Pēc divu gadu pārtraukuma klātienē kopīgā svinīgā un izklaidējošā pasākumā, kurā piedalījās vairāki desmiti ģimeņu, kuras uzņēmušās rūpes par bez vecāku gādības pilnībā vai uz laiku palikušajiem bērniem.

Pieķeras no visas sirds

”Šķiet, ka ģimenēm šī kopā sanākšana reizi gadā ir ļoti vajadzīga, cilvēki ir priecīgi, ka viņus atceras un uzmundrina šajā nebūt ne vieglajā misijā,” norāda Sociālā dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Gunta Jākobsone.

Katrai ģimenei, kāpēc tā izlēmusi pildīt misijas darbu – kļūt par aizbildņiem vai audžuģimeni, ir savs emocionāls stāsts. Viņi neslēpj notikušo, kādēļ izlēmuši un uzņēmušies kļūt par atbalstu bērniem, kas nav pašu, bet mīl un rūpējas kā par miesīgiem, apzinoties, ka situācija kādā dienā var mainīties.

Pirmā uz pasākumu viesu namā ”Jūrnieka ligzda” ieradusies liepājnieces Ivetas ģimene. Gan te, gan ikdienā viņa ir kopā ar savu vīru Jāni un viņas aizbildnībā esošajām mazmeitām Līvu un Ievu. ”Meitenes ir manas meitas bērni, bet dzīvo ar mani jau vairāk nekā astoņus gadus,” sāk stāstīt aizbildne.

Meiteņu mamma, Ivetas meita, devusies piepelnīties uz ārzemēm, tur nodibinājusi citas attiecības, meitas palikušas te, Latvijā, mājās pie savas vecmāmiņas. ”Meitenes jau mani par mammu sauc, lai gan esmu viņām ome. Labi, ka šādā gadījumā ir omes, pie kurām var palikt, un viņām var dot priekšroku aizbildniecībai, lai var bērnus izaudzināt. Ja tā nebūtu, tad…” teic Iveta.

”Ļoti žēl bērnu, bet viņiem ir jāizaug, vajag mīlestību un rūpes! Piedodiet, bet teikt, ka ”es ne pirmā, ne pēdējā māte, kas savus bērnus pamet!” – tā gan teikt nevajag!”

pārdomās par situāciju dalās aizbildne. Abām meitenēm šobrīd ir 12 un 11 gadi. Redzams, ka savai vecmāmiņai ļoti pieķērušās.

Iveta pati ir daudzbērnu mamma. ”Esmu izaudzinājusi piecus bērnus, mazākais, kuram ir 14 gadi, arī vēl dzīvo pie manis. Pārējie ir savās dzīvēs,” teic mamma. Ar meitu, kuras bērnus audzina kā otra, bet pilntiesīga mamma, attiecības un kontaktus tikpat kā neuztur, un Ivetai sāp notikušais.

”Ne katrs grib un var uzņemties rūpes par bez vecākiem palikušajiem bērniem,” vērtē Iveta. Ikdienā viņa strādā viesnīcas veļas mājā, kungs – par šoferi. Darbus ar bērnu audzināšanu spēj apvienot – pavada laiku kopā kā ģimene, dodas uz pasākumiem. ”Tādus kopā sanākšanas brīžus tādiem kā mēs vajadzētu pat biežāk – lai cits citu atbalstītu,” pauž Iveta.

Brāļa meita kā savējā

Anna Mihaļeviča oficiāli ir aizbildne sava brāļa meitai, 12 gadus vecajai Aļonai. Pasākumā blakus viņai, māsas apķerts, sēž desmit gadus vecais Mihaels, kurš arī ir tā paša brāļa bērns.

Viņš pie savas tantes ģimenē laiku pavada nedēļas nogalēs. ”Manam brālim garšo… alkohols. Bērnu mātei arī. Abi vienādi. Lai bērni pilnībā nenonāktu bērnunamā un svešumā, es uzņēmos šo misiju un atbildību. Meitene jau iepriekš, kopā nu jau divi gadi būs, kopš dzīvo pie manis. Runājām, kā tas būtu, ja visu nokārtotu oficiāli,” stāsta aizbildne.

