Evika Siliņa (JV) labklājības ministres portfeli nomainījusi pret Ministru prezidentes amatu, kļūstot par otro sievieti premjeri Latvijā.

Jaunajai valdības vadītājai ir izglītība tiesību zinātnēs, pirms iesaistīšanās politikā strādājusi par advokāti. Savulaik bija Reformu partijas biedre, vēlāk pievienojās JV. Bijusi gan Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre, gan ekspremjera Krišjāņa Kariņa parlamentārā sekretāre.

Politologs un sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis uzskata –

pastāv risks, ka E. Siliņas valdība nenodzīvos līdz nākamajām parlamenta vēlēšanām.

Viņaprāt, divi līdzšinējie koalīcijas partneri – “Apvienotais saraksts” un Nacionālā apvienība – Siliņas valdībai “elpos pakausī” un būs gatavi jebkurā brīdī nomainīt tagadējos koalīcijas partnerus.

Arī eksprezidents Valdis Zatlers pieļauj, ka šī Saeimas sasaukuma laikā varam sagaidīt vēl vienu valdību, norādot, ka tagad viss būšot atkarīgs no E. Siliņas un viņas spējām likt strādāt gan ZZS, gan pie varas vēl nebijušajiem “Progresīvajiem”.

Tikmēr Rīgas Stradiņa universitātes lektore, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle spriež, ka lielākā daļa ministru ir ar pietiekamu politisko pieredzi, kas varētu būt priekšnoteikums, lai nerastos sadursmes, kuras varētu šūpot valdības stabilitāti.

Demisionējušais Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) savas mantinieces valdībā būs ārlietu ministrs. Pēc izglītības valodnieks, pirms iesaistīšanās politikā bijis uzņēmējs. Savulaik vadīja Ekonomikas ministriju, desmit gadus bija Eiropas Parlamenta deputāts. 2019. gada janvārī pirmoreiz apstiprināts par valdības vadītāju.

Ārlietu joma ir tuva arī premjeram, kuram bieži jāpārstāv Latvija starptautiskos forumos, sanāksmēs utt. Līdz ar to K. Kariņam nebūs grūti iejusties jaunajā amatā, spriež Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns.

“Kariņš ilgi bijis tajā apritē, ir arī pietiekami cienīts, viņam ir laba izglītība, ļoti labi prot angļu valodu, tāpēc Latvijai nebūs kauns par to, ka ārlietu ministrs slikti pārvalda vai vispār neprot angļu valodu,” K. Kariņa plusus uzskaita M. Andžāns.

Lielākais izaicinājums ārlietu jomā joprojām ir Krievijas karš Ukrainā. Ārlietu ministram jānoslēdz Latvijas prezidentūra Eiropas Padomē, tāpat jāturpina darbs, lai Latvija kļūtu par ANO Drošības padomes dalībvalsti.

“Attiecībā uz valsts drošību, kas pārklājas arī ar aizsardzības jomu, jācenšas panākt, lai Latvijā izvieto vēl vairāk ārvalstu karavīru,

jādomā, kā izmantot Liepājas ostu, meklējot iespēju tur pastāvīgi bāzēt kādu sabiedroto kuģi,” pauž Ģeopolitikas pētījumu centra direktors.

Satiksmes ministra amatā stājas Kaspars Briškens (”Progresīvie”). Ekonomists, bijušais diplomāts, 14. Saeimas deputāts. 2021. gadā mainījis partijas piederību – no ”Kustības Par!” uz ”Progresīvajiem”.

Katra valdības maiņa nes līdzi risku, ka jaunie ministri, sākot strādāt, gribēs ko mainīt, darīt citādāk, taču labās lietas, kas iesāktas Satiksmes ministrijā, vajadzētu pabeigt, saka kultūras darba organizatore Vērgales un Medzes pagastā Daina Vanaga.

”Lielākā sāpe, un, manuprāt, mums visiem svarīgi – lai lauku ceļi būtu izbraucami, un tas vairāk vai mazāk ir atkarīgs no Satiksmes ministrijas.

