Izrādās, medus ir trešais visvairāk viltotais produkts aiz olīveļļas un piena. Nule kā veiktajās analīzēs atklājies, ka veikalos nopērkamais medus 70% gadījumu tomēr nav dabīgs.

Šobrīd gan biškopji, gan Zemkopības ministrija, reaģējot uz šo, vēlas ātrus risinājumus visā Eiropā, lai ierobežotu viltotā medus izplatību tirgū un tādējādi aizsargātu īsto biškopju intereses, kā arī nozares pastāvēšanu.

Lētāks nekā sviests

Runājot par pēdējā laikā apspriesto jautājumu, ka daļa no Latvijas veikalos pārdotā medus nav īsts jeb dabīgs, biškope ar 30 gadu stāžu Niāra Kapūna no Gramzdas atgādināja, ka tas nav nekas jauns.

Iemesli, kāpēc par to runā tieši šajā brīdī, varētu būt saistīti ar kādām politiķu aktivitātēm, vēlēšanas gaidot.

Latvijas biškopji gadiem zina, runā un atgādina par neīstu ievesto medu, bet, laikam ejot, nekas nemainās. Vai cilvēks pats var noteikt, vai medus īsts vai viltots, un kā to izdarīt?

Pieredzējusī biteniece atzīst, ka katrs biškopis varētu ieteikt kaut ko savu, tā teikt, no tautas zināšanu pūra, taču pirmā visdrošākā metode būs produktu pārbaudīt laboratorijā.

Otrā – medu pirkt no uzticama biškopja.

“Mūsu stiprais balsts ir pastāvīgie klienti. Attiecības balstās uz abpusēju uzticību. Viss jau vienkārši – mēs garantējam dabīgu medu un bišu produktus, un

es kā biteniece esmu labākā reklāma, jo pati pārdodu mūsu bišu medu. Klienti mums uzticas un pērk,”

skaidro N. Kapūna.

Uz katras medus burciņas uzlīmēta neliela etiķete, un uz tās bitenieka uzvārds, kā arī telefona numurs. Viss atklāti un bez viltus.

Daudzi izmanto iespēju un rudeņos brauc pie biteniekiem uz mājām, lai iepirktu veselīgo gardumu visai ziemai. Tad sanākot vēl lētāk par medus cenu lielveikalos.

Cena par kilogramu nav viena konkrēta. Jo vairāk iegādājas, jo lētāk prasa par kilogramu – no 5 līdz 10 eiro.

Šobrīd medus ir pat lētāks nekā sviests!

Piemēram, pirmdien skārņos pie N. Kapūnas puslitra burciņa bija nopērkama par 7 eiro.

Sezonas laikā bites sanes daudz vairāk medus, nekā var pārdot pircējiem skārņos. Pārējo nopērkot uzpircēji no Lietuvas un gatavojot medus maisījumus, ko safasē un realizē tālāk.

Ja kāds ierunājas, ka gribētu nopirkt pāris saimju un “sākt darboties ar bitēm”, biteniece cenšoties atrunāt. Ne jau tādēļ, lai mazinātu konkurenci, bet tādēļ, ka saimju uzturēšana un rūpes par kukaiņiem tiešām nav tas vienkāršākais un lētākais hobijs.

Vēl svarīgi, ka, esot Eiropas Savienībā, jāievēro dažādas regulas un šodien aizliegumu vairāk nekā pirms gadiem.

Situāciju būtiski ietekmē arī tas, ka ļoti daudz un lēta medus kopš kara sākuma Eiropas valstīs ieplūst no Ukrainas.

Aizdomas nevar pierādīt

Pārtikas produktu starpā bez jau minētajiem produktiem visbiežāk vēl vilto apelsīnu sulu, trifeļu sviestu, kā arī mellenes, zivis, safrānu, granātābolu sulu un kafiju.

