liepajniekiem.lv
Taču aiz tās redzamās fasādes ik dienas darbojas sarežģīta sistēma – dzīvs, nepārtraukti mainīgs mehānisms.
Un šo mehānismu līdz smalkākajai detaļai pārzina Aldis Kaupa, koncertzāles valdes loceklis, tās saimnieciskais vadītājs jau kopš atvēršanas dienas.
Svinot ”Lielā dzintara” 10 gadu jubileju, viņš ir pārliecināts – varam būt lepni, ka Liepājā ir šāda koncertzāle. ”Es pats noteikti esmu.”
Strādā no pirmās dienas
Bez A. Kaupas koncertzālē no pirmās dienas joprojām strādā arī skaņu operators Jānis Straume, trīs apkopējas – Inna Nikolājeva, Sindija Galdika un Sandra Lauberte –, kā arī vecākais ēkas un teritorijas uzraugs Toms Gūtmanis.
A. Kaupa ir bijis klāt jau koncertzāles pirmsākumos – vēl pirms ēka nodota ekspluatācijā. Kamēr savu telpu nebija, birojs atradies Liepājas Latviešu biedrības namā.
Darbā viņu pieņēmis toreizējais ”Lielā dzintara” valdes loceklis Ints Dālderis.
Darba intervija A. Kaupam joprojām palikusi atmiņā, jo tieši šo notikumu viņš min, atbildot uz jautājumu, vai atceras savu pirmo darba dienu.
”Biju trešais vai ceturtais darbinieks, kuru pieņēma,” spriež Aldis, līdz ar to bijis klāt savā ziņā unikālos koncertzāles attīstības posmos – nodošanā, iekārtošanā, iepazīšanā, komandas veidošanā un ikdienas darbības uzsākšanā.
”Atceros, kā būvnieks pēc dokumentu parakstīšanas aizgāja un es paliku viens.
Pirmās dienas, maigi sakot, bija stresainas.
Protams, tagad ir vieglāk – viss ir palaists, mēs kontrolējam, sekojam līdzi, risinām dažādas situācijas.”
”Es parasti saku tā: jums taču ir dzīvoklis vai māja, vai ne? Tur arī vienmēr kaut kas notiek – kaut kas jālabo, jāmaina. Bet iedomājieties, kā ir ar koncertzāli.
Cik tā ir liela, kādos apjomos viss notiek! Tur arī kaut kas plīst, arī tur visu laiku ir jādara, jāreaģē. Tas ir nemitīgs process,” saka A. Kaupa, stāstot, kā ir rūpēties par tik milzīga izmēra un arī sarežģītu ēku.
Koncertzāle visu laiku atrodas attīstības procesā. Arī pieejamības ziņā – tiek strādāts pie tā, lai kļūtu labāk.
”Jo laiks iet uz priekšu, mainās noteikumi, parādās jaunas prasības, un mēs pielāgojamies.
Meklējam risinājumus, ieviešam uzlabojumus, pārdomājam – lai skatītājs, atnākot uz koncertzāli, justos droši, ērti un nenojaustu to visu, kas tiek darīts.”
Lai citi justos ērti
Šīs nedēļas nogalē, kad koncertzālē gaidāmi svinību pasākumi, Aldis neatpūtīsies. Prātu aizņems domas par apmeklētājiem.
”Visgrūtāk ir tad, kad ierodas valsts prezidenti vai citas augsta līmeņa amatpersonas,” viņš atzīst.
”Mēs pat jokojam, ka varam uzelpot vien tad, kad augstie viesi ir izgājuši no koncertzāles. Ja viss bijis kārtībā – tātad, esam savu darbu izdarījuši.”
A. Kaupa ir koncertzāles acis un ausis.
”Tāpat kā visi pārējie mūsu darbinieki – vietu ierādītāji, apkopēji, tehniskie cilvēki. Vienmēr saku – esam modri un sekojam visam līdzi.”
”Viņa pārziņā ir viss, lai šī māja funkcionētu bez problēmām. Un, jāsaka, tieši pateicoties tam, mākslu ir vieglāk radīt.
Jo, kad apkārt ir droša vide, kurā nav jādomā par to, kā spīd gaisma vai kā darbojas kanalizācija, tas viss ļauj pilnībā pievērsties radošajam darbam. Un tā ir tieši Alda atbildība,” saka koncertzāles vadītājs Timurs Tomsons, atzīmējot, ka kolēģis ir ārkārtīgi lojāls šai būvei – jau no pamatakmens.