Pašai bērnu vēl nav, sapratusi, ka kādam tuvāko radubērnu glābējam jābūt.

”Iespēju robežās ģimene bērnam ir jādod. Tas ir svarīgs lēmums, bija nedaudz dzīve jāpārplāno, sākums bija grūts. No nulles jauna dzīve gan man, gan bērniem,” stāsta Anna.

Viņa strādā par šuvēju. Priecājas, ka aizbilstamie ir gana lieli, lai paši spētu izdarīt skolas un mājas darbus.

”Man patīk pie manas tantes. Viss man ir!” smaidot teic Aļona. Abiem pie radinieces patīk spēlēties ar kaķīti, kuram īpaši tīk bērnu uzmanība. Tāpat trijatā dodas pie dabas – makšķerēt, piknikos.

Vēlme pēc lielas ģimenes

Dace Kapiņa ir mamma 13 gadus vecajai meitai Patrīcijai un pirms diviem gadiem kļuva par audžumammu puikam Denisam un meitenītei Svetlanai. ”Meitenītei tobrīd bija trīs mēneši, puisītim – gads un pieci mēneši. Es gribēju dzīvē pārmaiņas, un bija vēlme pēc lielas ģimenes!” savu lēmumu pamato Dace. ”Mans darbs ikdienā ir ļoti garlaicīgs – strādāju Liepājas cietumā, bet tur pamatā ir darbs ar dokumentu aizpildīšanu.

Uzņemties šādu atbildību – būt par audžuģimeni – tas man ir kā lēciens ar izpletni! Bet es jūtos ļoti labi, ka kaut ko tādu daru – ka esmu noderīga bērniem,” viņa saka.

”Maniem audžubērniem ir vēl viena vecāka māsa, kas ir citā audžuģimenē, bet mēs savstarpēji uzturam kontaktus,” teic sieviete.

Deniss ērti iekārtojies Patrīcijai klēpī, Svetlana mīļi pieglaudusies Dacei. ”Tas bija satraucoši, bet interesanti, kad ģimenē ienāca mazākais brālis un māsa,” atklāj Patrīcija. ”Mums ir liels atbalsta loks, kas nāk talkā!” palepojas Dace.

Audžubērnu mamma ir gados jauna, viņai ir vairāki bērni, taču daudz jāmācās mammas lomas apguvē. Vienlaikus Dace apzinās, ka bērni pie viņas ir uz laiku – ar to audžuģimenes statusu ieguvušajiem ir jārēķinās.

”Ir jādalās, lai cik sirsniņa kādreiz nesāpētu. Bērni tiekas ar mammu, raud arī tad, kad ir jāšķiras arī no manis. Es cenšos dzīvot ar domu – bērniem ir viena mamma, bet audžubērniem ir divas,”

teic audžumamma. Atzīst, ka audžuģimeņu kursi bijuši ļoti noderīgi, lai būtu laikus sagatavota visādām situācijām. Brīvdienās daudz laika pavada pie Daces tēta laukos Vecpilī. Tur arī došoties pēc pasākuma. ”Darām visu, ko pienākas darīt ģimenei!” teic Dace.

”Vērojam tendenci, ka audžuģimeņu kustībā iesaistās jau esošo audžuģimeņu draugi, radi un paziņas,” sacīja Kurzemes ģimeņu atbalsta centra vadītāja Guna Krēgere-Medne. ”Mums ir liels lepnums, ka Liepājā audžuģimeņu skaits pieaug. Šobrīd pilsētā ir 36 audžuģimenes. Aizbildņu ir 109, kuri rūpējas un audzina 135 bērnus,” pastāstīja Liepājas bāriņtiesas vadītāja Taiga Ziemele.

UZZIŅAI

Aizbildnis ir persona, kura bez vecāku gādības palikušam bērnam turpmāk aizvietos vecākus un pārstāvēs bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās. Par aizbildni var kļūt persona, kurai ir spējas un īpašības, lai aizvietotu bērnam vecākus, tas ir, nodrošinātu veselību, nodarbinātību, dzīves apstākļus, ģimenes savstarpējās attiecības, spēju pārstāvēt bērnu līdz 18 gadu sasniegšanai.