Savukārt Pasaules Veselības organizācija norāda, ka ik gadu pasaulē no viltotiem medikamentiem mirst teju vairāki simti tūkstošu cilvēku.

Visi pārtikas apritē iesaistītie medus ražotāji, fasētāji un tirgotāji ir iekļauti PVD uzraudzībā esošo uzņēmumu reģistrā un regulāri tiek kontrolēti.

Uzņēmumu uzraudzība ietver arī laboratorisko paraugu ņemšanu, lai noteiktu produktu atbilstību normatīvo aktu prasībām.

Piemēram, 2024. gadā tika noņemti 33 medus paraugi, lai laboratorijā noskaidrotu to atbilstību normatīvajos aktos noteiktajiem kvalitātes rādītājiem.

Visi izmeklētie paraugi atbilda prasībām,

stāsta PVD Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vadītājs Māris Eiklons.

Laiku pa laikam biškopji pauž satraukumu par to, ka Latvijā arvien vairāk tirdzniecībā ienāk medus no citām valstīm, kā arī vienmēr pastāv bažas, ka tie varētu būt viltojumi vai kā citādi rūpnieciski apstrādāti saldi izstrādājumi, ko tirgo par daudz zemāku cenu, kas ir negodīga komercprakse.

Tā kā atkal pastāvēja aizdomas par medus viltojumu tirdzniecību, PVD 2024. gada nogalē noņēma vairākus paraugus medum, ko tirgo veikalos.

70% jeb 14 no 20 neatbilda autentiska medus standartam.

Laboratorijā Igaunijā veiktās DNS analīzes norāda, ka daļa no veikalos tirgotā medus ir ražots rūpnieciski, nevis to ir ievākušas bites – tāpēc tas ir mākslīgs, nevis dabīgs produkts, līdz ar to neatbilst ES direktīvā noteiktajam.

Proti, medus ir dabīga, salda viela, ko bite (‘Apis mellifera’) ražo no augu nektāra.

“Atsevišķi medus paraugi raisa aizdomas par viltojumu, bet būtu nepieciešams veikt papildu analīzes oficiālā laboratorijā un ar akreditētām metodēm, taču diemžēl Eiropas Savienībā akreditētas metodes medus DNS noteikšanai pagaidām nav.

Vienu gan PVD var teikt droši – līdz šim aizdomīgu medus paraugu vidū nav Latvijas izcelsmes medus.

Tātad, lai nenopirktu viltojumu, izvēlies Latvijas medu!”

apstiprina M. Eiklons.

“Ja raugāmies uz medu no šobrīd spēkā esošā ES normatīvā regulējuma, Latvijā mazumtirdzniecībā tirgotais medus atbilst kvalitātes un nekaitīguma prasībām, kas nozīmē, ka to var lietot uzturā kā ievārījumu vai jebkuru citu rūpnieciski ražotu pārtikas produktu,” norāda PVD pārstāvis.

Arī 2025. gadā PVD plāno papildu kontroles pasākumus, lai gūtu pārliecību, ka Latvijas tirgū patērētājam pieejamais medus atbilst noteiktajām prasībām.

Zemkopības ministrs Armands Krauze ir uzdevis bez kavēšanās sākt sarunas ar Eiropas Komisiju, lai sakārtotu dabīgā medus autentiskuma kontroli, lai patērētājiem, kas uzturā vēlas lietot dabīgu medu, un uzņēmumiem, kas to izmanto pārtikas produktu ražošanā, būtu pārliecība par iegādātā medus dabisko izcelsmi.

Zināms, ka Eiropas Komisija medus kvalitātes uzraudzību šobrīd plāno sakārtot līdz 2028. gadam.

“Steidzami jāakreditē laboratorijas metodes medus autentiskuma noteikšanai, lai veikali, kuri tirgo viltotu medu, saņemtu bargu sodu,”

uzsver ministrs.

