Lai uzzinātu, ko par ārstēšanos Liepājas Reģionālajā slimnīcā domā pacienti, kā viņi vērtē slimnīcas vidi, sadarbību ar personālu un daudz ko citu šajā ārstniecības iestādē, Liepājas Universitātes Socioloģisko pētījumu centrs ir sagatavojis uz pacientu aptauju balstītu pētījumu. Tāds veikts otro gadu pēc kārtas, lai salīdzinātu saņemtās atbildes un izmantotu rezultātus darba tālākā uzlabošanā.

Rezultāti kopumā uzlabojušies

Pētījuma gaitā aptaujāti 462 bijušie Liepājas Reģionālās slimnīcas pacienti (pērn 444), no kuriem 70 procentu bija liepājnieki, 27 procenti – Liepājas rajona iedzīvotāji un pārējie no citurienes. No aptaujas dalībniekiem 66 procenti slimnīcā ārstējās pirmo reizi, 26 procenti – otro reizi, bet pārējie tajā bijuši vairākkārt. Kopumā vērtējot slimnīcā saņemto pakalpojumu kvalitāti, 87 procenti pacientu ar to bijuši apmierināti (pērn 77 procenti), 12 procentu (pērn 18) uzskata, ka to kvalitāte varēja būt labāka, un 1 procents (pērn 5) bijuši neapmierināti. Analizējot, kā pacientiem veidojusies sadarbība ar ārstiem un māsiņām, kā arī pārējo personālu, var redzēt, ka arī šajās pozīcijās stāvoklis uzlabojies un daudz vairāk pacientu nekā pirms gada atbildējuši, ka ārsti un māsiņas ir saprotami izskaidrojuši ārstēšanās gaitu, uzmanīgi uzklausījuši pacientus un bijuši laipni.

Izvērtējot slimnīcas vidi, pacientiem jautāts gan par to, vai kāds no personāla tos pavadījis uz izmeklēšanu, analīzēm un procedūrām, gan par gultas veļas mainīšanas biežumu, palātu uzkopšanu un citu. Kā rāda saņemtie rezultāti, tie aptuveni par 15 procentiem ir labāki nekā pērn.

Atbildot uz jautājumu, vai pacienti būtu gatavi piemaksāt par slimnīcā saņemtajiem pakalpojumiem, pērn šādu iespēju pieļāva 36 procenti, šogad – 26. Par nepilnu pusprocentu palielinājies to skaits, kas nebūtu gatavi to darīt (šogad – 19,3 procenti, pērn – 18,9). Pavisam nedaudz aptaujāto – nepilns procents – ir atbildējuši, ka ārstēšanās gaitā ir piemaksājuši (pērn 1,1 procents), savukārt 19 procentu pacientu sacījuši, ka izvēle – maksāt vai nemaksāt – būtu atkarīga no summas (pērn 14 procentu).

Pētījuma veicēji pacientiem arī jautāja, vai, viņuprāt, pacienta ienākumu līmenis kaut kādā veidā ietekmējis ārstēšanas kvalitāti. Atbilde “noteikti neietekmēja” vai “liekas, ka neietekmēja” kopumā saņemta no 69 procentiem aptaujāto, kas ir ļoti līdzīgi kā pērn (68 procenti). Tikmēr 30 procentu aptaujāto uzskata, ka viņu materiālais stāvoklis “liekas, ka ietekmēja” vai “noteikti ietekmēja” viņu ārstēšanos, kas arī ir stipri līdzīgi pērnā gada atbildēm.

66 procenti no visiem aptaujātajiem slimnīcā anketēšanas laikā bija ārstējušies pirmo reizi, 25,5 procenti – otro reizi un pārējie tur bijuši vairākkārt. Un jautājumu vai bijušie pacienti vajadzības gadījumā šo slimnīcu ieteiktu arī saviem ģimenes locekļiem vai draugiem, 85 procenti pacientu atbildējuši, ka “noteikti jā” vai “drīzāk jā” (pērn 81 procents), bet no 19 procentiem pērn uz 14 procentiem šogad ir samazinājies to pacientu skaits, kas saviem tuviniekiem un draugiem Liepājas Reģionālajā slimnīcā neieteiktu ārstēties. Savukārt, ja pašiem nāktos vēlreiz ārstēties slimnīcā, 85 procenti (pērn 78 procenti) bijušo pacientu apgalvojuši, ka atkal atgrieztos šajā pašā ārstniecības iestādē, taču to nedarītu 14 procentu (pērn – 21).

Tā kā ne mazums strīdu un domstarpību bijis saistībā ar Uzņemšanas nodaļu, aptaujas veicēji mēģinājuši noskaidrot, vai pacienti tajā laikus saņēmuši palīdzību. Apstiprinoši atbildējuši 78 procenti, 19 procentiem nācies pagaidīt, bet 3 procenti nav uz šo jautājumu atbildējuši.

Visai ievērojami palielinājies to pacientu skaits, kas atbildējuši, ka ēdiena kvalitāte vienmēr ir bijusi laba. Pērn ar to bija apmierināti 48 procenti bijušo pacientu, bet šogad to skaits jau palielinājies līdz 61 procentam, savukārt ēdiens nav gājis pie dūšas 5 procentiem slimnieku (pērn 13,7), bet 31 procentam aptaujāto tas dažkārt paticis un dažkārt ne (pērn 36 procentiem).

Par labo jāpriecājas, sliktais jāanalizē

“Ikvienam ir svarīgi saņemt sava darba novērtējumu un ir interesanti uzzināt, kā tas mainījies gada laikā,” – tā par šī pētījuma lietderību sacīja aptaujātie mediķi. Savukārt slimnīcas valdes priekšsēdētājs J.Bārzdiņš atzina: “Šis pētījums mums ir daudz svarīgāks nekā jebkuras komisijas vai citu vērtētāju atzinums, jo tajā par mūsu kolektīva darbu izteikušies mūsu pacienti, kuru dēļ mēs pastāvam un strādājam.”

Viņš neslēpa, ka pētījuma rezultāts viņam kā iestādes vadītājam ir iepriecinošs, jo rezultāti salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir uzlabojušies. “Mani iepriecina tas, ka mazāks nekā pērn ir neapmierināto pacientu skaits,” viņš sacīja sarunā un neslēpa, ka šā gada laikā esot daudz darīts pacientu apkalpošanas un savstarpējās kultūras uzlabošanai. Kā vienu no būtiskākajiem viņš minēja darbu, lai uzlabotu attieksmi pret pacientiem, lai starp pacientiem un mediķiem – gan ārstiem, gan māsiņām un pārējiem – veidotos veiksmīgs dialogs un lai abas puses saprastos. Un tomēr pie tā joprojām jāstrādā.

Otrs virziens, viņaprāt, joprojām ir Uzņemšanas nodaļa, lai vēl vairāk saīsinātu pacientiem gaidīšanu tajā. Bet, runājot par ārstēšanās procesu kopumā, slimnīcas valdes priekšsēdētājs sacīja, ka vēl vairāk jācenšas samazināt slimnīcā pavadīto ārstēšanās dienu skaitu, to kompensējot ar veiksmīgu ambulatoro aprūpi.

Šo pētījumu paredzēts izskatīt katrā nodaļā atsevišķi, lai vienlaikus ar prieku par pozitīvajām atbildēm tomēr analizētu arī tās lietas, ar kurām pacienti nav apmierināti, sacīja J.Bārzdiņš.

Bijušos pacientu viedokļus par Reģionālo slimnīcu lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 17.decembra numurā Kristīnes Pastores publikācijā.

Iepazīties ar pētījuma rezultātiem slimnīcas konferenču zālē bija ieradušies gan nodaļu vadītāji un virsmāsas, gan arī citi interesenti.