“Nesen Muzeju naktī ar apmeklētājiem saskaitījām uz celiņiem piecus zalkšu mazuļus,” papildina uzņēmuma Vides departamenta vadītāja Santa Kļava.

Pamanīto uzreiz fiksē

No vienas puses, Latvijas lielākais būvmateriālu ražošanas uzņēmums par tīru un klusu vidi var pateikties lielai naudai, par ko 2010. gadā ekspluatācijā palaida pilnīgi jaunu, tobrīd Eiropā modernāko cementa rūpnīcu ar slēgtām tehnoloģiskām līnijām, kas neļauj vidē nonākt putekļiem un slāpē skaņas.

No otras – gadu no gada uzņēmuma kolektīvs nosprauž plānus, kā strādāt aizvien draudzīgāk videi ne tikai produkcijas ražošanas procesā.

“Lielie darbi izdarīti, ar katru gadu aizvien grūtāk izdomāt, kā varam būt vēl zaļāki,”

stāsta Santa.

“Noderīgs rīks ir mobilā lietotne – ja, ejot pa rūpnīcas teritoriju, jebkurš darbinieks pamana kaut ko potenciāli bīstamu, remontējamu vai uzlabojamu, var konkrētu vietu nofotografēt un ar komentāru nosūtīt administrācijai. Katrs šāds priekšlikums automātiski tiek reģistrēts un gaida risinājumu, kuram izsekot var arī pats iesniedzējs. Tādējādi gan pamanām kaut ko labojamu, gan atrodam, kā ietaupīt resursus, piemēram, elektroenerģiju. Savulaik darbinieki ieteica braukšanai pa rūpnīcas teritoriju pāriet uz elektroauto, un tagad maiņu meistaru rīcībā ir četras ar elektrību darbināmas automašīnas.”

Mazāk dīzeļdegvielas un benzīna

Cementa ražošanā nevar iztikt bez jaudīgas tehnikas kravu pārvadājumiem un karjeru izstrādei. Savukārt darbinieku vajadzībām fosilos energoresursus cenšas ietaupīt.

“”SCHWENK Latvija” darbojas Brocēnos, Rīgā, Madonā, Talsos; rūpnīcā strādā speciālisti no Rīgas. Lai katram nebūtu jābrauc ar savu auto, viņus kopā atved un aizved ar mikroautobusu,” turpina S. Kļava.

“Arī uz sanāksmēm, semināriem dodamies ar vienu transportu.

Liels resursu un laika ietaupījums ir tiešsaistes sanāksmes – agrāk nedēļā reizes trīs bija jābrauc uz Rīgu, tagad visu var izrunāt katrs no sava kabineta; protams, ka arī klātienes tikšanās ir svarīgas, taču tās notiek retāk.

Ražošanā tieši neiesaistītiem darbiniekiem ir iespēja strādāt no mājām, uzņēmums nodrošina ar darbam nepieciešamo. Tas ir gan ekonomiski, gan arī ļauj iesaistīt darbā speciālistus, kuri dzīvo tālu no mūsu birojiem. Galvenais, lai laikus izpildi savus pienākumus un darba laikā esi sasniedzams! Katrs pats var izvērtēt, vai ražīgam darbam viņam nepieciešama biroja vide vai arī spēj koncentrēties pienākumiem mājās.”

Veicinot videi draudzīgu energoresursu izmantošanu, Brocēnu cementa rūpnīcas teritorijā ir elektroauto maksas uzpildes vietas arī to darbinieku automašīnām, kuriem kopīgais transports neder maršruta vai pārvadāšanas laiku dēļ.

“Kravas automašīnu šoferi, kas ikdienā ved cementu uz Liepājas ostu, ieteica iegādāties kompresoru, kas cementu pārkrauj no autocisternas ostas terminālī,” papildina “SCHWENK Latvija” Loģistikas daļas vadītājs Igors Dviņins.

“Tādējādi kravas izkraušanas laikā mašīnu var nedarbināt un ietaupīt trīs četrus litrus degvielas.

Ja dienā uz termināli aizved vidēji 50 kravu, ietaupījums ir nozīmīgs.”

Bet pēdējā laika lielākās investīcijas ārpus cementa ražošanas saņēmusi iekšējā dzelzceļa sistēma – aptuveni sešdesmitgadīgas padomju laika lokomotīves vietā šopavasar cementa vagonus uz silosiem un no tiem nogādā ar elektrību darbināma kombinētās gaitas iekārta jeb lokomobilis – lokomotīve, kas spēj pārvietoties arī pa ceļu.