Tikko dabīga medus autentiskuma kontroles metode tiks akreditēta, šādu medu veikalos drīkstēs tirgot tikai ar norādi, ka tas ir mākslīgs medus.

“Esam neaizsargāti!”

“Mēs tagad nopietni apsveram iespēju samazināt bišu saimju skaitu”, atzina biškope N. Kapūna.

Situācija ar medus noietu esot ļoti mainīga un nestabila.

Viņas ģimenes sarūpētos biškopības produktus var iegādāties Pētertirgus skārņos. Tur nelielā stendā pati saimniece piedāvā gan medu burciņās un šūnās, gan ziedputekšņus, bišu maizi un propolisu.

Laikam ejot, pircēju paliekot aizvien mazāk. Iemesli tam vairāki, bet kā pirmo biškope nosauc cenu. Proti, veikalos medu var nopirkt krietni lētāk, nekā piedāvā vietējie medus ražotāji.

Otrais – ļaudīm patīk iepirkties lielveikalos, kur ne tikai viss vienuviet, bet arī ērti piebraukt un atstāt automašīnu.

Vairums, tikai lai ietaupītu, izvēlas pirkt lētāku medu, neaizdomājoties par tā kvalitāti un izcelsmi.

Pat neskatoties uz to, ka vietējam medum cena nav mainījusies jeb pieaugusi nu jau vairākus gadus. Pārdošanas cena turoties produkta pašizmaksas līmenī.

“Mēs, biškopji, esam ļoti neaizsargāti. Latvijā nu jau gadiem tiek ievests daudz medus no citām valstīm. Piemēram, no Lietuvas un pēdējos gados arī no Ukrainas,” N. Kapūna notiekošajā saskata līdzību ar to, kā Latvijā pamazām iznīkst piena ražotāji un ļoti grūti vēl citām lauksaimniecības nozarēm.

Jau gadiem Latvijā vairs neesot vietas, kur medu iepērk vairumā.

Ja pirms kovida mūsu biškopju saražotais medus iepirkts un vests uz Polijas rūpnīcām, tad tagad arī lietuvieši uzcēluši savu pārstrādes rūpnīcu.

Medneses bez darba nepaliks

Gatis Graudužis, Latvijas Biškopības biedrības Liepājas nodaļas vadītājs

Eiropa nespēj saražot tik daudz medus, cik tā spēj apēst. Rodas problēma. Tāpēc tirgū iekšā nāk jeb importē lētu preci, tostarp notiek un ļauj veidot arī krāpniecības.

Rezultātā cilvēki par dārgu naudu nopērk neīstu produktu tā vietā, lai atbalstītu vietējo bitenieku un produktu kvalitāti.

Veikalā, cik izrādās, var dabūt visu ko nopirkt: rakstīts “Medus”, bet, izrādās, tas ir tikai kaut kas salds.

Ja grib ko vienkārši saldu un ko pie tējas pielikt, cukuru var nopirkt pa lēto veikalā, bet, ja runa ir par maksimālu labumu veselībai – tad jāizvēlas medus.

Medus viltojumi ietekmē ne tikai patēriņa dažādību un paradumus, bet arī vietējo biškopju produkcijas noietu – cik viegli ir medu pārdot gan tepat uz vietas, gan eksportā.

Ja ir iespēja tirgotājam atrast kaut ko citu un arī pircējam tas būs vēl lētāks, protams, cietīs vietējais biškopis.

Ja gribi dabūt īstu mantu, jāatrod savs vietējais medus pārdevējs.

Maz ticams, ka kādreiz kāds biškopis gribētu mānīt savus klientus, jo tādējādi tas var pašam ātri atspēlēties ar zaudētu reputāciju, kas nozarē pastāvēšanā ir būtiska.

Turklāt šobrīd arī īstā medus cena vairumtirdzniecībā nav tik liela, lai kāds kaut ko maisītu un mānītos.

