Ceturtdiena, 28. marts Ginta, Gunda, Gunta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Bīstamākās traumas darbā gūst LM strādnieki

Bīstamākās traumas darbā gūst LM strādnieki
16.04.2013 15:54

liepajniekiem.lv

Atslēgvārdi

Mūsdienās cilvēki ļoti maz uzmanības pievērš darba
aizsardzības jautājumiem, jo prioritāte ir darba alga, tā, raksturojot šā brīža
situāciju darba aizsardzības jomā Latvijā, Vispasaules darba aizsardzības
dienai veltītajā konferencē šodien norādījuši arodbiedrību pārstāvji, portālu
informēja, LBAS komunikācijas konsultante Karīna Javtušenko.

Ikgadējo Vispasaules darba aizsardzības dienai veltīto
konferenču ciklu Latvijas reģionos, kas šogad veltīts arodslimību profilaksei,
organizē Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) Eiropas Sociālā fonda
projekta “Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska
piemērošana nozarēs un uzņēmumos” ietvaros. Pētījumi un statistikas dati
liecina, ka Latvijas sabiedrība neizprot darba aizsardzības nozīmīgo lomu,
tāpēc Liepājas konferences dalībnieki diskutēja par pašreizējo situāciju darba
aizsardzības jomā Kurzemes reģionā un Latvijā kopumā, kā arī citiem aktuāliem
jautājumiem.

Saskaņā ar Valsts darba inspekcijas (VDI) datiem, 2012.gadā
Kurzemes reģionā reģistrēti 203 nelaimes gadījumi darba vietās. Visbiežāk
negadījumi notikuši Liepājā – Liepājas Neatliekamās medicīnas palīdzības
dienests (NMPD) vien sniedzis palīdzību 115 cilvēkiem, kuri guvuši traumas,
pildot darba pienākumus. Starp tiem ir bijis arī kāds ātrās neatliekamās palīdzības
šoferis, kurš, nesot uz nestuvēm pacientu, neveiksmīgi krita un salauza kāju.
Tomēr bīstamākās traumas darbā Liepājas pilsētā parasti gūst A/S ”Liepājas
Metalurgs” darbinieki.

”Tā kā pērn uzņēmām aptuveni 11 000 pacientus, uzskatu,
ka kopējais pilsētā reģistrētais darba traumu skaits nav augsts. Reālais darba
traumu skaits varētu būt ievērojami lielāks, jo pēdējo gadu laikā aizvien
biežāk novērojam, ka cilvēki bieži slēpj faktu, ka konkrētā trauma, ar kuru
viņi vēršas pēc palīdzības pie mediķiem, gūta darbā. Šādas rīcības iemeslus
komentēt ir ļoti grūti. Taču nav izslēgts, ka viņus šādi pamudina rīkoties
spiediens no darba devēja puses,” norādījis Liepājas NMPD vadītājs Uldis
Balodis.

LBAS veiktās aptaujas dati atklāj vēl vienu potenciālo
iemeslu, kāpēc strādājošie mēdz noklusēt, ka traumas gūtas, pildot darba
pienākumus. Proti, kurzemnieki ir pašpārliecinātāki par citu reģionu
iedzīvotājiem – teju katrs trešais atzīst, ka nepieciešamības gadījumā par savu
drošību darbā var parūpēties pats, tālab formālās darba aizsardzības
instruktāžu nereti uzskata par normu.

”Šā brīža situācija darba aizsardzības jomā Latvijā nav
apmierinoša, jo vidēji tikai katrs trešais uzņēmums veic darba vides risku
novērtēšanu. Arī paši strādājošie ļoti maz vērības pievērš darba aizsardzības
jautājumiem, jo primārais ir darba alga. Cilvēcīgi viņus, protams, var saprast.
Tomēr, lai arī cik banāli tas neskanētu, veselība ir tā lieta, ko par naudu
nenopirksi. Piemēram, varu ar pārliecību teikt, ka 90% šoferu, kuriem ir
hroniskas rokas vai muguras sāpes, var jebkurā laikā aiziet pie ārsta, un
viņiem tiks konstatētas arodslimības. Tā noteikti nav pozitīva tendence,”
uzsver LBAS reģionālais konsultants darba tiesisko attiecību un darba
aizsardzības jautājumos Kurzemē Guntis Gūtmanis.

Ja uzņēmumos regulāri netiek veikts kvalitatīvs darba
drošības risku novērtējums un darbinieki apzināti neizmanto individuālos darba
aizsardzības līdzekļus, pastāv ļoti augsts ne vien nelaimes gadījumu, bet arī
arodsaslimšanu risks. Gan vienā, gan otrā gadījumā cilvēka veselībai var tikt
nodarīts neatgriezenisks kaitējums.

Saskaņā ar VDI datiem, pērn Latvijā tika reģistrēti 807
pirmreizējie arodslimnieki, no kuriem 64 bija Kurzemes reģionā. Kaut arī tas ir
vairāk nekā 2011.gadā, kad Kurzemē tika reģistrēti 53 pirmreizējie
arodslimnieki, kopējais reģionā reģistrētais arodslimnieku skaits nav augsts.
Reālais arodslimnieku skaits reģionā un valstī kopumā varētu būt lielāks, jo
daudzi strādājošie pie ārstiem nevēršas.

”Arodslimības izpaužas kā lēna, pastāvīga kopējā veselības
stāvokļa pasliktināšanās. To simptomi nereti parādās nevis uzreiz, bet gan pēc
daudziem gadiem, kad strādājošais vairs nav pakļauts nelabvēlīgiem darba
apstākļiem. Un tie arī mēdz sakrist ar parasto slimību simptomiem, attiecīgi –
cilvēki bieži neapzinās, ka patiesībā slimo ar arodslimībām,” skaidro Kurzemes
reģionālās VDI vecākā inspektore Anita Politere. ”Tāpēc regulāri veicam
preventīvo darbu darba devēju un darba ņēmēju izglītošanā darba aizsardzības
jautājumos, tostarp – arodsaslimšanas jomā: kontrolējam, kā uzņēmumos tie
ievērotas darba aizsardzības normatīvu prasības, uzraugām procesus, kas
saistīti ar darbinieku norīkošanu uz obligātajām veselības pārbaudēm u.tml.”

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī šogad šo konferenču ciklu
veido piecas konferences, kas norisināsies Latvijas reģionu lielākajās
pilsētās. Cikls tika atklāts 11.aprīlī Daugavpilī, bet nākamā konference notiks
19.aprīlī Jelgavā.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz