Šoruden
Liepājas pirmsskolas izglītības iestādes “Pūcīte”
pedagogi devās uz Norvēģiju, lai iegūtu norvēģu pedagogu
pieredzi saistībā ar bērnu attīstību un izglītošanu dabā.
Interese par Norvēģu pieredzi radās pēc viņu viesošanās šeit
Liepājā. Norvēģi stāstījuši par saviem bērnudārziem,
savukārt liepājniekiem radusies vēlme aizbraukt un pašiem redzēt
kā tad tas viss notiek.

PII
“Pūcīte” metodiķe Dace Kabiņecka un skolotājas Ieva
Siksna, Linda Zvinberga, Nataļja Nice, Inga Kārkliņa projektu
konkursa “Nordpluss Junior” ietvaros sagatavojušas
projektu “Nature for children” jeb “Daba bērniem”,
kas vērsts uz bērnu tuvināšanu dabai un par to, ko daba dod
bērniem. Šis projekts tika atbalstīts un liepājniecēm bija
iespēja doties uz Norvēģiju.

Norvēģijā
“Pūcītes” skolotājas un metodiķe vērojušas, kā
notiek āra aktivitāšu organizēšana viņu bērnudārzos, izzināja
rotaļu nozīmi bērnu attīstības veicināšanai āra vidē, kā
arī apmainījās pieredzē saistībā ar bērnu ar īpašām
vajadzībām iekļaušanu grupā. Kopumā liepājnieces viesojās
sešos Norvēģu bērnudārzos, pamatīgāk iepazīstot vienu no
tiem, kas arī bija projekta sadarbības partneris.

“Mēs
vēlamies šo norvēģu pieredzi popularizēt un pateikt, ka tas ir
veids, kā var darīt. Tā ir būtiska Norvēģijas izglītības
iezīme, ka liela daļa no mācību procesa notiek ārā. Norvēģijā
pēc noteikumiem āra teritorijai ir jābūt sešas reizes lielākai
nekā pašai izglītības iestādei. Viss ir vērsts uz to, lai bērni
pēc iespējas vairāk būtu dabā un kustībā,” stāsta Dace
Kabiņecka.

Pamazām
Norvēģijā iegūtā pieredze tiek īstenota arī pie mums.
“Pūcītes” metodiķe stāsta, ka viena no grupiņām jau
devusies garākā pārgājienā. “Saprotam, ka noteikti ir
vajadzīgs lielāks darbs ar vecākiem. Jāveic izglītojošais darbs
un jāskaidro arī vecākiem, cik svarīgi ir tas, lai bērns
atrastos dabā un tas nav nekas briesmīgs. Protams, ir jādomā arī
par vides sagatavošanu, piemērotu apģērbu bērniem,” skaidro
D. Kabiņecka.

Līdz
šim vecākiem bijušas dažādas reakcijas uz šādas prakses
ieviešanu, tomēr PII “Pūcīte” metodiķe un skolotājas
ir optimistiski noskaņotas un novembra sākumā vēl plašāk
informēs vecākus un iesaistīs diskusijā, lai skaidrotu un
veicinātu izpratni par dabas nozīmību bērna attīstībā.

“Šobrīd
strādājam pie tā, lai izanalizētu, kas mums ir līdzīgs un, kas
atšķirīgs, kā arī plānojam, ko varētu ieviest pie mums.
Secinājām arī, ka norvēģi tik daudz nestrādā uz akadēmiskām
zināšanām kā pie mums,” skaidro D. Kabiņecka.

Norvēģi
uz dažādām aktivitātēm dabā liek lielu uzsvaru, jo uzskata, ka
tieši dabā bērns vislabāk var attīstīt dažādas maņas. “Arī
jaunākos bērnus viņi nebaidās vest dabā. Viņi uzskata, ka daba
ir līdzeklis, kas palīdz bērnam attīstīties, piemēram, lasot
čiekurus, bērns attīsta pirkstu darbību, staigājot pa taciņām
– līdzsvaru. Būtībā bērns sevi attīsta caur sajūtām,
izzinot visu apkārtējo,” stāsta “Pūcītes”
skolotājas.

“Nekas
jauns tas nav, arī līdz šim ar bērniem esam gājuši garākās
pastaigās, bet domājam par to, kā vēl vairāk dabu iekļaut
ikdienā. Norvēģijā viesojāmies izteiktā lauku rajonā, kur ir
vairāk iespējas, mums šeit jādomā kā pilsētas apstākļos
varam vairāk bērnus vest dabā,” pastāstīja “Pūcītes”
metodiķe.

Savukārt
skolotāja Inga Kārkliņa pēc brauciena secinājusi, ka esam
ieslīguši “mantu kultā”. Norvēģi vairāk cenšas
dažādas aktivitātes saistīt tieši ar dabas materiāliem –
akmeņiem, kokiem un citām lietām. Arī Dace Kabiņecka skaidro, ka
dabiskie materiāli rosina bērna domāšanu un izpratni, veicina
izdomu un radošumu, jo bērnam jāizdomā, ko viņš var darīt,
piemēram, ar akmeņiem, čiekuriem.

“Norvēģi
brīdina bērnu par to, kas varētu notikt, bet ļauj viņam brīvi
rīkoties un izmēģināt. Mēs varam centies ieviest to, kas mums ir
pieņemami un, ko atļauj mūsu izglītības sistēma,”
secinājušas skolotājas.