Četru sporta skolu vietā veidojamas divas, saglabājot treneru, grupu un audzēkņu skaitu, tā ceturtdien lēma Liepājas domes deputātu vairākums Izglītības, kultūras un sporta komitejā un Finanšu komitejā. Galīgo lēmumu par to pieņems domes sēdē.

Atbalstīts lēmuma projekts, ka no 2011. gada janvāra Tenisa sporta skola tiks pievienota Sporta spēļu skolai un Vingrošanas sporta skola – Kompleksajai sporta skolai. Sporta pārvaldes vadītājs Artis Lagzdiņš deputātiem sacīja, ka tiks ietaupītas abu pievienojamo skolu administrācijas algas – par četriem darbiniekiem 23 628 lati gadā. Kopš 2009. gada rudens sporta skolu administrācijas algas ir uz pašvaldības rēķina (agrāk par to maksājusi valsts). Deputātu kopīgo nostāju neietekmēja kolēģa, Kompleksās sporta skolas direktora Nauma Vorobeičika teiktais, ka viņam tik un tā vajadzēšot administrācijā papildu cilvēkus, “kas var normāli strādāt”, un nelīdzēja Tenisa sporta skolas direktora Imanta Andersona teiktais, ka ietaupījums nebūs tik liels, kā min A. Lagzdiņš, ja pievienojamo skolu vadītājiem piedāvās citus amatus ar mazāku samaksu, bet Kompleksās sporta skolas direktoram un Sporta spēļu skolas direktoram pēc apvienošanas paredzēts nedaudz algas palielināt – vidēji par 60 latiem.

Pret skolu pievienošanu iebilda deputāte Elita Kosaka: “Jāizvērtē, vai zaudējam sporta tradīcijas vingrošanā un tenisā, vai tradīcijas un panākumi nav vajadzīgi. Ja gribam lepoties ar Anastasijas Sevastovas panākumiem, tad jāizvērtē, kas būs tālāk.” Viņa ierosināja naudu taupīt nevis uz skolu direktoru rēķina, bet gan uz Sporta pārvaldes ierēdņu rēķina (pārvaldē ir 9 darbinieki) – pārmeta, ka A. Lagzdiņš vienlaikus ir gan Liepājas Olimpiskā centra valdes loceklis, gan pārvaldes vadītājs – tātad viņš pārvaldē neesot pietiekami nodarbināts. Savukārt deputāts Ivars Kesenfelds teica, ka lielas rezerves sporta jomā vēl varētu meklēt Liepājas Olimpiskajā centrā. Deputāts Sergejs Dikterjovs: “Reorganizācija reorganizācijas dēļ.”

Bet Sporta komisijas vadītājs Jānis Vilnītis un domes priekšsēdētājs Uldis Sesks atzīmēja, ka esot arī lietas, kas tenisa laukumos organizējamas labāk, ne visi vecāki esot tik apmierināti ar to, kā notiek treniņi, un “komerclaiki ir smieklīgi mazi”.

Prezentējot sporta izglītības attīstības nākotni Liepājā, A. Lagzdiņš pieminēja, ka pēc dažiem gadiem teniss varētu attīstīties, izveidojoties tenisa klubam, kas 2012. gadā varēšot pretendēt uz valsts mērķdotācijām. Domes priekšsēdētāja vietniece Silva Golde koriģēja, ka uz to gan nevajag cerēt, jo, kāda būs valsts politika šajā jomā 2012. gadā, nevar zināt. I. Andersons uzsvēra, ka Liepājā bērniem ar tenisu nodarboties ir viena no lētākajām iespējām valstī, par 15 latiem mēnesī, kamēr Rīgā, kur teniss esot klubu rokās, tas ir iespējams par 50 latiem un ļoti dārgi. E. Kosaka satraucās, ka nākotnē Liepājā teniss būs pieejams tikai šauram lokam bērnu, taču S. Golde šīs aizdomas noraidīja kā pilnīgi nepamatotas – pašvaldības prioritāte sporta pieejamībā būs bērni, apgalvoja S. Golde. “Runāt par to, ka iznīcinās tradīcijas, nav pamata.”

Bet, atbildot uz E. Kosakas bultām Sporta pārvaldes virzienā, J. Vilnītis lika priekšā Liepājas Olimpiskā centra un Sporta pārvaldes vadītājiem sagatavot prezentāciju domniekiem par savu darbu un izmaksām, “lai izklīdinātu miglu”.

Nora Driķe,
“Kurzemes Vārds”