Saprotam, ka mazo ceļu ļoti daudz, bet katram iedzīvotājam svarīga viņa vieta un arī – lai būtu sakārtota pieejamība.”

Mazo ciemu iedzīvotājiem darbavietas lielākoties ir ārpus ciema, tas nozīmē, ka katru dienu jābrauc vai nu uz pagasta centru, vai pilsētu. ”Arī tuvākais ārsts un skola ir pagasta centrā, ceļiem jābūt kvalitatīviem, lai iedzīvotāji varētu sasniegt pakalpojumus, kas ikdienā nepieciešami. Svarīgi arī, lai tad, kad kaut kas atgadās un izsaukts kāds operatīvais dienests, arī ciemi būtu sasniedzami.”

Anda Čakša (JV) arī līdz šim pildīja izglītības un zinātnes ministres pienākumus. Ārste, uzņēmēja un politiķe, 13. un 14. Saeimas deputāte, savulaik bijusi veselības ministre.

Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskolas direktore Inta Korņējeva spriež, ka izglītības un zinātnes ministre amatā nostrādājusi pārāk īsu laiku, lai jau tagad redzētu darba rezultātus.

”Spriežot pēc informācijas masu medijos, ministre cenšas iedziļināties ar izglītību saistītajos jautājumos,” novērojusi direktore. ”Domāju, ka jāļauj viņai turpināt darbu un īstenot uzsākto.”

JV politiķis Hosams Abu Meri apstiprināts veselības ministra amatā. Bijis ievēlēts 12. un 14. Saeimā, pēc izglītības – ārsts, gastroenterologs.

Dienvidkurzemes novada pašvaldības Veselības aprūpes centra Ārstu palīgu nodaļas vadītāja Agrita Driviņa spriež: ”Abu Meri ir pietiekami ilgi politikā, lai daudz ko saprastu un varbūt arī zinātu, kas notiek visās sfērās, bet es domāju, ka par attālām lauku teritorijām varētu nezināt. Ja cilvēkam ar tām nav bijusi saskare, viņš arī nevar zināt.

Taču – cik nu daudz atkarīgs no ministra? Ierēdņi ministrijā diezin vai mainās, un, kas ir plānots, tas turpināsies.”

Medicīnā speciālistu trūkums ir pirmajā vietā, sākot ar ārstiem, beidzot ar māsām, māsu palīgiem un feldšeriem.

A. Driviņa nav dzirdējusi Abu Meri izsakāmies par šo jautājumu, bet pieļauj, ka ietekmē atalgojums: ”Ja tas būtu konkurētspējīgs, droši vien mediķu netrūktu tik daudz. Sevišķi aktuāla šī problēma ir lauku teritorijās, kur atalgojums mazāks nekā pilsētās.”

Tieslietu ministriju turpinās vadīt eksliepājniece, juriste Inese Lībiņa-Egnere (JV), kura iepriekšējā parlamenta sasaukumā pildīja Saeimas priekšsēdētājas biedres pienākumus, kā arī vadīja Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegāciju. Politikā savulaik startēja no Zatlera Reformu partijas, bet 2014. gadā pievienojās partijai ”Vienotība”.

Bijušais tieslietu ministrs, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors Gaidis Bērziņš kolēģi Inesi Lībiņu-Egneri vērtē kā jomas profesionāli.

Attiecībā par ministres darāmajiem darbiem vienu no prioritātēm viņš min turpināt palielināt atalgojumu tieslietu nozarē strādājošajiem, īpaši tiesu sēžu sekretāriem un tiesnešu palīgiem. Tas jau darīts, bet, ņemot vērā pēdējo gadu inflāciju, ar līdzšinējo atalgojuma palielināšanu ir nepietiekami.

“Ceru arī, ka sen iesāktais darbs pie jauna cietuma būvniecības Liepājā pārskatāmā periodā pārtaps taustāmā rezultātā.”

Tāpat G. Bērziņš norāda uz problēmām Valsts zemes dienesta pakalpojumos, proti, saistībā ar termiņu ievērošanu kadastrālās uzmērīšanas un inventarizācijas lietās. “Zinu, ka tieslietu ministre tam pievērsusi uzmanību, bet pie tā būtu aktīvi jāstrādā.”

Bijušais tieslietu ministrs atgādina, ka vienmēr aktuāls bijis jautājums arī par tiesu varas neatkarības stiprināšanu un arī turpmāk savu aktualitāti nezaudēšot jautājums, kā tiesu vara korelē ar Ģenerālprokuratūru.

Tāpat viņš spriež, ka Kopdzīves likums un ar to saistītie dokumenti īsti nav tieslietu jomas jautājums. ”Ja šāda iniciatīva jāvirza, tad tas jādara parlamentam, nevis Tieslietu ministrijai,” uzskata G. Bērziņš.

Armands Krauze (ZZS) stājies zemkopības ministra postenī. Viņš ir četru Saeimu deputāts, sākot no 10. Saeimas. Studējis lauksaimniecību, bijis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs.

Zemniekiem klājas tik raibi, ka par lauksaimniecības politiku negribas domāt, atzīst Dunikas zemnieku saimniecības ”Šuķi” saimniece Laima Veidemane.

”Iepriekšējā ministra Didža Šmita atvadu runā man patika ierosinājums, ka skolās visiem bērniem vajadzētu bezmaksas ēdināšanu un lai ir veselīga pārtika. Tik daudz mēs, visi zemnieki, varētu nodrošināt. Ņemot vērā, ka Armands Krauze ir bioloģiskais zemnieks, lai viņš par to domā.

Es arī uzskatu, ka daudz kas ir sarunājams. Biteniekiem problēmas sagādā augu ķīmisko aizsardzības līdzekļu lietošana. Domāju, arī tās ministrija varētu atrisināt, veicinot saziņu starp biteniekiem un zemniekiem, kuri miglo laukus. Ja gribētu – to izdarītu.”

Atbildību par iekšlietu jomu uzņēmies Rihards Kozlovskis (JV) – 14. Saeimas deputāts, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs. Valda Dombrovska valdībā jau bijis iekšlietu ministrs, šo amatu saglabājis arī Laimdotas Straujumas valdībā.

Pēdējā laikā novērotās problēmas iekšlietās ieskicē Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības valdes priekšsēdētājs Armands Augustāns.

”Šobrīd galvenais ir realizēt to lūgumu, ko Iekšlietu ministrija iesniegusi Finanšu ministrijai budžeta ietvaros, – par atalgojuma palielinājumu. Te jāizceļ Nacionālo bruņoto spēku divas būtiskas pozīcijas – uzturdevas kompensāciju un īres vai komunālo maksājumu piemaksu. Ja šos jautājumus jaunās valdības Iekšlietu ministrija realizētu, tas būtu ļoti liels pienesums.

Otra lieta, kam svarīgi pievērsties, lai iestāde var noteikt darbinieka prioritāti, neatkarīgi no tā, kurā apvienībā viņš ir.

Vadītāju attieksme pret darbiniekiem ir jāmaina, tā ļoti klibo.

Ja to realizētu, topošais gads stabilizētos saistībā ar darbinieku aiziešanu no dienestiem. Tāpat jāuztur profesijas prestižs, lai būtu vēlme strādāt.”

Labklājības ministra krēslā atgriezies Uldis Augulis (ZZS), kurš bijis arī satiksmes ministrs, vairāku Saeimas sasaukumu deputāts. Ievēlēts 14. Saeimā.

Liepājas Nakts patversmes vadītāja Ilona Šlisere sociālajā jomā strādā ilgus gadus, tādēļ ieskicē, viņasprāt, būtiskākos jautājumus, kas Labklājības ministrijai šogad būtu jārisina.

”Sociālajā jomā visvairāk nākas strādāt ar sekām, tomēr valstiskā un pašvaldību līmenī būtu svarīgi pievērsties agrīnai prevencijai visos līmeņos, sākot ar bērniem līdz pat sirmgalvjiem. Arī līdzekļi būtu jānovirza bērniem un pirmsskolas izglītības iestādēm, jāsakārto atalgojuma sistēma atbalsta personālam, speciālistiem.

Ja reiz vēlamies nozarei piesaistīt izglītotus un profesionālus cilvēkus, ņemot vērā, ka viņu izglītošanās ir nepārtraukts process, atalgojumam jābūt atbilstošam.

Tas arī dos iespēju prasīt kvalitatīvu, nevis kvantitatīvu rezultātu. Bērnam ir jābūt prioritātei, bet nedrīkst aizmirst arī par citām neaizsargātām grupām, kā, piemēram, seniori. Tāpat būtu jāizvērtē pakalpojumu efektivitāte. Ja atteiktos no tiem, kas sevi pierādījuši kā neefektīvi, vieta atbrīvotos kam jaunam. Iekšējā revīzija palīdzētu.

Kā arī būtu jāveicina sadarbība starp iestādēm un nozarēm. Labklājības ministrijai būtu jāstrādā roku rokā ar Veselības ministriju, jo šīs jomas ir praktiski nedalāmas.”

Par klimata un enerģētikas ministru apstiprināts 14. Saeimā ievēlētais Kaspars Melnis (ZZS). Viņš ir lauksaimnieks, uzņēmējs un politiķis, bijis Rēzeknes novada domes deputāts. Izziņojot, ka K. Melnis vadīs Klimata un enerģētikas ministriju, pret to kategoriski iebilda Latvijas vides organizācijas.

”Es noteikti gribu šajā amatā redzēt kompetentu, zinošu un, kas tikpat svarīgi, ieinteresētu cilvēku, kurš ir gan gatavs turpināt jau iesāktos darbus ceļā uz klimatneitralitāti, gan atbalstīt un veidot jaunus,” saka liepājniece Ilze More, kura darbojas organizācijā ”Zaļā brīvība”.

Viņasprāt, ir būtiski pilnveidot un ieviest jauno Klimata likumu, kā arī Nacionālo klimata un enerģētikas plānu, skaidri norādot Latvijas prioritātes.

”Vēlētos redzēt sociāli taisnīgāku pieeju pārejai uz atjaunīgās enerģijas ieviešanu, lai tā būtu iespēja mazināt enerģijas nabadzību ikvienam, piemēram, saņemot valsts atbalstu, lai veidotu energokopienas vai ieviestu siltumsūkņus savos mājokļos. Svarīgs temats, manuprāt, ir arī transports – vai mums ir cerība tuvākajā laikā radīt ērtu un drošu publiskā transporta sistēmu, kas ļautu pārvietoties videi draudzīgāk, mazinātu sastrēgumus un ietaupītu laiku.”

”Kā klimata un enerģētikas ministru es neatbalstu K. Melni,” atklāti teic I. More,

”ir ciniski, ka cilvēks, kurš iepriekš publiskajā telpā demonstrējis izpratnes un zināšanu trūkumu par klimata, vides un dabas aizsardzības politiku, kā arī iestājies pret nozīmīgiem Zaļā kursa virzieniem, piemēram, dabas atjaunošanas regulu, un bijis pret Klimata un enerģētikas ministrijas izveidi, kļuvis par ministru.”

Vairāk sadarbību ar citām institūcijām un nozarēm, kā arī pēc iespējas lēmumu procesu pieņemšanā iesaistīt sabiedrību – to gribētu sagaidīt no ministrijas vadības.

“Klimata pārmaiņas un pielāgošanās sekām skars visu sabiedrību kopumā, un, jo vairāk neizdiskutētu konfliktu būs, jo grūtāk būs virzīties klimatneitralitātes virzienā.”

Agnese Logina (“Progresīvie”), kura kļuvusi par kultūras ministri, ir Latvijas kultūras pētniece, kino kuratore un kritiķe, kultūras politikas eksperte un politiķe. Bijusi Rīgas domes deputāte, iepriekš nesekmīgi kandidējusi 13. Saeimas vēlēšanās kā Latgales saraksta līdere, kā arī 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās. 2022. gadā kandidējusi 14. Saeimas vēlēšanās, parlamentā nav ievēlēta.

