Copmaņiem ziemas miega nav. Ķeras brekši, asari un citi lomi
“Tas, kas Karostas kanālmalā darījās pirms Ziemassvētkiem un līdz pat jaunā gada pirmajām dienām, diezin vai tuvākajā laikā atkārtosies. Visu diennakti kanāla mala bija kā nosēta ar makšķerniekiem. Kādi 70 copmaņi bija visu laiku. Nebija starpības – diena vai nakts,” laikrakstam vakarrīt pastāstīja liepājnieks Roms Stankus.
"Kurzemes Vārds"
Svētku laikā ķērušies gan kārtīgi brekši, gan asari. Tāpat kodušās vimbas, sīgas, raudas un pliči.
“Pašam lielākais loms bija divus kilogramus smags breksis, kolēģim Andrim Untulim trāpījās par kilogramu smagāks. Šodien gan diez vai varēsim priecāties par šādām zivīm, bet
galvenais jau ir kārtīgi ieelpot svaigu gaisu un izbaudīt atpūtu, loms tam visam piedod tikai papildu garšu,”
sacīja R. Stankus, kura guvums stundas laikā bija pavisam niecīgs, taču, kā teica makšķernieki, nepamēģināsi – neuzzināsi.
Brekšu cope Karostas kanālā notiek tikai ar tā saucamo fīderi, jo ar pludiņmakšķeri tas vienkārši neesot iespējams – pārāk tālu jāmet, arī straume pārsvarā stipra.
Par ēsmu zivju pievilināšanai sastaptie vīri izmantoja motiļus (trīsuļodu kāpurus), mušu kāpurus un sarkanās sliekas.
“Ar ēsmu ir jāvariē – vienu brīdi zivtiņai labāk garšo, piemēram, motilis, bet jau nedaudz vēlāk – mušas kāpurs. Citreiz apetītes nav nemaz, kā tas ir tagad. Tādos brīžos jātaisa tā saucamā sviestmaize – uz āķa jāsprauž viss, kas ir pieejams,” skaidro R. Stankus, piebilstot, ka breksi, makšķerējot ar fīderi, neesot sarežģīti noķert – “ja tas paņem, tad atliek vien dabūt krastā.”
R. Stankus esot no tiem makšķerniekiem, kuri, ja ilgāku laiku netiek pie ūdeņiem izbaudīt savu hobiju, kļūst nervozi.
“Savulaik gāju uz sporta zāli, sajūtas bija tieši tādas pašas – ja ilgāku laiku nepatrenējos, iekšējs nemiers dīdīja. Ar copi ir tāpat – vienkārši gribas pamakšķerēt pat tad, ja ir gandrīz skaidrs, ka neko nenoķeršu.
Tā ir tā ticība, ka es būšu gudrāks par zivi, piemānīšu, bet arī nepārdzīvoju, ejot mājās tukšā.
Tad pie sevis nosaku: “Nu labi, šoreiz mani piemānīja.”
Abi makšķernieki laikrakstam pasūrojās par atstātiem atkritumiem: “Ja varēja atnest pilnu pudeli, tad kāpēc nevar aiznest tukšu! Vai tiešām tas ir tik grūti?”
Ja kanālmalā gružu nebija pārāk daudz, tad zālājā jau bija vairāk. Vakar gan tos piesedza sniegs.
Copmaņi laikrakstam no rīta sacīja, ka zivi gaidīs līdz pusdienlaikam. Ja tad nebūs, dosies mājās. “Vajadzētu iet jau tagad,” teica A. Untulis. Tūlīt gan R. Stankus viņam uzsauca: “Sēdi, Andri, vēl ir laiks!”
Svētku laikā, kad zivis ķērās uz nebēdu, Liepājā vairākas dienas copi baudīja arī Latvijā labi zināmais makšķernieks Normunds Grabovskis, kurš copes procesu un savas sekmes atspoguļoja videoapmaiņas vietnē Youtube. Labākajās copes reizēs viņam Karostas kanālā izdevies tikt pat pie vairāk nekā 30 kilogramiem zivju.