Noietu katrs meklē pats, kur var medu realizēt. Pēdējos gadus mūsu biteniekiem sāk rasties krājumi.

Ar realizāciju iet dažādi, bet vislabākais laiks medus tirdzniecībai ir ap Ziemassvētkiem un Jaungadu, kas ir dāvanu un arī slimošanas laiks.

Ir biškopji mūspusē, kas saka, ka samazinās savus apjomus, jo saka, ka nav jēgas turēt, ieguldīt līdzekļus un naudu, ka nevar pārdot.

Vai bites nākotnē bez darba paliks? Biškopība ir tradicionālā latviešu nodarbošanās. Domājams, ka prognozes par bišu dravu likvidāciju noteikti nav pamatotas, pavisam medus nozare nelikvidēsies nekad.

Jo cilvēki, kuri lieto medu un novērtē tā īpašības, lielākoties gribēs īstu un tīru mantu, lai būtu maksimāls labums veselībai.

Interese par biškopības uzsākšanu no jauna ir viļņveidīga, tā ir modes lieta un vienlaikus tam, kas ar to nodarbojas, ir jābūt sirdslietai.

Cilvēki, kad iegādājas īpašumus laukos, domā, ka ar medu papildus piepelnīsies, bieži tā tiek uzskatīta par risinājumu krīzes laikos, ir dažādi projekti, kas veicina dravu veidošanu.

Ja ir vēlme biškopību vērst plašumā un iet komerciālā virzienā – tas ir atkal cits jautājums, un ir jābūt ne tikai pie bitēm, bet jāseko līdzi tirgus situācijai.

Fakti

– Par neautentisku medu Igaunijas laboratorijas “Celvia CC” analīzēs noteikts SIA “Vinnis” liepziedu un griķu ziedu medus, divu veidu “Maxima” privātā zīmola “Favorit” medus produkti, “Maxima” veikalā iegādāts “Medaus pirkliai” medus, “Lidl” veikalā iegādāts “Maribel” krēmīgais ziedu medus un šķidrais ziedu medus, “Lidl” veikalā iegādāts “Mazurskie Miody” dažādu ziedu medus, veikalā “Mere” iegādāts “4 seasons food” dažādu ziedu medus, kā arī atsevišķi “Rimi” privātā zīmola “Rimi Smart” un “Rimi” medus produkti.

– Latvijas Biškopības biedrībā (LBB) skaidro, ka Eiropas Padomes direktīvā par medu tiek uzskatīta dabīga, salda viela, ko ražo ‘Apis mellifera’ bites no augu nektāra, augu dzīvo daļu sekrēta vai sūcējinsektu izdalījumiem uz augu dzīvajām daļām, kurus bites vāc, pārveido, papildinot ar īpašām vielām, nogulsnē, dehidrē, uzglabā un atstāj medus šūnās nobriest un nogatavoties.

– Eiropas Savienības (ES) medus ražotāji un fasētāji nedrīkst rūpnīcā sintezētam medus produktam uz etiķetes norādīt “medus”, kā arī autentisku medu nedrīkst sajaukt ar pārtikas cukura sīrupu vai produktu, kas neatbilst autentiska medus standartam, tirdzniecības vietā uz etiķetes norādot “medus”.

Direktīvā noteikts, ka autentisks medus ir tikai pilnībā medus bites ražots medus.

– LBB pārstāvji norāda, ka tirdzniecības vietās uz medus taras etiķetes jānorāda medus izcelsmes valsts. Piemēram, ja uz taras etiķetes norādīts, ka medus izcelsme ir Latvija, tad medum pilnībā jābūt ražotam Latvijā.

Tomēr ES regulējums pieļauj, ka medus fasēšanas uzņēmumi veido medus partiju, kas satur medus produkciju no divām vai vairāk valstīm, uz etiķetes norādot “ES valstīs un ārpus ES valstīm ražota medus maisījums”.

