2013.gada 3.janvārī Ministru kabinets pieņēma jaunus Liepājas ezera dabas lieguma individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus. 17.janvārī ar tiem Domes Pilsētas attīstības komitejas sēdē iepazinās deputāti.

Kā portāls uzzināja Domē, MK 2013.gada 3.janvāra noteikumi Nr.5 “Dabas lieguma “Liepājas ezers” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” nosaka individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību, lieguma funkcionālo zonējumu un zonu robežu aprakstus robežpunktu koordinātu saraksta veidā, kā arī lieguma apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu, tās izvietošanas un lietošanas kārtību.

Salīdzinājumā ar iepriekšējiem noteikumiem, dabas lieguma zona samazinās, zonas izveidošanas mērķim neraksturīgām teritorijām piemērojot vieglāku – dabas parka zonas – aizsardzības režīmu.

Dabas lieguma zonā noteikts sezonas liegums 1315 hektāru platībā. Savukārt dabas parka zona Liepājas ezera dabas liegumā aizņem aptuveni 156 hektārus jeb 3% no lieguma teritorijas. Dabas parka zonā iekļautas agrākās saimnieciskās darbības rezultātā degradētās, bioloģiski mazvērtīgās salas ezera dienvidrietumu daļā, intensīvi apstrādātās lauksaimniecībā izmantojamās zemes ziemeļu daļā, kā arī atklātās ūdens platības ūdenssporta treniņu veikšanai, izslēdzot tās no dabas lieguma zonas.

Dabas lieguma zonā noteikts ātruma ierobežojums – 30 kilometri stundā, kas ir pietiekami zvejnieku, makšķernieku un atpūtnieku vajadzībām. Savukārt dabas parka zonā, kurā paredzētas dažādas ūdenssporta aktivitātes, maksimālais pieļaujamais ātrums noteikts 50 kilometri stundā.

Lai nodrošinātu, ka pļaušana, ganīšana, krūmu ciršana nepareizā laikā vai intensitātē neapdraud lieguma dabas vērtību aizsardzību, noteikumos noteikts, ka pļaušana vai krūmu ciršana pieļaujama no 1.augusta līdz 31.janvārim, savukārt ganīšana atļauta pēc Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas.

Noteikumi arī nodala termiņus komerciālai niedru virsūdens daļu pļaušanai no niedru pļaušanas zem ūdens īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu saglabāšanai. Abos gadījumos nepieciešama Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja.