Pēdējos gados nodarbinātība Liepājā “vizinājusies” kā pa amerikāņu kalniņiem – uz augšu, uz leju. Darba vietu skaits strauji saruka
pēc “Liepājas metalurga” maksātnespējas. Arī šogad darba devējiem
gājis kā pa celmiem. Vai nākamgad darba tirgū gaidāma stabilitāte?

Ņemot vērā
statistiku, sievietēm Latvijā darbu ir grūtāk atrast nekā vīriešiem. Oktobra
beigās no kopējo bezdarbnieku skaita valstī 55,8 procenti bija sievietes (45 520
bezdarbnieču). Sievietēm ir
arī lielāks risks kļūt par ilgstošajām bezdarbniecēm (bez darba ilgāk nekā
gadu). Sieviete vecumā virs 40 gadiem, visbiežāk ar vidējo vai pamatskolas
izglītību, taču bez noteiktas profesijas – tāds ir ilgstošā bezdarbnieka
tipisks portrets Latvijā. 

NVA Liepājas
nodaļas vadītāja Dace Baumane saka, ka Liepājā ilgstošā bezdarbnieka
raksturojams būtiski neatšķiras. Vienīgi pērn mūsu pilsētā ilgstošo bezdarbnieku
skaitā vairāk bija vīriešu. Tas saistīts ar uzņēmuma “Liepājas
metalurgs” strādājošo masveida atlaišanu.

Līdz šā gada
1. novembrim ilgstoši bez darba Liepājā un tuvējos novados bija 1685
cilvēki jeb 33 procenti no visiem NVA Liepājas nodaļā reģistrētajiem
bezdarbniekiem. “To skaitā ir arī tādi, kas bezdarbnieku uzskaitē ir pat
desmit gadu. Šie cilvēki dzīvo tikai no sabiedriskajiem darbiem jeb ir tā
saucamie “simtlatnieki”. Un bieži vien
ir tāda situācija, ka, sarunājoties ar viņiem, nākas secināt, ka nekas vairāk
diemžēl arī nav sagaidāms. Liela daļa ilgstošo bezdarbnieku, kad sākam runāt par darba
meklēšanu, atbild, ka gaidot algotos darbus. Šiem cilvēkiem nereti pietiek ar
to, ka viņi gadā pastrādā tikai četrus mēnešus,” stāsta D. Baumane.

Tomēr
Labklājības ministrija ir apņēmusies līdz 2020. gadam būtiski pazemināt ilgstošā
bezdarba līmeni. Nākamgad sāks īstenot jaunu programmu “Atbalsts
ilgstošajiem bezdarbniekiem”, kurā iecerēti dažādi pasākumi, lai veicinātu
ilgstošo bezdarbnieku iekļaušanos
sabiedrībā un piemērotā darbā vai apmācībās.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 15. decembra numurā.

#kvards-20151215-04#