Bērnu slimnīcā Rīgā nonāk pacienti ar dažādām infekcijas slimībām, pat tādām, kas ir neatbilstošas vasaras sezonai, piemēram, norovīruss un rotavīruss, parādās arī pacienti, kuri inficējušies ar enterovīrusu.

BKUS ārsti stāsta, ka zarnu infekcijas ir bijušas arī citus gadus, taču, piemēram, pagājušajā gadā to bijis mazāk, jo saistībā ar Covid-19 izplatību cilvēki vairāk rūpējušies par savu veselību un higiēnu. Arī pirms Covid-19 parādīšanās vasaras sezonā šādu pacientu neesot bijis tik daudz kā šogad.

BKUS komunikācijas vadītāja Dace Zaldāte-Rozentāle pastāstīja: “Speciālisti uzsver, ka karstā laikā ir jābūt īpaši piesardzīgiem ar šīm slimībām. Izskatās, ka tiešām aizmirsta ir roku mazgāšana un dezinfekcija. Izvērtējot, ko pastiprināti darījām pirms kāda laika un ko darām tagad, redzams, ka dezinfekcijas līdzekļiem iztrūkuma vairs nav – no veikalu plauktiem tie vairs nepazūd.”

Tam visam vēl klāt arī cilvēku pastiprinātā vēlme satikties vienam ar otru. “Tā arī šīs slimības izplatās – krustu šķērsu.”

Īpaši bīstamas zarnu infekcijas ir bērniem līdz trīs gadu vecumam un veciem cilvēkiem, jo viņiem ātri var atūdeņoties organisms.

“Neizskatās, ka Liepājā būtu būtisks infekcijas slimību kāpums,” pavēstīja SPKC Komunikācijas daļas vadītāja Ilze Arāja, vērtējot pēdējo nedēļu statistiku par gadījumiem, kuros ir veikti laboratoriskie izmeklējumi pēc konkrētām sūdzībām. Uz analīzēm nepieciešamības gadījumā nosūta ģimenes ārsts, bet pēc tam informāciju saņem SPKC.

Par uzliesmojumu varētu saukt četrus līdz piecus gadījumus vienlaikus vai īstā periodā. “Slimnīcās nonāk tikai daļa pacientu, tie, kuriem ir smagākas slimības formas. Ar vieglākām formām cilvēki vēršas pie ģimenes ārsta,” pauda I. Arāja.

Laikus pamanot izmaiņas veselības stāvoklī un sadarbībā ar ģimenes ārstu izvēloties atbilstošāko ārstēšanu, parasti cilvēki paši tiek galā, analīzes un citu mediķu iesaistīšana nav nepieciešama.

Mediķi un SPKC atgādina ikvienam iedzīvotājam un jo īpaši mazu bērnu vecākiem, ka ļoti svarīgi ir rūpēties par higiēnu, kā arī karstā laikā pastiprināti sekot līdzi pārtikas produktu kvalitātei, izvērtējot, ko iegādāties un ko ņem līdzi, dodoties atpūtā.

“Risks palielinās, ja produktus nepareizi uzglabā, tāpat jāskatās, vai kādi konkrēti produkti karstumā nesabojājas ātrāk, kas arī var būt par pamatu saslimšanai,” par vēl vienu baktēriju un vīrusu izplatības risku un ietekmi uz veselību siltā laikā atgādināja I. Arāja.

“Risks pastāv, arī peldoties stāvošos ūdeņos, piemēram, dīķos, jāuzmanās arī pie jūras, kur krastā starp mazajiem sēkļiem izveidojas lielākas peļķes. Tur ūdens ir silts, un tas patīk ne tikai maziem bērniem, bet arī dažādām baktērijām,” viņa piebilda.

SPKC atgādina, ka personīgā higiēna jāievēro un rokas jāmazgā regulāri, jo tikai tā iespējams samazināt inficēšanās risku. “Ja nav pieejams ūdens, tad risinājums būs salvetes, kas paredzētas roku tīrīšanai,” ieteica I. Arāja. Savukārt vecākiem karstā laikā pastiprināti jārūpējas par bērnu roku tīrību, jo tas ir instruments, ar ko mazie izzina pasauli.

UZZIŅAI

• Norovīrusu infekcija ir akūta vīrusu infekcijas slimība, kurai raksturīga caureja, spontāna vemšana, sāpes vēderā, ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, slikta dūša. Slimība ilgst 2–3 dienas.
• Rotavīrusu infekcija ir akūta vīrusu infekcijas slimība, kurai raksturīgs gremošanas trakta gļotādas iekaisums. Akūts sākums, vemšana, bieža vēdera izeja, slikta dūša, sāpes vēderā, galvassāpes, vājums, slikta apetīte, paaugstināta ķermeņa temperatūra, vienlaikus var būt augšējo elpceļu iekaisums (iesnas, klepus).
• Enterovīrusa infekcijai nav izteiktu slimības pazīmju vai tās ir nespecifiskas, visbiežāk ir viegli, gripai līdzīgi simptomi – drudzis, muskuļu sāpes, kā arī ir iespējami izsitumi un kuņģa un zarnu darbības traucējumi.