Liepājniece Līva Hamonda jau 10 gadus dzīvo Ķīnā un strādā par skolotāju. Precējusies, audzina meitiņu un ir grāmatas ”Stāsti Latvijai. Par mums, kuri aizbrauca” idejas autore. Šobrīd Līva ar ģimeni pārcēlusies uz vīra dzimteni Kanādu. Tāds plāns jau bija iepriekš, taču nāvējošā vīrusa izplatība lēmumu paātrināja.

Uhaņā kā kara zonā

Līva ir ieguvusi bakalaura grādu Latvijas Universitātē, Āzijas studijās ar sinoloģijas novirzienu. “Sākuma ideja bija palikt tur vienu mācību gadu, ”aptaustīt” valodu, kultūru un atgriezties Latvijā. Viens gads pārvērtās divos, tad piecos un tad pienāca desmit,” par ilgo palikšanu Ķīnā stāsta Līva.

”Plāns doties prom no Ķīnas uz Kanādu mums ar vīru jau bija sen. Decembra beigās Ķīnas plašsaziņas līdzekļos parādījās pirmās ziņas par nezināmu vīrusu un līdz janvāra vidum tas eskalējās pietiekami tālu, lai mēs izceļošanas plānus paātrinātu un dotos prom. Visu janvāri aktīvi sekojām līdzi vīrusa attīstībai valstī un mēneša otrā pusē jau sākām domāt par aizbraukšanas iespējām. Nopietnākā saruna man ar vīru bija sestdien, 25.janvārī. Izlēmām vēl nedēļu nogaidīt, skatīties, kas notiek un nepieciešamības gadījumā iegādāties aviobiļetes. Taču viss notika daudz ātrāk. Agrā svētdienas rītā, uzreiz pēc mūsu sarunas, vīrs mani pamodināja un teica: “Klau, es pērku biļetes uz Kanādu, lidojam otrdien, ko saki?” Piekritu nedomājot. Cēlām no skapjaugšas koferus, kuros salikt pašu nepieciešamāko. Izlidojām 28.janvārī no Šendženas,” par piedzīvoto stāsta Līva.

Viņa arī sazinājusies ar pazīstamu ārstu Uhaņā, kur vīruss uzliesmoja, un jautājusi, cik tas ir nopietni, un vai labāk nebūtu doties prom. Daktere atbildējusi, ka labāk tomēr būtu aizbraukt uz dažiem mēnešiem. Ārste arī izteikusies, ka Uhaņā ir kā kara zonā – saslimušo skaits ļoti ātri pieaug. ”Pēdējā nedēļā, ko pavadījām Ķīnā, neizgājām no mājām – tik vien, cik izvedām īsā pastaigā suni un uz tuvāko mazo pārtikas veikalu, kas atrodas pāri ielai,” saka Līva, kura divas nedēļas jau ir Kanādā.

”Izcila” vieta, lai vīruss izplatītos

”Šogad Ķīniešu Jaunais gads bija janvāra beigās, līdz ar to šis bija tieši tas laiks, kad cilvēki ceļo pa visu valsti un arī ārpus tās. Visi devās uz mazajām pilsētām, uz laukiem pie ģimenēm svinēt svētkus. Ķīnas Jaunā gada svinību gaidās pasaulē notiek vislielākā cilvēku migrācija. Ceļo miljoniem cilvēku. Tā kā šis laiks bija visnepateicīgākais vīrusa apstādināšanas jautājumā. Ja paskatās kartē, tad Uhaņa atrodas pašā Ķīnas centrā. Ģeogrāfiski ”izcila” vieta, lai vīruss izplatītos vienlīdzīgi visos valsts virzienos. Valdība paspēja ”aizslēgt” Uhaņu un vēl citas pilsētas tuvākajā apkārtnē, lai vīruss neizplatītos ārpus tā rašanās zonas, stāsta liepājniece.

Sejas aizsargmaskas Ķīnā esot izpirktas mežonīgā ātrumā. Šobrīd tās esot grūti atrast, bet cenas maskām palēkušās par 500 procentiem un vairāk. Arī pārtiku veikalos izpirkta pilnībā. Šendženā, kas ir Ķīnas pats dienvidu gals, pašreiz apsardze pie māju vārtiem reģistrējot visus, kas ierodas un aiziet. Ieeja neesot atļauta nevienam, kas tur nedzīvo. Pagalmi, lifti un kāpņu telpas regulāri tiekot dezinficētas. Temperatūru cilvēkiem mērot arī visās metro ieejās un izejās, kā arī pie veikalu ieejām. Drošības pasākumi ar katru dienu tikai pastiprinoties.

Pasaule nav slēgta

”Uz Ķīnu mēs savas durvis noteikti neaizslēdzam. Tikko vīruss būs rimies un būs skaidrs, ka ir droši tur uzturēties, noteikti dosimies atpakaļ, vismaz lai savāktu visas lietas, ko atstājām mūsu īrētajā dzīvoklī. Tāpat mūs gaida arī mūsu suns, ko uz laiku atstājām pie draugiem, kamēr sakārtosim dokumentus. Arī Latvija ir mūsu mājas tikpat ļoti, cik Kanāda un Ķīna, kur dzimusi mūsu meita. Šobrīd esam Kanādā, bet pasaule ir vaļā un kāpēc, lai to neizmantotu.