Tas, ka jaunā ministre ir no kultūras ļaužu vidus, vērtējams ar pluss zīmi, atzīst Liepājas Kultūras pārvaldes vadītājs Juris Jirgens.

Ļoti svarīgi ministrei būtu panākt, ka valdībā izprot kultūras ministrijas vajadzības, to, kas ir nepieciešams kultūrai. ”Kultūras nozare ir ļoti pašpietiekama, tajā strādā profesionāļi, institūcijas darbojas neatkarīgi no tā, vai ir labs vai mazāk labs ministrs,” uzskata J. Jirgens.

”Kas ir izaicinājums jaunajai ministrei – tieši šis laiks pasaules kontekstā. Ir vairāki sarežģīti jautājumi, kuri svarīgi tieši šim laikam – integrācija, pilsoniskās sabiedrības attīstība, medijpolitika, kura šobrīd Latvijā pie daudznacionālā sastāva ir nenovērtējami svarīga.”

J. Jirgens spriež, ka jaunajai ministrei un valdībai kopumā nav nemaz tik daudz laika, lai iestrādātos.

”Īsā laikā jaunajai ministrei kā cilvēkam, kurš zina kultūras drēbi vai kultūras sistēmu, būs jāpierāda ļoti vienkārša lieta – spēja darboties valsts pārvaldē, un no tā arī būs atkarīgi viņas panākumi vai ieguvumi Latvijas kultūrai.”

Savu krēslu finanšu ministra amatā saglabā Arvils Ašeradens (JV). Viņš bijis vairāku Saeimas sasaukumu deputāts, ievēlēts 14. Saeimā. Iepriekš arī Ministru prezidenta biedrs un ekonomikas ministrs.

Savukārt Ekonomikas ministrijas vadību pārņēmis Viktors Valainis (ZZS). Ievēlēts 14. Saeimā, bijis arī vairāku iepriekšējo Saeimas sasaukumu deputāts.

Par to, kādu atbalstu sagaida vietējie uzņēmēji, ieskicē kafejnīcas ”Papus” īpašnieks Juris Rudzītis.

”Galvenais, ko gribētos lūgt valdībai, – beigt kaut ko dalīt savā starpā, strīdēties, bet beidzot sākt vienkārši strādāt un darīt,

jo galu galā par viņiem balsojis katrs iedzīvotājs, ne vien uzņēmēji vai citu jomu pārstāvji. Runājot no mazā uzņēmēja pozīcijām, varu teikt, ka šī brīža lielākais satraukums ir kredītsaistības, jo, piemēram, kafejnīca nav ražojošs uzņēmums.

Euribora likmes nevienam nav noslēpums, uzņēmējam 10% no kredīta ir jāmaksā bankām. Valdībai vajadzētu koncentrēties uz to, lai uzņēmējs spēj izdzīvot un neiznīkst. Šī ziema būs ļoti grūta, ne tikai man, bet arī citiem kolēģiem.”

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju tagad vadīs Inga Bērziņa – bijusī Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja. Sākotnējo darba pieredzi guvusi, strādājot par ģeogrāfijas skolotāju Rīgas Angļu ģimnāzijā un vēlāk – Viļa Plūdoņa Kuldīgas 1. vidusskolā, kur kļuvusi par direktora vietnieci. Arī viņa pērn ievēlēta 14. Saeimā.

Dunikas un Rucavas pagastu apvienības pārvaldniece Agija Kaunese: ”Man kā reģiona iedzīvotājai šķiet, ka svarīgi būtu pievērsties reģionu attīstībai. Viens no būtiskākajiem jautājumiem ir infrastruktūras uzlabošana, kas ietver gan ceļus, gan rūpes par to, lai cilvēkam viss vajadzīgais būtu pieejams.

Pēc dažiem pēdējiem lēmumiem gribētos teikt valdībai, ka Latvija nebeidzas pie galvaspilsētas robežām,

šoreiz akcents jāliek uz reģioniem un to attīstību. Pats galvenais tajā visā ir cilvēks, un to nedrīkst aizmirst.”

