Foto: Ebreju kapos atklāj atjaunoto memoriālu
Liepājas Līvas kapsētas ebreju sektorā atklāts atjaunotais masu kapa memoriāls 18 zināmajiem cilvēkiem no vairāk nekā divsimt ebrejiem, kuri bija deportēti uz Latviju no nacistiskās Vācijas okupētajām Eiropas valstīm. 13 no viņiem apbedīti ebreju kapsētā, piecu atdusas vieta nav zināma.
liepajniekiem.lv
Piemiņas pasākums 8. oktobrī bija veltīts Liepājā bojāgājušajiem ebrejiem no Vācijas, Austrijas, Ungārijas un Čehoslovākijas, kā arī 1941. gadā uz Latviju deportētajiem Centrāleiropas ebrejiem.
Todien pieminēja arī Liepājas ebreju geto likvidācijas 83. gadadienu.
Ebreji 1944. gadā bija atvesti šurp no Rīgas un gāja bojā bombardēšanas laikā.
Memoriāls godina Liepājā bojāgājušos un piemin izdzīvojušos, kuru dzīvi neatgriezeniski ietekmēja šeit pieredzētais.
Memoriālu izveidoja atklātais sabiedriskais fonds “Liepājas ebreju mantojums” ar Vācijas Federatīvās Republikas vēstniecības Latvijā un fonda “Uniting” atbalstu.
Izdzīvojušo atmiņas, arhīvu dokumenti un vēstures pētījumi palīdzēja noskaidrot masu apbedījuma vietas vēsturi un izsekot to ieslodzīto likteņiem, kuri Otrā pasaules kara pēdējā posmā nonāca Liepājā.
Šīs liecības palīdz izprast Liepāju kā tranzīta, vajāšanas un izdzīvošanas vietu Eiropas holokausta vēsturē,
skaidro fondā “Uniting”.
Atklāšanā uzrunas teica fonda “Liepājas ebreju mantojums” vadītāja Ilana Ivanova, Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš, Liepājas ebreju draudzes vadītāja Anna Petrova, Vācijas vēstniece Latvijā Gudruna Masloha, holokaustā izdzīvojušā dēls Freds Zimmaks, muzeja “Ebreji Latvijā” direktors Iļja Ļenskis un Liepājas ebreju draudzes pārstāvis Eduards Kaplāns.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
