Sadzīves atkritumu, būvgružu kaudzes vairākās pilsētas vietās, tai skaitā centrā, ir tas, ko “Kurzemes Vārds” novērojis, apsekojot objektus, par kuriem cilvēki izteikuši sūdzības. “Mūsu dzīvojamās mājas pagalms regulāri tiek piedrazots, tas jau pārvērties par izgāztuvi – maisiņi, netīras salvetes, alkohola pudeles un bundžas tur parādās arvien vairāk. Neesmu redzējusi, ka kāds tur atklāti nestu atkritumu maisus, iespējams, tas tiek darīts naktī,” pastāsta Jāņa ielas 6. nama iedzīvotāja Svetlana.

Liepājas Komunālās pārvaldes pārstāvis Aigars Štāls sarunā ar laikrakstu atzīst, ka neviens no mūsu apsekotajiem objektiem (konkrētās adreses minētas pie fotogrāfijām) neesot Komunālās pārvaldes aprūpējamā teritorija, proti, par to atbild zemes īpašnieks, apsaimniekotājs, nomnieks vai arī pats gružu novietotājs. “Liepājas domes saistošie noteikumi paredz tai piederošās teritorijas sakopšanu, tīrības uzturēšanu, nepieļaujot atkritumu uzkrāšanos. Ja tas netiek darīts, atbildīgajām personām var tik piemērots naudas sods. Cilvēkiem nevajadzētu palikt vienaldzīgiem, bet tūliņ informēt Pašvaldības policiju, kuras pienākums šādos gadījumos ir apsekot teritoriju un noskaidrot, kurš par tās piegružošanu ir atbildīgs,” saka A. Štāls, piebilstot, ka “Kurzemes Vārda” fotogrāfijas ar norādītajām vietām viņš nosūtījis Pašvaldības policijai.

Liepājas pašvaldības aģentūras “Nodarbinātības projekti” direktora pienākumu izpildītājs Varis Šalms laikrakstam pastāstīja, ka tā dēvētie simtlatnieki lielākoties veic uzkopšanas darbus ārpus pilsētas centra – Tosmarē un Karostā. Arī tur situācija pēdējā laikā esot pasliktinājusies un atkritumi atsevišķās vietās jāvāc ik pēc pāris nedēļām. “Ja pirms dažiem gadiem varēja teikt, ka gružotāju palicis mazāk, tad tagad to skaits atkal ir pieaudzis. Iespējams, tas saistīts ar atkritumu apsaimniekošanas izmaksu sadārdzināšanos. Piemēram, Karostā ir vietas, kur regulāri tiek izgāzti būvgruži. Tāpat daudz darba ir stacijas rajonā, Augustes ielā,” atklāj V. Šalms. Neskatoties uz to, ka šogad strādā mazāks cilvēku skaits (91, pērn bija 150 darbinieki), V. Šalms uzskata, ka ar apsekojamās teritorijas sakopšanu joprojām izdodas tikt galā itin veiksmīgi. “Ir gadījumi, kad mums par atkritumiem kādā vietā ziņo pilsētnieki, bet lielākoties piegružotās teritorijas jau ir zināmas, tās nemainās gadiem,” teic V. Šalms.