“Pagaidām lokomobilim nav bijis vajadzības nobraukt no sliedēm –

vienīgā reize bija Muzeju naktī, kad to aizvedām uz autostāvvietu parādīt apmeklētājiem,” saka “SCHWENK Latvija” dzelzceļa infrastruktūras vadītājs Toms Butkus.

“Taču paredzam, ka būs situācijas, kurās šāda mobilitāte noderēs, piemēram, vienlaikus pārvietojot vagonus pa diviem sliežu ceļiem. Speciālists, kas vada lokomobili, izvērtē, kuros dzelzceļa punktos būtu jāizbūvē pārbrauktuvēm līdzīgi posmi, lai lokomobilis var uzsākt braukšanu ar gumijas riepām.”

Igors Dviņins uzsver kombinētās gaitas iekārtas priekšrocības: tās ekspluatācijai nav vajadzīgi divi cilvēki – mašīnists un darbinieks, kas vada iekraušanu un regulē lokomotīves kustību.

Tagad strādā viens, jo var vadīt attālināti, turklāt darba apstākļi nav salīdzināmi ar vecās lokomotīves kabīni.

Uzņēmums saņēmis atļauju lokomobili izmantot uz publiskajiem sliežu ceļiem – tas nozīmīgi, lai nogādātu vagonus Brocēnu stacijā transportēšanai uz Liepāju.

Bet galvenais ir ekonomiskais efekts un draudzīgums pret vidi.

“Lokomotīve patērēja 20–23 litrus dīzeļdegvielas stundā,”

Toms Butkus paskaidro.

“Tātad vienā maiņā, aptuveni desmit darba stundās, neskaitot pauzes, vajadzēja 200–230 litru, turklāt radīja ievērojamus CO₂ izmešus. Lokomobilis aprīkots ar 130 KW baterijām, ko mēs vienā maiņā pat pilnībā neizmantojam, jo atšķirībā no lokomotīves šo iekārtu var izslēgt, kamēr tiek uzpildīti vagoni. Ekspluatācijas izdevumi vienā maiņā ir vidēji 15 eiro, un nekādu izmešu.”

Bez papīriem

Pieminējusi iespēju jebkurā brīdī pa mobilo tālruni iesniegt priekšlikumus administrācijai, S. Kļava uzsver, ka telefoni, ko uzņēmums piešķir visiem darbiniekiem, aprīkoti ar lietotnēm, kas nodrošina pilnvērtīgu informācijas apmaiņu.

Pirmkārt, tie ir kadru daļa – lietotnē darbinieki aizpilda un nosūta dažādu pieprasījumu veidlapas, piemēram, iesniegumus par atvaļinājumiem, brīvdienām, komandējumu atskaites. Pašiem tik vien kā jāatzīmē datumi kalendārā un izvēlnē jāatķeksē prasījuma iemesls.

Nekādu uz lapām rakstītu iesniegumu!

Tālrunī pienāk algas aprēķins, atbildes uz iesniegumiem, rīkojumi un cita informācija.

Cita lietotne darba drošībai. Tajā pieejamas instrukcijas, un darbiniekam jāatzīmē, ka iepazinies ar tām, kuras attiecas uz viņu. Vēl vairāk – telefonā jebkurā brīdī var sameklēt aktuālu instrukciju un atsvaidzināt zināšanas.

Lietotnē ievada informāciju par obligātajām veselības pārbaudēm, un vadītāji redz, kuri darbinieki tās izgājuši, kuri ne.

Cementa rūpniecībā ir iekārtas, kuru gatavības darbam drošības dēļ jāpārbauda katru rītu, – arī to operatori atzīmē telefona lietotnē.

“Iespējams, ka piecu cilvēku uzņēmumā šādas elektroniskas dokumentu aprites sistēmas nebūtu nozīmīgas,

bet “SCHWENK Latvija” 350 darbinieku kolektīvā tādējādi nodrošinām precīzu un pārskatāmu informācijas apriti un, protams, ietaupām ļoti daudz laika un resursu, jo iztiekam bez rakstīšanas uz papīra, drukāšanas, iesniegšanas, apkopošanas, pazudušo meklēšanas…” rezumē S. Kļava.

Par projekta “Multiplatformu publikāciju cikls par klimatneitralitātes un klimatnoturības izpratnes veicināšanu “Kā pieci pirksti”” saturu atbild SIA “TV Kurzeme”. Projekta nr. EKII-9/7.