Būvnieku
atraktais koka cauruļvads, visticamāk, agrāk ir kalpojis ūdens apgādei, portālu informēja Būvvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls. Koka
cauruļvada posmi ir izcelti no zemes, 
tos šodien nogādās  SIA ”Komunālā
pārvalde” noliktavā, notīrīs un turpmāk saglabās kā pilsētas komunālās saimniecības
vēstures liecību.

Brīvības ielā, veicot lietus ūdens kanalizācijas sistēmas
izbūvi, pagājušajā nedēļā starp Ķēžu un Grāvju ielu SIA SPMK vīri uzgāja iepaidīga
izmēra koka cauruļvadu.

Tas atradās divu līdz trīs metru dziļumā gar Brīvības
ielas dienvidaustrumu pusi, starp abām minētajām ielām. Iepretim uzņēmuma ”Liepājas
metalurgs” muzeja ēkai (vecais kantoris) cauruļvads taisnā leņķī pagriezās uz
bijušās rūpnīcas cehu pusi. Tā kā cauruļvads traucēja jauno komunikāciju izbūvi,
vairāki koka posmi vakar tika sazāģēti un izcelti virpsusē.

”Ļoti iespējams, tas ir vecs ūdensvads, kas kalpojis
metalurģiskā uzņēmuma vajadzībām 19. gadsimta beigās vai 20. gadsimta sākumā,
taču vēlāk izmantots kādu citu vielu sūknēšanai”, secina ”Komunālās pārvaldes”
būvuzraugs Igors Seņutins, kurš deva rīkojumu relikviju izcelt. Cauruļvada
izceltajos posmos ir saglabājušās melnas nogulsnes, dūņas vai pat kādu naftas
produktu paliekas. Iespējams, tāpēc fragmenti ir ļoti labi saglabājušies. Koka
konstrukcijas iekšējais diametrs ir 100 mm, tas darināts no priedes, ārējās
sienas ir pabiezas, ”jo bija jāiztur liels spiediens”.

Pirms četriem vai pieciem gadiem, veicot elektrotīklu izbūvi,
koka cauruļvada fragments zem Brīvības ielas uziets iepretim Latvenergo
elektroapakšstacijai. Toreiz konstrukcija atstāta zem zemes.

Darbi Brīvības ielā šogad notiek posmā starp Zemnieku un
Dzelzceļnieku ielu. ES struktūrfonda līdzfinansētā rekonstrukcijas projekta mērķis
ir izbūvēt virszemes notekūdeņu kanalizāciju un atjaunot ielas brauktuves
segumu. Darbi ir jāpabeidz novembrī.