni divām nedēļām, nosūtījusi visus izmeklējumus ārstam e-pastā.

“Man piedāvāja konkrētas dienas un laikus, kad dakteris ar mani sazināsies. Pateica laika posmu, kurā tas notiks. Ārsts bija iepazinies ar izmeklējumiem, izstāstīja savu redzējumu, nomierināja, bet prasīja, vai mums ir iespēja tomēr pēc mēneša atbraukt uz klātienes vizīti, lai novērotu nieru stāvokli tā sauktajā dinamikā,” atminas mamma.

Savukārt Aldi (vārds mainīts) saskare ar attālināto konsultāciju izbrīnījusi.

“Aizgāju klātienē uz iestādi, ieeju kabinetā. Tur priekšā ārsta palīgs, bet pats dakteris – uz sienas ekrānā,”

viņš dalās pieredzē.

Vīrietis atklāj, ka runa ir par traumatologu, mugurkaula ķirurgu Agri Mertenu.

“Kad pirmo reizi aizgāju pie viņa, nebiju sapratis, ka būs attālināti. Man gan šķiet, ka pie manas kaites noteikti vajadzēja, ka dakteris būtu klāt un uztaisītu nepieciešamās manipulācijas, lai redz, cik un kā man sāp,” viedokli pauž pacients.

“Papīru jau dabūju, ārsta vietā darbu darīja viņa palīgs.”

Ārsts bijis iepazinies ar viņa izmeklējumu rezultātiem, nolasījis tos.

“Jāteic tā, ka es kaut kā neuzticējos šitiem pigoriem. Tāpēc atradu citu ārstu, kurš pieņem klātienē, braucu uz Rīgu, uz privāto klīniku.

Tur man pateica to pašu, bet zinu gadījumus, kad atšķiras speciālistu sniegtā informācija. Nu, kā lai to pasaka, – otrajā reizē mani vairs neizbrīnīja, ka redzēju dakteri Mertenu televizorā, bet tomēr vairāk uzticos klātienei,” smejoties teic Aldis.

“Kaut kā tā ārstēšana no tāluma atgādina komēdiju, kur misters Bīns pats sev zobus labo,” pauž vīrietis.

“Es jau ceru, ka šo visu izvērtē, kad var un kad nevar ārstēt no tāluma,” noteic pacients.

Apdomājis šo pieredzi, tomēr atminas, ka viņa bijušais ģimenes ārsts, kurš nu jau miris, regulāri reizi gadā, ja nav bijusi nepieciešamība iet pie daktera pašam, piezvanījis un apvaicājies, kā klājas un vai nav sūdzību.

“Es domāju, ka attālinātajās konsultācijās liela loma ir ārsta godaprātam,”

viņš noteic.

Nodrošina ne visur

Noteiktos gadījumos no valsts budžeta līdzekļiem tiek apmaksātas ārsta attālinātas konsultācijas, ja ārstniecības iestāde tās nodrošina.

Apmaksātas tiek gan attālinātas konsultācijas ārsta un pacienta starpā, gan arī ārstu savstarpējās attālinātās konsultācijas, informē Nacionālā veselības dienesta pārstāve Evija Štālberga.

“Lai uzzinātu par iespējām saņemt attālinātu konsultāciju, iedzīvotājam ir jāvēršas izvēlētajā ārstniecības iestādē un jāinteresējas par šāda pakalpojuma saņemšanas iespējām, jo ne visos gadījumos un ne visas ārstniecības iestādes šādu iespēju nodrošina.”

LRS pārstāve Indra Grase “Kurzemes Vārdam” pastāsta, ka slimnīcā attālinātās konsultācijas praksē nav ieviestas.

“Nav tādas sistēmas, ka varētu pieteikties konsultatīvajā nodaļā attālinātajām konsultācijām pie ārstiem.

Bet ir individuālie gadījumi, kad ārsti, jau ļoti labi zinot savus pacientus un viņu slimību gadījumus, var sniegt attālinātas konsultācijas,

tostarp izrakstītu recepšu zāles, piemēram, ilgstošas ārstēšanas gadījumos,” pastāsta I. Grase, piebilstot, ka slimnīcas ieskatā klātienes konsultācijas tomēr ir efektīvākas.

Lai ko tādu veselības aprūpes iestādes ieviestu, tas nozīmē plānošanu un ieguldījumus, bieži vien arī pašu speciālistu un iestādes vadības uzskatus, atzīst uzrunātās veselības aprūpes iestādes un ārsti.

