Pirms pusotra gada Liepājas Bērnu mākslas skolas direktore Ilze Elizabete Rasa ar ģimeni no Klaipēdas ielas dzīvokļa pārcēlās uz lielāku Jūrmalas ielā 24/28. Sētā, kuru ieskauj viņas māja, kā arī mājas A. Klints ielā 6/8 un K. Ūliha ielā 97/99, pat burvīgs iekšpagalms ar zālienu.

Visās mājās daudz bērnu, bet rotaļlaukuma nebija. Tāpēc vecāki paši ķērās pie darba ,un nu gan mazajiem bērniem, gan arī lielākiem vairs nav jādomā, kur iet spēlēties.

Vecāki saskaitījuši – ik dienas pagalmā rotaļājas vismaz 15 dažāda vecuma bērnu: gan tādi, kas vēl neiet skolā, gan jau skolnieki. “Pirms tam katrs iznāca ar savu bumbu, pamētāja, paspēlēja paslēpes, bet īsti ko darīt nebija,” stāsta Ilze. Ilzei un viņas vīram Uldim pašiem ir trīsgadīga meitiņa Simona. Viņa apspriedās ar četrus gadus vecā Rūdolfa mammu Sandru Kurmi no blakus mājas, un radās ideja negaidīt, lai kaut ko dara namu apsaimniekotāji, jo nevienas mājas bilancē brīvas naudas neesot, bet darīt pašu spēkiem. “Noskaidrojām ģimenes, kurās ir bērni, sanācām visi kopā, un arī citi piekrita mūsu idejai, ka varam paši savākt naudiņu un iekšpagalma zālienā izveidot bērnu rotaļlaukumu,” stāsta Ilze. Un šai iecerei neiebilda arī pārējie mājas iedzīvotāji, kas arī, cik nu katrs varēja, papildināja vecāku jau savākto naudas daudzumu. Kopā iznāca 365 lati.

Bija skaidrs, ka jāveido apaļkoka veidojumi. Izrādījās, ka mūspusē neviens neko tādu nepiedāvā, un Ilzes vīrs Uldis ar interneta starpniecību nonāca līdz madoniešiem no zemnieku saimniecības “Lazdinieki”, kuru piedāvājums turklāt izrādījās vislabākais un arī lētākais.Smilšu kasti gan veidoja paši saviem spēkiem, jo, pirmkārt, tik lielu, kā vecāki vēlējās, nepiedāvāja un, otrkārt, svarīgs noteikums bija, lai tā būtu ar vāku. Tagad vāku var transformēt kā ērtus soliņus.

Maijā radās ideja, un jau jūlija vidū bērnu laukums bija gatavs.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 14. augusta numurā.

Ilze Elizabete Rasa (no kreisās) un Sandra Kurme bija tās, kas ar savu ideju par bērnu laukuma iekārtošanu ieinteresēja arī citus vecākus, un nu prieks par paveikto ir gan pieaugušajiem, gan bērniem.