Avots: db.lv

Uzziņai

– Neīstam medum būs dedzināta cukura aromāts.

– Mākslīgo medu ieteicams uzglabāt ledusskapī (dabīgam medum tas nav nepieciešams).

– Mākslīgo medu parasti iegūst, sajaucot medu, cieti, sojas miltus, vai atšķaidot nektāru, kas arī ir nepareizi.

– 2014. gadā Austrālijā bijis milzīgs skandāls: atklājās, ka piektdaļa no veikalos pieejamā medus ir viltots, turklāt daļa pat bija bīstama dzīvībai, jo medum bija pievienots ne tikai cukura sīrups, bet arī antibiotikas.

– Cukura pakā ir tikai saharoze (pārsvarā sastopams cukurbietēs un cukurniedrēs), kamēr medū ir gan tā, gan arī glikoze un fruktoze – augļu cukuri. 

Fruktoze ir saldāka nekā saharoze, tāpēc medus šķiet saldāks par cukuru. Kaloriju gan medū ir vairāk nekā cukurā.

Avots: la.lv

– Lielākās medus ražotājas ir Ķīna, Eiropas Savienība un Dienvidamerikas valstis.

– Galvenie medus importētāji Eiropas Savienībā ir Ukraina un Ķīna.

– Patlaban Latvijā ar biškopību nodarbojas vairāk nekā 3644 iedzīvotāji.

Avots: Latvijas Biškopības biedrība

Es domāju tā: Vai ēdat medu?

Linda Ņemudrova – mamma:

– Nē, man tas negaršo. Tas nav man. Bet, tā kā man ir bērni, kuri mēdz slimot, medu izmantoju kā zāles. Sajaucu ar siltu pienu un sodu un dodu dzert, kad saaukstējušies. Palīdz!

Parasti nopērku mazu burciņu. Pēdējo reizi veikalā. Ikdienā to tik reti vajag, ka domāju – medus paliek medus. Neiedziļinos, cik tas dabīgs.

Zanda Ziemele – liepājniece:

– Medu izmantoju kā cukura aizstājēju, piemēram, pie tējas. Medus ir garšīgs! Pati medu nekad neesmu pirkusi, jo man to parasti uzdāvina. Tad pietiek ilgam laikam.

Veikalā neesmu ne reizi pirkusi medu, tāpat kā tur nepērku ievārījumus. Noteikti labāk medu iegādāties pie vietējiem pārdevējiem, biškopjiem. Labāk samaksāt eiro vairāk, bet būs īsts, dabīgs produkts.

Aija Bulava – vecvecmāmiņa:

– Medu lietoju, bet nepērku, jo dēlam ir bites. Reizēm medu lieku pie kafijas, reizēm uztaisu medus maizīti. Apēdu ar pienu kā garšīgu kārumu.

Dēls izdomāja, ka grib izmēģināt turēt bites. Esam liela ģimene un medu paši arī patērējam. Kad eju veikalā, tagad vispār nepievēršu uzmanību tam medum, kas veikala plauktā.

Evija Rimma – māmiņa:

– Es medu izmantoju kā profilakses līdzekli tikai gada aukstajos mēnešos. Piemēram, kad sāk sāpēt kakls. Medus man ir kā zāles, ne  ikdienas produkts.

Neizmantoju ne ziedputekšņus, ne propolisu vai ko citu. Bērnībā oma deva pienu ar medu, kad biju saaukstējusies. To esmu pārņēmusi.

Gaļina Šestakova – strādā:

– Katru rītu lieku pie dzēriena cukura vietā. Man ir pazīstama saimniece, un nu jau gadiem medu pērku tikai pie viņas.

Veikalā neesmu pirkusi, jo baidos, ka medus var nebūt īsts, dabīgs. Es ieteiktu šo produktu pirkt tikai pie vietējiem, pazīstamiem un pārbaudītiem biteniekiem. 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.