Februāra sākumā atklātā konkursā par institūciju, kas Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) deleģējumā organizēs augstskolu, koledžu un studiju virzienu novērtēšanu, izraudzīta Vācijas Augstākās izglītības akreditācijas aģentūra ASIIN.

Pamatjautājums saistībā ar jauno akreditācijas procesu, kas interesē mani un citas augstskolas, ir šī procesa izmaksas, aģentūrai LETA sacījis Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētājs un Daugavpils Universitātes rektors Arvīds Barševskis.

A.Barševskis kopumā iestājas par to, lai studiju kvalitāte celtos, bet uzskata, ja augstskolām pašām jāsedz izmaksas, tas varētu radīt problēmas. “Man kā rektoram ir svarīgi, lai augstskolas programmas būtu akreditētas un lai es spēju samaksāt par šo akreditācijas procesu. Ņemot vērā, ka Vācijā akreditācijas process ir gana dārgs, ir svarīgi, lai šie līdzekļi būtu,” uzsvēris A.Barševskis.

Liepājas Universitātes rektors Jānis Rimšāns prognozējis, ka maksas ievērojami pieaugs, jo Eiropas aģentūras parasti prasot lielu samaksu un diez vai vēlēsies pielāgoties Latvijas situācijai. Lai arī ir vēl citi neatbildēti jautājumi par procesu norisi, viņš piekrita, ka jautājums par maksu ir pats būtiskākais.

J.Rimšāns norādījis, ka viens no veidiem, kā iegūt līdzekļus, ir palielināt studiju maksu un tādā gadījumā būs arī jādomā par iespējām kooperēties. Liepājas Universitātes rektora rīcībā esot informācija, ka akreditācijas izmaksas būs nesamērīgi augstas un tikai dažas augstākās izglītības iestādes to varēs atļauties.

Pagaidām ministrija pat aptuvenos skaitļos neatklāj, cik izmaksās studiju virzienu akreditācijas process. Konkrētas izmaksas ministrija vēl nevar nosaukt, jo tās tiek apspriestas arī ar konkursā uzvarējušās Vācijas Augstākās izglītības akreditācijas aģentūras ASIIN pārstāvjiem, ar kuriem pagaidām vēl nav noslēgts deleģējuma līgums par institūcijas veicamajiem pienākumiem.

Kā norādījusi IZM, studiju virzienu akreditācijas izmaksas, kā to nosaka Augstskolu likums, būs noteiktas Ministru kabineta apstiprinātā cenrādī. IZM uzskata, ka nekādā gadījumā nav pieļaujama mākslīga šī procesa sadārdzināšana, bet jāpanāk visu darbību maksimāls “caurspīdīgums”.

IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece augstākās izglītības jomā Inese Stūre iepriekš norādījusi, ka ministrija ir ieinteresēta atrast līdzsvaru, lai šī summa būtu iespējami zema un neradītu augstskolām papildu izdevumus, vienlaikus gan tai jābūt adekvātai un jānodrošina pēc iespējas kvalitatīvāks studiju virzienu novērtēšanas process. “Nekas nav tik dārgs kā zemē nomesta nauda par nekvalitatīvu darbu,” izteikusies I.Stūre.

Ministrijā skaidro, ka augstskolām nebūs jāmaksā par to studiju virzienu akreditāciju, kas jau novērtēti Augstākās izglītības padomes (AIP) īstenotajā Eiropas Sociālā fonda projektā “Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai”. Ja augstskola vēlēšoties iesniegt kādu papildu informāciju un tās izvērtēšanai būs jāpiesaista eksperti, tas gan būs maksas pakalpojums. Pirmā akreditācija, kas notiks šogad, no tipiskas studiju virzienu akreditācijas atšķirsies ar to, ka tajā kā pamatinformācija tiks izmantoti šī projekta rezultāti.

Vēl  nav skaidrs, cik daudz no projekta rezultātiem var izmantot, jo tie tikuši apšaubīti. Aizdomās par iespējamu datu viltošanu auditorfirma “Deloitte” veikusi akreditācijas norises likumības un kvalitātes auditu. Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis paziņojis, ka visi rezultāti nav izmantojami, bet par tālāko rīcību ar to izmantošanu nākamnedēļ būs jālemj valdībai.

Konkursa nolikumā bija noteiktas maksimālās akreditācijas procesa izmaksas projektā novērtētajām programmām, un, kā atklāja ministrijā, ASIIN apliecināja, ka var iekļauties piedāvātajā cenā. Studiju virzienu akreditācija šajā gadījumā nedrīkst būt dārgāka par 175 latiem bez pievienotās vērtības nodokļa par vienu programmu. Tātad, ja vienā studiju virzienā ir 10 programmas, kopējās šī studiju virziena akreditācijas izmaksas ir līdz 1750 latu (bez PVN).

Šim gadam no valsts budžeta akreditācijas procesam piešķirts 151 000 latu, lai augstskolām pirmā akreditācija būtu bez maksas. Dalība projektā augstskolām bija brīvprātīga – tām, kas nepiedalījās, izmaksas būs jāsedz pašām.

Savukārt par turpmāko finansēšanas kārtību MK noteikumi skaidri pasaka – augstskolas vai koledžas studiju virziena akreditācijas izdevumus sedz no attiecīgās augstskolas vai koledžas budžeta līdzekļiem.

Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centra (AIKNC) valdes priekšsēdētājs Juris Dzelme uzsvēris, ka izmaksu apmērs būs atkarīgs no tā, kā tiks organizēts darbs un kādas būs prasības. Tā kā esot vairāk darba pie vērtēšanas, ziņojumiem, dokumentiem, tad viņš pieļāvis, ka izmaksas varētu būt arī nedaudz lielākas nekā iepriekš.

Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra norādījis, ka pat pēc tikšanās ar ASIIN pārstāvjiem viņš nevar apgalvot, ka ir guvis skaidrību par procesu norisi. Atklāts ir jautājums par to, kādi eksperti tiks piesaistīti un, protams, cik tas maksās.

Rīgas Tehniskās universitātes Studentu parlamenta prezidents un Latvijas Studentu apvienības (LSA) pārstāvis Augstākās izglītības padomē Juris Iljins paudis bažas arī par iespējamo studiju maksas kāpumu, kas draud gadījumā, ja augstskolām pašām būs jāmaksā par akreditāciju. Arī J.Vētra minējis, ka šāda iespējamība pastāv, taču augstskolas ir autonomas institūcijas un tām šis jautājums būs jārisina pašām – ja izmaksas celsies, būs jāatrod līdzekļi, kā tās nosegt. “Būsim optimisti un cerēsim, ka izmaksas nepieaugs,” piebildis J.Vētra.