“Jau līdz šim, veicot tiešos darba pienākumus, Liepājas ezera apkārtne bijusi neatņemama darba vieta Komunālajai pārvaldei, jo veicam apsaimniekošanu dažādās vietās. Bieži sastrādājāmies arī ar biedrību “Liepājas ezeri”. Tādēļ šis darbs man ir pazīstams un zināms. Valde no pārstāvju puses mani virzīja uz šo amatu, un es piekritu. Droši vien arī valdes locekļi redzēja, ka mans ikdienas darbs lielā mērā pārklājas ar biedrības “Liepājas ezeri” darbu,” pastāsta J. Muskats.

Jaunais valdes priekšsēdētājs par vienu no galvenajām prioritātēm apsaimniekošanā nosauc cīņu ar Liepājas ezera aizaugšanu.

“Šajā ziņā ieceres ir nopietnas, bet, kamēr nav sākusies reāla virzība, vēl negribu tās atklāt.

Ezera aizaugšanas problēmas risināšanai būs vajadzīgs laiks, tas būs ilgstošs process.

Rezultāts varbūt nebūs tik labi saskatāms no krasta, bet kuģotāji ar laivām, makšķernieki to pamanīs. Par licencēto makšķerēšanu runājot, tas vairāk ir biedrības izpilddirektora Ēvalda Urtāna lauciņš, taču, cik zinu, tad Liepājas ezers šajā ziņā ir viens no sakārtotākajiem Latvijā,” pauda jaunais vadītājs.

“J. Muskata kļūšana par biedrības priekšsēdētāju ir solis pareizajā virzienā, galvenokārt jau tāpēc, ka viņa ikdienas darbs cieši saistīts ar ezera piekrasti un ir pieredze apsaimniekošanas jomā. Esmu pārliecināts, ka viņš spēs pieņemt pārdomātus lēmumus un arī atjaunos lielākas komunikācijas iespējas ar laivu kooperatīvu vadītājiem, kas arī ir biedrības biedri,” sacīja Ē. Urtāns.

Artis Nelsons, kurš par biedrības priekšsēdētāju kļuva 2017.gadā, bet jau aizpērn pavasarī izteica vēlmi atstāt šo amatu, “Kurzemes Vārdam” skaidroja: “Lēmumu pieņēmu privātu iemeslu dēļ, nespēju veltīt tam tik daudz laika, cik būtu gribējies. Taču arī par valdi kopumā runājot, tā bija mazaktīva.

Uz sanāksmēm atnāca Liepājas pārstāvji, retāk no Nīcas, bet no Grobiņas pārstāvi vispār neredzēju.

Skaidrs, ja šādi tiek kārtotas lietas, valde neko daudz nedod, tā vienkārši eksistē. Protams, jāsaprot arī valdes ierobežotās iespējas, jo valsts un dabas aizsardzības intereses ir pāri visam.”

“Pēc ilgiem pūliņiem izdevās panākt zušu murdu liegumu Liepājas ezerā. Gribējām, lai murdu licencēm tiek rīkotas izsoles. Tas liekas korekti, ka tikai izsoles ceļā var noteikt tiesības uz licencēto murdu likšanu ezerā. Tas attiecināms uz komerczveju, ne pašpatēriņa. Iespējams, par šiem līdzekļiem varētu algot kādu pastāvīgu inspektoru ezeram, jo, lai arī biedrība maksāja trīs inspektoriem, tas nebija viņu pamatdarbs. Līdz ar to situācija ir tāda, kā ir. Bija ideja rosināt izveidot ūdens policiju, piemēram, kā tas ir Rīgā un Jūrmalā, bet nekas nesanāca, jo Liepājas ezers atrodas trīs pašvaldību teritorijās. Nebija neviens, kas uzņemtos virsvadību, un tā arī tas palika,” turpina biedrības bijušais valdes priekšsēdētājs.

A. Nelsons uzskata, ka biedrības “Liepājas ezeri” vadītājam jābūt algotai amatpersonai, nevis, kā tas ir pašreiz, – pienākumus pilda brīvprātīgi un bez samaksas. “Pamēģināju, taču divu gadu laikā sapratu, ka nespēšu no iekšpuses sakārtot biedrību. Valdi atstāju, taču biedrībā esmu palicis. Varbūt manam pēctecim izdosies labāk. Novēlu viņam veiksmi,” teica A. Nelsons.