“Braucienam uz Latviju mani pieteica māsa, bet, uzzinot, ka esmu pieņemta, biju priecīga par iespēju iepazīt šejienes kultūru un Liepājas jauniešus!” Hatice pastāsta. Pēc dažām dienām viņa jau dosies prom, tāpēc mums bija interesanti uzzināt, kā jaunietei te paticis.

“Man tiešām ļoti patīk Liepājas pludmale un skaistie saulrieti,” smaidot saka Hatice. Klusums un miers, ko var baudīt pie jūras, meitenei noteikti palikšot atmiņā vienmēr.

Tomēr pirmie iespaidi par Liepāju esot bijuši negaidīti. Jauniete atzīst, ka gaidījusi tipisku lielpilsētas jezgu un aktīvu vasaras nakts dzīvi – “esmu apciemojusi visas iespējamās izklaides vietas Liepājā, taču to nav daudz.” Lai gan pilsēta neesot tik liela un pārpildīta, kā jauniete to gaidījusi, viņa atzīst, ka novērtē Liepājas klusumu un dabas tuvumu. Haticei te pietrūcis arī Turcijai ierasto laikapstākļu.

“Pēc maniem standartiem, šī ir auksta vasara!” viņa atzīst.

Arī liepājnieki pirmajā brīdī liekoties nedaudz vēsi, jo ne vienmēr garāmgājēji atbildot ar sveicienu. “Tomēr, kad cilvēku iepazīst tuvāk, viņš uzreiz kļūst draudzīgāks,” saka jauniete.

Darbojoties ar Liepājas bērniem organizācijā “Liepājas Jaunie vanagi”, Hatice novērojusi, ka latviešu bērni ir klausīgāki nekā viņu vienaudži Polijā vai Turcijā – ja kādam pasaka, ko drīkst vai nedrīkst darīt, tad noteikumus parasti ievēro.

Līga Krēsliņa no “Liepājas Jaunajiem vanagiem” pastāsta, ka Hatice kopā ar vēl 12 brīvprātīgajiem sadarbībā ar Eiropas Solidaritātes korpusu ieradusies Liepājā, lai palīdzētu vadīt nometnes un organizēt dažādas aktivitātes, kas veicinātu fizisko nodarbinātību, jo īpaši svaigā gaisā, bērniem vecumā no 6 līdz 13 gadiem.

Aktivitātes iedrošina bērnus nelietot telefonus un spēlēties laukā.

Redakciju apmeklēt Hatice vēlējās, jo ieguvusi bakalaura grādu reģionālo televīziju studijās un pat paspējusi pastrādāt Turcijas Nacionālajā televīzijā. Viņa strādājusi par asistenti, veidojot dokumentālās filmas un sižetus par dzīvniekiem, ēdieniem un cīņas mākslām.

Tāpēc arī loģiska ir interese par mediju darbu. Iepazīstot “Kurzemes Vārdu”, viņa ir patīkami pārsteigta, ka avīzē parādoties tik daudz rakstu tieši par cilvēkiem, kas te dzīvo, jo viņai šķiet, ka visos Turcijas laikrakstos, gandrīz katrā lapā ir aprakstīti tikai un vienīgi politiskie konflikti. “Jūsu avīzes vēlme rakstīt par cilvēkiem ir pārsteidzoša,” Hatice saka.