”Viņš patiešām lieliski pārzina koncertzāli, viņš zina katru stūri, katru detaļu.
Tieši pateicoties viņam, mums ir ISO sertifikāts, kas apliecina mūsu atbilstību energoefektivitātes standartiem.
Tāpēc šī ēka tiek atzīta par energoefektīvu būvi. Mēs, mākslas praktiķi, pateicoties viņam, varam justies ērti šajā mājā un darīt savu pamatdarbu. Un tas nozīmē ļoti, ļoti daudz,” veikumu uzteic T. Tomsons.
”Protams, pēc 10 gadiem jau vari mazliet atslābt, bet pirmos gadus vispār nevarēju vienkārši atnākt uz koncertu un to baudīt kā citi.
Prātā visu laiku bija, vai viss ir kārtībā, vai ventilācija strādā, vai nenostrādās ugunsdrošības signalizācija, vai nenotiks kāda kļūme.
Tas bija īsts rūdījums pašam sev,” atzīst saimnieciskais vadītājs.
”Tas “atslābums”, ko izjūtu tagad – tas ir vairāk iekšējs, nevis fizisks.
Fiziski tu joprojām esi visur klāt, visos pasākumos, skaties, kur kas notiek, drošības jautājumi ir ļoti svarīgi – gan attiecībā uz tehniskajām sistēmām, gan uz apmeklētājiem, uz jebkādu ārēju risku.”
No biroja vēro saullēktu
A. Kaupa ir pārliecināts – strādā vienā no brīnišķīgākajiem birojiem Liepājā, varbūt pat visā Latvijā: ”No rīta, nākot uz darbu, es iznāku no lifta un man paveras skats uz saullēktu.
Es katru dienu redzu, kā tā aust, un varu novērot, kā mainās laikapstākļi. Katrs gadalaiks piedāvā kaut ko citu.
Man visvairāk patīk pavasara rīti – pilsēta mostas, daba mostas.
Turklāt tie oranžie stikli padara saules gaismu vēl krāšņāku, siltāku, pilnīgāku – tā piešķir pavisam īpašu noskaņu.”
”Pirmkārt,
koncertzāle, manā skatījumā, ir Liepājas simbols – viennozīmīgi.
Un, otrkārt, tā ir kultūrvieta, kur cilvēkiem ir iespēja baudīt augstas klases mākslu par demokrātiskām cenām. Valsts un pašvaldība nāk pretī biļešu cenu jautājumā, un tas nozīmē, ka arī reģionos iespējams baudīt kvalitatīvu kultūru tepat, Liepājā,” uzskata A. Kaupa.
Viņaprāt, gan iedzīvotāji, gan pilsētas viesi var būt lepni, ka Liepājā ir šāda koncertzāle.
”Katru reizi, kad redzu fotogrāfiju, kur koncertzāle vakarā izgaismota – no malas, no augšas, no jebkura rakursa – vienmēr rodas lepnums. Tā izskatās grandiozi.”
Runājot par grūtāko savā darbā, Aldis nosauc divas lietas – tā ir koncertzāles grīdas uzturēšana kārtībā.
Svarīgākais bija atrast piemērotu eļļu – tādu, kuru var viegli un ātri uzklāt un kas ļauj jau pēc 24 stundām pa virsmu droši staigāt.
Otrs pastāvīgais izaicinājums ir logi.
Pirmajā gadā ēkas logu mazgāšana izmaksāja ap 17 tūkstošiem eiro, tagad cenas uzkāpušas līdz 37 tūkstošiem eiro. ”Tas ir darbs, kur jābūt ļoti rūpīgam, – ja netīri paliek kaut kur stūrī, tas uzreiz ir redzams.”
Vizītkarte
Aldis Kaupa
- Dzimis 1969. gada 14. oktobrī Liepājā.
- Koncertzāles ”Lielais dzintars” valdes loceklis.
- Praktiķis ar tehnisku domāšanu un spēju risināt kompleksas situācijas.
- Pabeidzis Liepājas 1. vidusskolu.
- Absolvējis Rīgas Tehnisko universitāti, iegūts būvinženiera grāds.
- Profesionālais pamats veidots arī no praktiskas celtniecības pieredzes – apguvis skārdnieka, mūrnieka, metinātāja prasmes.
- Jaunības sports – motokross; bijis Latvijas un PSRS izlases dalībnieks.
- Vaļasprieks: ziedi, rozes un viss, kas ap dārza darbiem saistīts.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
