Ceturtdiena, 18. aprīlis Laura, Jadviga
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Atzīmējot Latvijas 90.gadskārtu, atcerēsies Durbes kauju

Atzīmējot Latvijas 90.gadskārtu, atcerēsies Durbes kauju
19.05.2008 15:29

Atslēgvārdi

Otrdien, 20.maijā, Durbes pilskalnā, atzīmējot Latvijas Republikas 90.gadskārtu, Liepājas muzejs rīko izbraukuma brīvdabas sarīkojumu skolēniem, lai atcerētos – Durbes kauju – nozīmīgu notikumu Latvijas 13.gadsimta vēsturē. Sarīkojums notiek projekta ”Tu esi Latvija” ietvaros un ir konkursa ”Kas pagātni pētī, tas nākotni svētī” noslēgums.

Tajā piedalīsies skolēni no Liepājas izglītības iestādēm un Durbes vidusskolas, kas parādījuši vislabākās zināšanas un guvuši atzinību skolās rīkotajos konkursos par Latvijas vēsturi.

Skolēni plkst. 13 no Liepājas ar autobusiem brauks uz Durbes pilskalnu, kur būs iespējas darboties dažādās radošās darbnīcās, piemērīt bruņas un apgūt seno kaujas mākslu, šaut ar loku un arbaletu, kā arī apgūt senos amatus un piedalīties stafetēs – kāpostu ciršana ar aizsietām acīm un zobenu, lekšana bruņukreklos ar kartupeļu maisiem un virves vilšana.

Muzikālo priekšnesumu, seno cīņu rekonstrukcijas un seno amatu apgūšanu nodrošinās apvienības ”Vilkači”, ”Ugunszīme” un ”Niedru lija”, Liepājas muzejs speciālisti, māksliniece Dace Lanka. Senatnes darbnīcu vadīs Durbes skolotājs, novadpētnieks Reinis Bahs.

Skolēniem būs iespēja aplūkot senlietas no Liepājas muzeja krājuma, kuras arheologs Pēteris Stepiņš ieguvis arheoloģiskajos izrakumos Durbes Dīru senkapos, kuros apbedīti arī Durbes kaujā kritušie Kuršu karavīri.

Durbes kauja notika 1260. gada 13. jūlijā un ir viena no spilgtākajām Baltijas tautu vēstures lappusēm. Durbes kauja kā viena no ievērojamākajām Vācu ordeņa karaspēka sakāvēm Baltijā ir pievērsusi daudzu pētnieku uzmanību.

bija viena no izšķirošākajām kaujām Ziemeļu krusta karos (12.-14. gs). 1260. gada 13.jūlijā žemaišu karaspēks bez Lietuvas karaļa Mingauga piekrišanas smagi sakāva krustnešus un viņu sabiedrotos. Kaujā krita Livonijas ordeņa meistars Burhards von Hornhauzens un Vācu ordeņa landmaršals Heinrihs Botels. Sakāves rezultātā ordenis zaudēja pirms tam iekaroto Kursas daļu, kas savienoja ordeņa Livonijas daļu ar Prūsijas daļu. Livonijas ordeņa pils Mēmelē tagadējā Klaipēda, integrējās ordeņa Prūsijas daļā.

Liepājas muzejs

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz