Salīdzinot ar šī gada sākumu, trūcīgo personu skaits Liepājā gada nogalē pieaudzis divas reizes, – dzīvokļa pabalstos Liepājas pašvaldība izmaksājusi nepilnus divus miljonus latu, informēja Liepājas domes Sociālā dienesta vadītāja Iveta Pūķe.

“Situācija Liepājā daudz neatšķiras no kopējās situācijas Latvijā, taču vērojama tendence, ka sociālajā dienestā palīdzību nākt lūgt arvien vairāk liepājnieku, kuri iepriekš nav bijuši mūsu dienesta pastāvīgie klienti,” skaidro Pūķe, piebilstot, ka situāciju sociālajā jomā būtiski ietekmē augstais bezdarba līmenis. Viņa pozitīvi vērtē cilvēku aktivitāti, kārtojot trūcīgās personas statusu, jo tas dod iespēju saņemt daudzus cilvēkiem noderīgus atvieglojumus, piemēram, veselības aprūpē un citās jomās.

Šī gada janvārī Liepājā bija reģistrētas 2 814 personas, kas nokārtojušas trūcīgās personas statusu, savukārt novembrī jau – 4 633. Tikmēr dzīvokļa pabalsts šogad izmaksāts 7000 ģimeņu, un tam no budžeta tērēti 1,9 miljoni latu, garantētā minimālā ienākuma pabalstu Liepājā pašlaik saņem aptuveni 2000 liepājnieku.

Aptuveni 500 000 latu jeb 20% dzīvokļa pabalstu izmaksām saņemti no valsts. Sociālā dienesta vadītāja cer, ka nākamgad valsts šim mērķim atvēlēs vairāk naudas. Dzīvokļa pabalstu saņēmēju skaits Liepājā šogad būtiski nav pieaudzis, un, kā prognozē Pūķe, ja valsts nākamgad būtiski nesamazinās pensijas, pabalstu pieprasītāju skaits ievērojami nepieaugs.

Kā atzīst Pūķe, daudziem dzīvokļa pabalsta un trūcīgās personas statusa pieprasītājiem nav sakārtoti dokumenti, ko nepieciešams iesniegt sociālajā dienestā, un nav skaidrības, kādos gadījumos palīdzība pienākas, tāpēc ik nedēļas vairākiem klientiem palīdzību nākoties atteikt. Sociālā dienesta sociālās palīdzības daļā ir 22 darbinieki, kuriem jāveic milzīgs darba apjoms, jo darbinieku skaits nav palielināts proporcionāli pabalstu pieprasītāju skaitam.

Runājot par ļaunprātīgiem pabalstu pieprasītājiem, Pūķe norāda, ka tādi atteikumu saņemot jau pirms palīdzības saņemšanas, jo klientu sniegtā informācija iespēju robežas tiek pārbaudīta. “Piemēram, nesen kāds vīrietis iesniedza dokumentus par pabalsta saņemšanu, un tajos nebija uzrādīts, ka viņam būtu auto. Taču dažas dienas vēlāk, pārbaudot CSDD datubāzi, atklājās, ka neilgi pēc pabalsta pieprasīšanas uz viņa vārda ir reģistrēts auto, un palīdzība tika atteikta,” stāsta Pūķe. Viņa atgādina, ka uz pabalsta vai trūcīgās personas statusa pieprasītāja vārda nedrīkst būt pēdējo divu gadu laikā reģistrēts auto. Pēc Jaunā gada šī likuma norma, visticamāk, tikšot mainīta.

Pūķe atzina, ka atšķirībā no iepriekšējiem gadiem visus šī gada beigās aprēķinātos pabalstus liepājnieki saņems un naudas šim mērķim pietiekot. Izņēmums ir pabalsts par malku, ko izmaksā skaidrā naudā un caur banku, – to izmaksās janvārī.

LETA