Kas labāk – dažus vai vairākus?

A. Mertens ir pirmais ārsts Liepājā, kurš pirms nepilniem diviem gadiem sāka piedāvāt attālinātās konsultācijas pacientiem. Tiesa, par maksu – konsultācija maksā 40 eiro, citviet jārēķinās ar dārgāku cenu.

Šobrīd viņš gadā sniedz aptuveni 6000 konsultāciju.

“Tas ir komforts pacientam. Ārsts pacientu konsultē tur, kur viņš dzīvo. Telemedicīna ir glābiņš reģioniem,”

skaidro ārsts.

Viņš norāda, ka daudzviet pasaulē, piemēram, Amerikā pat 80% ārstu konsultāciju notiek attālināti.

“Vēl ko dod attālinātā konsultācija – pacients var tikt pie ārsta būtiski ātrāk. Ir taču dzirdēts par gadījumiem, kad rindā jāgaida mēnešiem ilgi,” norāda ārsts.

Rindu dēļ pie ārstiem, kuru skaits arvien samazinās, cilvēkam gaidot veselības stāvoklis var tikai pasliktināties. Ir taču atšķirība, ka uz attālinātu konsultāciju var tikt nedēļas laikā?

“Ja ir jābrauc uz konsultācijām klātienē, ceļā pavadot trīs stundas vienā virzienā, trīs stundas atpakaļ, šo stundu laikā es kā ārsts varu palīdzēt vēl 20 pacientiem.

Kas ir labāk – satikt mani klātienē dažiem vai palīdzību sniegt vēl vairākiem?”

viņš pauž.

Lielākā problēma viņa ieskatā šobrīd ir ārstu nepieejamība, norobežošanās no pacienta, kurš, netiekot pie ārsta, paliek ar savu problēmu.

A. Mertens norāda, ka pie šādas attālinātās prakses agrāk vai vēlāk nonāks ikviens ārsts un medicīnas iestāde, secinot, ka šādi racionāli tiek izmantoti resursi.

“Protams, cilvēkiem ir neizpratne, pārmetumi – kā tad var, neredzot pacientu klātienē, kaut ko konstatēt?

Taču tā ir speciālistu pieredze un zināšanas ilgu gadu garumā, un diagnožu nav tik daudz, cik pacientu,”

ārsts turpina skaidrot.

Pacienti redakcijā sacīja, ka tikpat labi tad varētu arī pieslēgties no mājām vai no darba vietas, ja A. Mertens attālināto konsultāciju laikā atrodas ekrānā.

Taču pieņemšana notiek klātienē veselības aprūpes iestādes kabinetā un tiešā saskarē ar pacientu ir ārsta palīgs.

No mājām pacientu nevar pieņemt, jo var būt nepieciešamība pēc kādu manipulāciju veikšanas vai testiem.

“Lielāko darbu izdara tieši ārsta palīgs. Es pieņemu lēmumus un operēju,”

A. Mertens saka.

“Atverot izmeklējumu, man ir skaidrs, par ko ir runa un kas jādara tālāk, – tā ir prakse,” viņš norāda.

“Mūsdienās ārsts tiek klāt visiem datiem, izmeklējumiem, analīzēm no jebkuras vietas. Pacientam ir svarīgi tikt pie diagnozes pēc iespējas ātrāk,” viņš skaidro.

“Man neviens nav sūdzējies, bet jārēķinās, ka arī ar klātienes vizītēm kāds būs neapmierināts. Arī attālināti konsultētajiem tiek doti slēdzieni, rekomendācijas, medikamenti. Pacienti saņem visu, ko vajag un prasa,” viņš uzsver.

Tāds pats pakalpojums kā vizīte klātienē

Irina Ošeniece, BKUS Ambulatorā veselības centra vadītāja

– BKUS bija viena no pirmajām slimnīcām Latvijā, kas uzsāka sniegt attālinātu pieeju ārstiem. Kāpēc izlēmāt ieviest šādu praksi?

– Eiropā telemedicīna pastāv jau ilgus gadus. Kad Latvijā tādas vēl nebija vispār, mēs ļoti gribējām spert soli uz priekšu, gatavojāmies šādai iespējai, lai pamazām to ieviestu dzīvē arī pie mums Latvijā.

Un tas bija jau pirms kovida pandēmijas, kad mēs sākām par to runāt un meklēt iespējas.

Pienāca kovida pandēmijas laiks, un tā ir taisnība, ka tas paātrināja attālināto konsultāciju ieviešanu. Tobrīd tas bija kā risinājums krīzes situācijai.

Šobrīd attālinātās vizītes ir jau pilnvērtīgs medicīniskais un veselības aprūpes pakalpojums,

kam katru gadu pieprasījums arvien pieaug, un tas neatšķiras no klātienes pakalpojuma kvalitātes.

– Cik daudz konsultāciju slimnīcas speciālisti sniedz?

– 2020. gadā mums bija 10 tūkstoši konsultāciju, bet 2024. gadā – 26 tūkstoši konsultāciju! Šogad līdz jūnijam jau 14 tūkstoši.

Sabiedrībā ir liels pieprasījums, un tam skaidrojums ir, ka viena no lielākajām vērtībām mūsdienās ir laiks.

Jāuzsver, ka attālināts veselības aprūpes pakalpojums neatšķiras no klātienes konsultācijas,

ietaupa laiku, kā arī naudas līdzekļus, ja jābrauc būtu no attālākiem Latvijas reģioniem.

– Vecāki no Liepājas un novada daudz izmantojuši tieši BKUS sniegtās iespējas. Kādus attālinātos pakalpojumus var izmantot?

– Mums attālināti ir pieejamas pirmreizējas, atkārtotas konsultācijas. Ir arī konsultācijas akūtos gadījumos.

Vecākam ir iespējams pieteikt vizīti attālināti “Pacienta portālā”, un ar viņu sazināsies tiešās pieejamības pediatrs, konsultēs, izvērtēs un jau kopīgi pieņems lēmumu.

Plānveida pakalpojumos attālināti ir pieejami 17 dažādu nozaru speciālisti.

Vienas no visvairāk attālināti nodrošinātām un vecāku pieprasītām konsultācijām ir anesteziologs.

Izņēmums, piemēram, ir acu ārsti, un skaidrs, kāpēc, – tur vajag ārsta klātbūtni, ar sarunu vien ekrānā nepietiks.

Ir atsevišķas diagnozes, atrunāti simptomi, uz kuriem norāda vecāki, kur noteikti ir vajadzīga klātienes konsultācija, jo skaidrs, ka būs jātaisa papildu izmeklējumi.

Mūsu konsultanti izvērtē, kad vajag klātieni, kad der attālinātā vizīte.

Kad vecāki pieraksta bērnus pie speciālista, viņi tiek informēti par iespēju saņemt attālinātu vai klātienes konsultāciju, viņiem ir arī iespēja izvēlēties.

Esam pretimnākoši izņēmuma gadījumos, ja ārsts tomēr klātienē nav pieejams, saslimis, tad speciālists izvērtē, atlasa, rod iespēju konsultēt kādus rindā gaidošos bērnus attālināti, kas nozīmē bieži vien tikt pie ārsta pat agrāk, negaidot jaunu pierakstu.

Ja runājam par atkārtotām konsultācijām, tad attālinātās iespējas ir liels pluss hroniskajiem pacientiem, kad ārsts sazinās ar pacientu, izrunājas, uzrauga diagnozi, koriģē terapiju.

Atkārtotās konsultācijas ir ļoti pieprasītas visiem speciālistiem.

– Kā sagatavoties attālinātajām konsultācijām?

– Pirmkārt, sagatavot savus vai tuvinieka dokumentus, nosūtījumus, izrakstus. Rūpējamies par to, lai identifikācija būtu droša, tādēļ mums ir atsevišķs “Pacienta portāls”.

Otrkārt, videi jābūt mierīgai, kur netraucēti sarunāties. Ja konsultācijā ir nepieciešama bērna klātbūtne, viņš jāsagatavo.

Vecākiem ir ieteicams uz lapas uzrakstīt visas sūdzības, simptomus, kā arī jautājumus, ko uzdot ārstam, lai uztraukumā neaizmirstos.

Tāpat ļoti nozīmīgi, ka telefonam vai datoram ir laba skaņas un video kvalitāte, kā arī stabils interneta pieslēgums un pārklājums.

Un ļoti aicinām: ja tomēr kādu apstākļu dēļ nevar tikt uz klātienes vai attālināto konsultāciju, atrast laiku, lai to atteiktu.

Arī attālinātā konsultācija ir iespēja kādam tikt pie ārsta agrāk.

Uzziņai

Attālinātās konsultācijas pacientiem:

– ģimenes ārsta konsultācija darba dienā;

– sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālista pirmreizēja konsultācija klātienes konsultācijas vietā.

Pieejams alergologiem, algologiem, anesteziologiem reanimatologiem, bērnu alergologiem, audiologiem, ķirurgiem, pneimonologiem, dermatologiem venerologiem, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārstiem, flebologiem, foniatriem, ginekologiem dzemdību speciālistiem, internistiem, ķirurgiem, medicīnas ģenētiķiem, mutes, sejas un žokļu ķirurgiem, neatliekamās medicīnas ārstiem, nefrologiem, neonatologiem, oftalmologiem, onkologiem ķīmijterapeitiem, otolaringologiem, plastikas ķirurgiem, pneimanologiem, radiologiem terapeitiem, rokas ķirurgiem, sirds ķirurgiem, transplantologiem, traumatologiem ortopēdiem un urologiem;

– uztura speciālista attālināta konsultācija klīniskās barošanas jautājumos;

– konsultācija pie psihologa/psihoterapeita, psihiatra, bērnu psihiatra;

– konsultācija pacientam vai ģimenes locekļiem (Onkoloģisko pacientu psihoemocionālā atbalsta vai reto slimību kabinetā);

– speciālistu konsultācija grupā (onkoloģiskajiem pacientiem un tuviniekiem);

– konsultācija diabēta apmācības kabinetā;

– konsultācija enterālās un parenterālās barošanas kabinetā;

– apmācība pastāvīgās traheostomas kopšanā u.c.

Es domāju tā: Vai būtu gatavs konsultēties pie ārsta attālināti?

Didzis, strādā valsts iestādē:

– Jā, bet par simbolisku maksu. Ir jābūt stundas likmei. Piemēram, pārdevējam ir stundas likme, un viņam samaksā attiecīgi pēc pavadītā laika. Ārstiem vajadzētu tāpat ieviest noteiktas likmes, nevis, piemēram, 45 eiro par konsultāciju. Tas nav adekvāti.

Pats neesmu izmantojis. Taču kaut kā īsti nav, ja aizeju pie ārsta ar ģimenes ārsta nosūtījumu, pirmajā reizē neko nepasaka, bet nosūta, teiksim, uz magnētisko rezonansi, nākamreiz maksā atkal.

Astra, pensionāre:

– Noteikti, jā. Ja man veselība nav laba, labāk izmantoju šādu iespēju. Esmu to darījusi, konsultējos ar dermatologu. Mani viss apmierināja. Nekādu atšķirību neizjutu, tas pats jau vien bija: visu izstāstīja, parādīja, medikamentus izrakstīja.

Man ir palaimējies, sekoju līdzi savai veselībai. Galvenais, ka tieku pie ārsta.

Agnese, radoša personība:

– Esmu izmantojusi attālinātās konsultācijas pie ārsta, kas strādā 24/7 – konsultatīvo tālruni. Kā pie ķirurga vai zobārsta varētu iet attālināti? Tas būtu tas pats, kas apprecēties attālināti. Visai dīvaini. Varu pakonsultēties par kādiem simptomiem ar ģimenes ārstu.

Vienīgais veids, kā konstatēt precīzu diagnozi, manuprāt, tomēr ir klātienes vizīte, kur cilvēku izmeklē fiziski.

Mārtiņš, strādā celtniecībā:

– Jā, būtu. Neesmu gan izmantojis tādu iespēju. Katrai iespējai ir savi plusi un mīnusi. Ja tāda vienkārša situācija, var attālināti, bet, ja ir nopietnāka, grūtāk izstāstīt un ir jāparāda speciālistam, tad jau tikai klātienē.

Ja būtu iespēja tikt pie ārsta ātrāk attālinātā veidā, tad es izvēlētos šo iespēju.

Oskars, tūrisma uzņēmējs:

– Atkarīgs, kādā jautājumā. Ja par iesnu ārstēšanu, tad varbūt, bet, ja kas nopietnāks, tad ne.

Esmu izmantojis attālinātu ģimenes ārsta konsultāciju, atrodoties ārzemēs, tas ir vienīgais tāds gadījums, kad to pieļāvu.