Par aizsardzības ministru kļuvis Liepājā dzimušais Andris Sprūds (“Progresīvie”), kuru ievēlēja 14. Saeimā. Iepriekš darbojās kā Latvijas Ārpolitikas institūta valdes loceklis un pētnieks, bijis Rīgas Stradiņa universitātes profesors, dekāns Eiropas studiju fakultātē, darbojies Politikas zinātnes katedrā.

NBS komandleitnants rezervē Uldis Zupa norāda, ka valsts drošības un arī Aizsardzības ministrijas prioritātes, kā tas ir redzams jaunajā deklarācijā, praktiski palikušas nemainīgas.

Tās paredz gan esošā Eiroatlantiskā kursa noturēšanu, atbalsta Ukrainai turpināšanu, finansējuma nodrošināšanu aizsardzības nozarei, visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas turpināšanu, gan sabiedrības gatavības krīzei paaugstināšanu, gan uzņēmēju iesaisti valsts aizsardzībā.

“Vienlaikus vēlētos jaunā ministra darbībā redzēt aktīvāku rīcību citu ministriju un ārpus aizsardzības resora esošo iestāžu un pašvaldību iesaistē, lai nodrošinātu arī praktiski visaptverošās valsts aizsardzības funkcionēšanu.

Tāpat jēgpilna Valsts aizsardzības civilā dienesta praktiskā izveide ar iespējām dienestu veikt visās civilās aizsardzības sistēmā esošajās organizācijās būtu apsveicama. Neapšaubāmi, jāturpina jaunā poligona ”Sēlija” izveide, tāpat arī nedrīkstētu aizmirst par modernas Jūras spēku bāzes izveides projektu Karostā,” viņš saka.

UZZIŅAI

​DAĻA NO JAUNĀS VALDĪBAS PLĀNA

> Latvijas eiroatlantiskais ārpolitikas kurss, ārējā un iekšējā drošība ir vienotas prioritātes, kuras apņemamies īstenot, nodrošinot valsts aizsardzības budžetu 3% apmērā no IKP līdz 2027. gadam un sabiedriskās kārtības un drošības finansējumu 2,5% apmērā no IKP līdz 2026. gadam.

> Risināsim valsts demogrāfisko pārmaiņu izaicinājumus, paplašinot atbalstu ģimenēm ar bērniem, nodrošinot bērniem pieejamus izglītības, sociālos un veselības aprūpes pakalpojumus.

> Veidosim uz pacientiem orientētu veselības aprūpes pakalpojumu sistēmu, nodrošinot primārās veselības aprūpes plašāku pieejamību, kas būtiski uzlabo agrīnu diagnostiku un spēju efektīvi ārstēt pacientus no slimībām ar augstiem mirstības rādītājiem.

> 2025. un 2026. gadā turpināsim minimālās algas paaugstināšanu, izstrādājot skaidru mehānismu tās noteikšanai, lai nosegtu dzīves dārdzības pieaugumu un mazinātu ienākumu nevienlīdzību un nabadzības riskus.

> Uzlabosim mājokļu pieejamību, palielinot investīcijas mājokļu, tai skaitā īres mājokļu, būvniecībā un renovācijā dažādos Latvijas reģionos.

> Mazināsim birokrātiju un valsts pārvaldi padarīsim elastīgāku, vairāk uzticēsimies uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību spējai vadīties pēc pašdeklarācijas principa un dosim iespēju veidot standartizāciju nozarēs.

> Veiksim būtiskas izmaiņas nodokļu politikā vienu reizi četru gadu ciklā. Uzlabosim ekonomikas konkurētspēju, mazināsim ienākumu nevienlīdzību un palielināsim nodokļu ieņēmumus, kā arī samazināsim ēnu ekonomiku. Vienkāršosim nodokļu nomaksu, padarot to mazāk resursu un laika ietilpīgu.

Avots: Deklarācija par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību