Dzīvnieku patversmē “Lauvas sirds” augusta beigās ir nosacīti mierīgi, nav liela bez mājām un saimnieka palikušu dzīvnieku pieplūduma. Taču nekad nevar zināt, kādus dzīvnieku likteņu samezglojumus nesīs jauna diena.

Šovasar patversmes darbinieki piedzīvojuši līdz šim nebijušu gadījumu. Kad tur nogādāta melna vidēja auguma kucīte Džīna, viņi sākumā domājuši, ka tā ir smagi slima vai savainota. Kājas suni nav turējušas it nemaz. Izrādījās, ka Džīnas asinīs ir vairāk nekā trīs promiles alkohola. Kamēr turpinās lietas apstākļu noskaidrošana, Džīnu adopcijai vēl nedod.

1. jūnijā Valsts policijā saņemta ziņa par novārgušu suni, kas guļ Ūdens ielā, pastāsta policijas pārstāve Madara Šeršņova. Iespējamais vainīgais ir 1998. gadā dzimis vīrietis, viņam noformēts administratīvā pārkāpuma protokols pēc Administratīvo pārkāpumu kodeksa 106. panta – par dzīvnieku turēšanas un labturības prasību pārkāpšanu. Kodekss par to paredz brīdinājuma izteikšanu vai naudas sodu līdz 350 eiro.

Materiālus lēmuma pieņemšanai policija pārsūtījusi Liepājas pašvaldības Administratīvajai komisijai. Pašvaldības sabiedrisko attiecību daļā “Kurzemes Vārdam” šonedēļ sacīja, ka komisija lēmumu vēl nav pieņēmusi, jo iesniegtajos materiālos konstatētu trūkumu dēļ tie nosūtīti atpakaļ policijai, bet atbilde vēl neesot saņemta.

Vēl viens diezgan pārsteidzošs šīs vasaras atgadījums ir saistīts ar ezi. Kāds liepājnieks savā dārzā atradis ezi un nez kādēļ nolēmis to stiept uz dzīvnieku patversmi. Tur viņš stāstījis, ka dzīvnieks laikam saindējies, jo esot tāds uzpūties. Eziene izrādījusies grūsna, patversmes darbinieki to palaiduši brīvā dabā. “Lauvas sirds” vadītāja Nora Brūdere vien nogroza galvu par ļaužu prāta trūkumu.

Tikmēr “Kurzemes Vārds” aicina tos, kam ir iespēja un vēlme, pieņemt savās mājās patversmē nonākušu dzīvnieku. Te daži no patversmes “Lauvas sirds” iemītniekiem.

Vajag stipru saimnieku

Sešus gadus vecais Cēzars patversmē nonāca pērn decembrī pēc sava saimnieka nāves. Viņš ir ļoti spēcīgs, tāpēc arī jaunajam saimniekam tādam jābūt – lai noturētu saitē un arī lai neapkristu, kad suns priecīgs brāžas draudzēties. Vajadzīga arī vieta, kur izskrieties, izlikt enerģiju. Viņam patīk skriet, joprojām patīk spēlēties ar mantiņām. Vislabāk Cēzaram būtu laukos, taču viņu nekādā gadījumā nevar siet ķēdē, viņš tādu nekad nav piedzīvojis, jo mitis dzīvoklī. 

Draudzīgs rējējs

Deviņus gadus vecais Tobis patversmē ir jau kopš pagājušās vasaras. Šobrīd, kad patversmē suņu ir maz, viņš esot pats ejošākais – brīvprātīgie suņu staidzinātāji pastaigās dodas lielākoties ar Tobi. Pēc nonākšanas patversmē viņam konstatētas veselības problēmas, kuru dēļ liegta cietās barības ēšana. Tobim vāra putriņas, gādā citu mājas ēdienu. Jaunajam saimniekam ar to būs jārēķinās. Bet pēc dabas augumā nelielais suns ir žirgts un draudzīgs, viņš par kompanjonu derēs arī gados vecākam cilvēkam. Patversmes vadītāja piesaka, ka viņš ir liels rējējs ar skaļu un dobju balsi, tāpēc pilsētas dzīvoklis droši vien nebūs labākā izvēle.

Reiz Tobi jau paņēmuši uz mājām, taču nākamajā dienā šie cilvēki atveduši viņu atpakaļ – nesadzīvojot ar kaķiem. “Tas jau arī prasa laiku, nevar taču gribēt, lai uzreiz ar visiem sadzīvotu,” nosaka patversmes vadītāja. 

Bez ūsām

Trīs četrus mēnešus vecajam rudi baltajam runčukam ar dzintarainajām acīm kādi ļauni cilvēki nogriezuši ūsas. Tās ataugs, bet tas prasīs laiku. 

Īpašs kažoks

Kažoks kā īstam savvaļniekam – “Lauvas sirds” darbinieki priecājas par kaķa lāsumaino un kuplo spalvu. Apmēram trīs gadus vecais runcis bijis īsts mājas kaķis, patversmē nonācis pēc tam, kad viņa saimniece nomirusi. Runčuks ir kastrēts. 

Pati par sevi

Cilvēki, kas meklē sev kaķi, parasti izvēlas to, kurš pirmais rāpjas klēpī un glaužas klāt. Tāpēc atturīgā kaķene, kas visu te notiekošo vēro vienatnē no malas, te dzīvo jau ilgi. Viņa nav no kaķiem, kas paši dodas rokās.