Liepājas
Centrālā zinātniskā bibliotēka paplašinājusi krājumu brīvpieejai. Tas nozīmē,
ka ir kļuvis vairāk grāmatu, ko lasītāji var ņemt uz mājām, un mazāk to, kas
jālasa lasītavā. Un, lai gādātu par izsniedzamo grāmatu drošību, bibliotēkā
īstenots drošības risinājumu projekts.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas
princips ir atvērtība un pieejamība zināšanām un informācijai mūsdienīgos
komfortablos apstākļos, tāpēc, piemēram, daiļliteratūra nedrīkst atrasties
slēgtā fondā. Šim principam tagad pietuvinājusies Liepājas Centrālā zinātniskā
bibliotēka.

“Bibliotēkas
uzdevums ir nodrošināt maksimālu brīvpieeju krājumam, lai cilvēks pats var
izvēlēties, ko lasīt,” uzsvēra Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas
vadītāja Ilga Erba, abonementā sapulcinājusi bibliotēkas darbiniekus, citu
filiāļu vadītājus, Liepājas pašvaldības un Saeimas pārstāvjus, lai pastāstītu
par veiktajām izmaiņām. Agrāko divu lasītavu – humanitāro zinātņu un vispārīgo
zinātņu – vietā nu ir tikai viena – trešajā stāvā, kur pieejama dažāda nozaru
literatūra un arī periodika. Savukārt abonements nu ir divās vietās –
iepriekšējā, kur tagad pieejama brīvpieejas nozaru literatūra un arī
daiļliteratūra svešvalodās, un humanitāro zinātņu lasītavas vietā otrajā stāvā
– tur atrodama latviešu daiļliteratūra un ārzemju daiļliteratūra latviešu
valodā, bet iepriekš tur pieejamā humanitāro nozaru literatūra tagad atrodama
lasītavā trešajā stāvā.

Lietotāju
apkalpošanas departamenta vadītāja Zigrīda Knostenberga uz jautājumu, vai
lasītava tagad nav pārblīvēta, atbildēja noraidoši un pastāstīja, ka notikusi
rūpīga literatūras atlase un novecojusī literatūra lasītavā vairs nav atrodama.
Savukārt abonementā pieejamā nozaru literatūra vairs nav saspiesta un ir viegli
atrodama, radot iespaidu par krājuma papildinājumu. “Atnāk cilvēks un
saka: kur esat dabūjuši tik daudz grāmatu?” par reakciju pēc izmaiņām
abonementā pastāsta Z. Knostenberga.

Ar
pašvaldības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atbalstu
abas abonementa daļas ir aprīkotas ar RFID drošības vārtiem, kas signalizē un
nobloķē durvis, ja lasītājs grāmatu vēlas paņemt sev līdzi, to nereģistrējis.
Ar tādiem lasītājiem notikšot audzinošas pārrunas. Savukārt ar tiem lasītājiem,
kas ieraduši pie iepriekšējā telpu sadalījuma un jaunajā abonementa telpā
apjūk, vēl aizvien notiek liels paskaidrošanas un informēšanas darbs, sacīja
Z. Knostenberga.

Pilsētas
domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš par bibliotēkas attīstībā paveikto
tai un visām filiālēm uzdāvināja arhitektūras zinātņu doktora Jāņa Krastiņa
grāmatu “Liepāja. Jūgendstila arhitektūra”. Centrālās zinātniskās
bibliotēkas vadītāja I. Erba pateicās par šo nozīmīgo dāvanu un arī
atgādināja, kas vēl nepieciešams, lai grāmatu krātuvi attīstītu. “Ir vēl
daudz plānu, kā uzlabot bibliotēkas pieejamību. Bibliotēkai nav lifta,
bibliotēka ir par šauru, un tai no iekštelpu puses patiešām ir vajadzīgs
kapitālais remonts un paplašināšana,” atzina bibliotēkas vadītāja un
atgādināja, ka arhitekts Agris Padēlis-Līns jau radījis bibliotēkas
rekonstrukcijas un pārbūves metu, atliek tikai rast finansējumu.