Maskās grūti nolasīt emocijas

Skolotāja stāsta, ka viņas audzināmajā 1. klasē kāda skolniece visu pagājušo nedēļu jau likusi aizsargmasku, jo vecāki tā lēmuši. “Meitene man teica, ka viņa nejūtot nekādas grūtības, bet šodien tomēr skolā bija bez maskas.” V. Kozinska pagaidām neprognozē, kā visi bērni reaģēs uz masku obligātu nēsāšanu pēc ziemas brīvlaika, taču uzskata, ka ar laiku var pierast pie visa. “Varu pateikt no savas pieredzes – tas nav viegli visu dienu strādāt maskā. Kontakts ar bērniem nav tik īsts, jo viņi neredz mīmiku, emocijas,” pedagoģe dalās pieredzē. Viņa izmēģinājusi vairākas maskas, kamēr atradusi visērtāko: “Tagad dažreiz pat aizmirstas, ka man ir maska.”

Arī Liedaga vidusskolas direktore Inga Zeide novērojusi, ka ir bērni, kuri masku grib nēsāt, lai izmēģinātu, kā tas ir. “Man pašai meita mācās sākumskolā. Nezinu, kā būs, kad liks nēsāt, jo bērniem jau parasti nepatīk nekas, kas ir obligāts, bet pagaidām viņa labprāt lieto sejas masku. Kad tika noteiktas vecuma robežas masku nēsāšanai, meita teica: “Kāpēc mums nevajag?”.”

Lielākoties gan skolās bērni sejas aizsargmaskas nelieto. Atsevišķi gadījumi vēl esot O. Kalpaka 15. vidusskolā un Ezerkrasta sākumskolā. “Tā pagaidām ir brīva izvēle,” laikrakstam stāsta O. Kalpaka 15. vidusskolas direktors Gints Ročāns. Viņš pats atbalsta lēmumu par masku lietošanu. “Drošība pašlaik ir pirmajā vietā. Ja tas mūs var glābt, tad jānēsā.”

Draudzīgā aicinājuma 5. vidusskolas direktorei Intai Korņejevai gan ir pretējs viedoklis par masku lietošanu skolēniem. “Domāju, ka tas būs apgrūtinoši. Es neesmu epidemioloģe, tāpēc ticu, ka šis lēmums ir pamatots, bet kā skolotāja varu prognozēt, ka tas nebūs viegli.”

Bērnu izvietošanā bijuši radoši

Ar skolēnu izvietošana atbilstošā platībā – trīs kvadrātmetri uz bērnu – skolas tikušas galā labi, īpaši tāpēc, ka tagad arī 5. un 6. klašu skolēni mācās attālināti. “Esam izvietojuši bērnus pa abām skolas filiālēm, jo lielajā ēkā neviens vairāk klātienē nemācās,” stāsta J. Čakstes 10. vidusskolas direktore Inta Freiberga. Citās skolās bērni sadalīti divās maiņās vai katra klase divās grupās. “Tas ir atkarīgs no bērnu skaita. Mūsu skolā tikai vienā klasē ir tāds bērnu skaits, ka audzēkņi var mācīties visi kopā,” skaidro I. Zeide.

  Oriģinālu risinājumu telpu pārveidošanā radusi 7. vidusskola. “Kad paziņoja, ka uz katru bērnu vajadzīgi trīs kvadrātmetri, nedēļas nogalē pārveidojām skolas pagrabu par telpām, kurās var mācīties,” stāsta skolas direktors Pāvels Jurs. Savukārt J. Čakstes 10. vidusskolā mācībām ir pielāgota aktu zāle.

  Draudzīgā aicinājuma 5. vidusskolas direktore smejot saka, ka skolotājām tagad laba fizkultūra, jo viņas katru mācību stundu pārvietojas starp divām auditorijām. “Mums klases ir sadalītas divās grupās. Kamēr viena klases daļa mācās ar skolotāju klātienē, otra daļa vēro nodarbību no citas auditorijas internetā. Viņiem palīdz pedagoga palīgs. Kad skolotājs klātienē visu ir izstāstījis vienai grupai, viņš skrien pie otras grupas, kas visu vērojusi ekrānā.” Tieši šī iemesla dēļ pedagogi nevar lietot vizierus, kas būtu ērtāki, arī bērniem tad būtu labāk pārredzama skolotāja mīmika. “Mēs jau izmēģinājām, bet tas nedarbojas, jo skaņa, atsitoties pret viziera sieniņu, kropļojas. Nekas cits neatliek, kā lietot sejas masku.”